Latvijas un Dienvidkorejas attiecības

Latvijas un Dienvidkorejas (Korejas Republikas) attiecības ir draudzīgas, balstītas uz savstarpēju izpratni, cieņu, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas principiem. Divpusējās attiecības sekmīgi attīstītās un ir kļuvušas stabilas un konstruktīvas. Latvijas un Dienvidkorejas sadarbības galvenais virziens pašlaik ir savstarpējs atbalsts starptautiskajās organizācijās ANO ietvaros. Latvijai un Dienvidkorejai ir kopēja nostāja daudzos ārpolitikas jautājumos - miera uzturēšanā, starptautiskā terorisma apkarošanā, vides aizsardzībā. Latvija uzskata, ka nākotnē pastāv iespējas pilnveidot veiksmīgu divpusējo dialogu politiskajā, ekonomiskajā un kultūras jomās un apmainoties ar oficiālu amatpersonu vizītēm.  

 

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbībā izglītības jomā
• Sadarbība kultūras jomā
• Nozīmīgākās vizītes
• Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Korejas Republika atzina Latvijas Republikas neatkarību 1991.gada 5.septembrī.

1991.gada 22.oktobrī tika nodibinātas diplomātiskās attiecības. Kopš 1993.gada Dienvidkoreja no Stokholmas akreditē Latvijā savus nerezidējošo vēstniekus. Pašreizējais Dienvidkorejas vēstnieks Latvijā ir OMS Sokšons (EOM Seock-jeong). Dienvidkorejas Goda konsuls Latvijā ir Dzintars Pomers. Latviju Dienvidkorejā pārstāv Latvijas vēstnieks Pēteris Vaivars, kurš rezidē Tokijā. Dienvidkorejā darbojas Latvijas Goda konsuls KVONS Kjunghūns (KWON Kyoung-Hoon).

2012.gada 31.oktobrī Dienvidkoreja atvēra savu vēstniecību Rīgā. Šobrīd tās vadītājs ir pilnvarotais lietvedis Choi Sung-Hyun.

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

2012.gadā Latvijas pakalpojumu eksports uz Dienvidkoreju sastādīja 3,3 MEUR, imports – 4,4 MEUR.

Balstoties uz datiem par ārējās tirdzniecības apgrozījumu, Dienvidkoreju var ierindot 33.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru sarakstā.

Latvijai ar Dienvidkoreju ir negatīva preču tirdzniecības bilance 9,82 MEUR apmērā.

· Preču eksporta apjoms uz Dienvidkoreju ir palielinājies par 28,9% jeb 5,53 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g., ierindojot Dienvidkoreju 34.vietā eksporta partneru sarakstā.

· Preču importa apjoms no Dienvidkorejas ir samazinājies par 25,4% jeb 11,73 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g., ierindojot Dienvidkoreju 30.vietā importa partneru sarakstā.

 

Eksporta preces uz Dienvidkoreju sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā 

Preču Veids	EUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	24 633 616	100 %
Koksne un tās izstrādājumi Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 82,66%	16 303 101	66,18%
Metāli un to izstrādājumi Dzelzs un tērauda izstrādājumi – 99,13%	2 289 796	9,30%
Minerālie produkti Aglomerēta un neaglomerēta kūdra – 100%	1 993 658	8,09%
Transporta līdzekļi Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 99,42%	1 401 262	5,69%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	700 659	2,84%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas	587 219	2,38%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	361 519	1,47%
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija	271 046	1,10%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	252 189	1,02%
Dažādas rūpniecības preces	169 809	0,69%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaucūks un gumijas izstrādājumi	150 576	0,61%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi	103 531	0,42%
Pārtikas rūpniecības produkti	47 710	0,19%

 

Importa preces no Dienvidkorejas sadalījumā pa preču veidiem 2012.gadā 

Preču Veids	EUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	34 456 847	100 %
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Telefonu aparāti – 42,27% Automātiskās datu apstrādes iekārtas un to bloki – 18,59%	21 220 009	61,58%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi Jaunas gumijas pneimatiskās riepas – 77,10%	6 771 486	19,65%
Metāli un to izstrādājumi	1 473 332	4,28%
Transporta līdzekļi	1 137 795	3,30%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	1 078 332	3,13%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	853 911	2,48%
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija	698 016	2,03%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi	362 188	1,05%
Dažādas rūpniecības preces	348 182	1,01%
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām	218 900	0,64%
Koksnes papīmasa; papīrs un kartons	108 848	0,32%
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	90 644	0,26%
Pārtikas rūpniecības produkti	66 910	0,19%

Investīcijas

2012.gadā Latvijas tiešo investīciju Dienvidkorejā atlikumi nebija reģistrēti, savukārt Dienvidkorejas tiešo investīciju Latvijā atlikumi bija 24,6 MEUR (24,2 MEUR – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; 0,2 MEUR – apstrādes rūpniecības^[1].

Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēti 5 Dienvidkorejas - Latvijas kopuzņēmumi^[2].

Tankkuģu flotes atjaunošanas darbu ietvaros a/s "Latvijas kuģniecība" sadarbojās ar Dienvidkorejas kuģu būves kompāniju Hyundai Mipo Dockyard Co Ltd. Kopumā šajā rūpnīcā tika pasūtīti četri tankkuģi. 2007.gada septembrī tika nodota ekspluatācijā pēdējā no četrām "Latvijas kuģniecības" pasūtītajām 37 000 kravnesības tonnu ledus klases tankkuģu jaunbūvēm. 2007.gada novembrī AS "Latvijas kuģniecība" (LK) noslēdza līgumus ar Dienvidkorejas kuģu būves rūpnīcu "Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd" par vēl četru vidēja izmēra tankkuģu būvi. Līgumi paredz četru ledus klases tankkuģu būvi ar kravnesību 52 000 tonnu katram, un, tāpat kā pārējie koncerna flotē ietilpstošie jaunie kuģi, tie atbildīs visām Eiropas Savienības un starptautisko konvenciju prasībām kuģošanas drošības jomā. Projekta realizācijai nepieciešamo finansējumu aptuveni 200 miljonu ASV dolāru apjomā veidos uzņēmuma līdzekļi, to skaitā ienākumi no LK flotē ietilpstošu ne tik efektīvu kuģu pārdošanas, kā arī banku aizdevumi.

 1999.gadā Rīgā tika atvērts Samsung Electronics Co.Ltd. Baltijas pārstāvja birojs. 2008.gada janvārī Samsung pārstāvniecība Baltijā nomainīja savu darbības modeli un sāka darboties kā Latvijā reģistrēts uzņēmums - SIA Samsung Electronics Baltic. 1.februārī Rīgā notika Samsung Electronics Baltijas biroja atklāšanas ceremonija, uz kuru no Stokholmas bija ieradies Dienvidkorejas vēstnieks. Pašlaik Samsung Electronics Baltic pilda pārdošanas uzņēmuma funkcijas, kas koordinē Samsung produktu mārketingu, pārdošanu un loģistiku visās Baltijas valstīs. Samsung Electronics Baltic Latvijā nodarbina 50 strādājošo. 2007.gadā apgrozījums Baltijas valstīs sasniedza 274 miljonus USD (aptuveni 130 miljonus latu).

---

[1] Latvijas Bankas statistika

NB! Latvijas Bankas apkopotajā statistikā Latvijas investīcijas ārvalstīs tiek uzrādītas, ja atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt ārvalstu investīcijas Latvijā tiek uzrādītas, ja to atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 1 MLVL.

[2] Lursoft apkopotie Uzņēmumu reģistra dati

 

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Latvija sadarbojas ar Korejas starptautiskās sadarbības aģentūru (Korean International Co-operation Agency/KOICA). Latvijai tiek piedāvātas dažādas apmācību programmas un semināri, kuros ir piedalījušies speciālisti no Ārlietu, Finanšu, Ekonomikas ministrijām, kā arī no Pašvaldību savienības, Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes.

2007.gadā Korejas Valodas institūtā (Korean Language Institute) Seulā divu semestru programmā "Korean language, culture and history" piedalījās Latvijas studentes no Rīgas Juridiskās augstskolas. Studijas sponsorēja LR Goda konsuls Dienvidkorejā Kvons Kjunghūns.

2008. gada septembrī Latvijas Universitāte noslēdza sadarbības līgumu ar Kyungpook Nacionālo Universitāti, kas paredz apmaiņu ar studentiem un pasniedzējiem ekonomikas un sociālajās zinātnēs. Apmaiņas programmas ietvaros 2009. gadā Latvijas Universitātē studēja četri studenti no šīs Dienvidkorejas augstskolas, bet 2010. gada pavasara semestrī būs divi studenti.

2008. gada jūnijā Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultāte noslēdza sadarbības līgumu ar Kyungpook Nacionālo universitātes Ekonomikas un biznesa administrācijas koledžu. 2009./2010. mācību gadā RTU jau uzņēma 3 šīs augstskolas studentus.

Dienvidkorejas vēstniecība Stokholmā regulāri aicina pieteikties Latvijas maģistrantūras un doktorantūras studentus, kā arī pētniekus pieteikties uz Dienvidkorejas valdības stipendiju.

http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/stipendijas/2613.html

 

SADARBĪBA KUTLŪRAS JOMĀ

2011. gada 19. oktobrī Rīgā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā, jaunatnes lietās un sportā. Līgums stājās spēkā 2011. gada 21. novembrī.

 

Informācija par kultūras aktivitātēm

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas amatpersonu vizītes Dienvidkorejā

2012.gada 27.-29.novembris	Aizsardzības ministra Arta Pabrika vizīte Dienvidkorejā
2011. gada 8.-11. jūnijs	Ministru prezidents Valdis Dombrovskis oficiālā vizītē apmeklēja Dienvidkoreju un tikās ar Dienvidkorejas prezidentu Lī Mjunbaku (Lee Myung-bak), premjerministru KIMU Hvansiku (KIM Hwang-sik), Korea Foundation, "Samsung Electronics" un vairāku nozaru asociāciju pārstāvjiem. Ministru prezidentu pavadīja uzņēmēju delegācija, un vizītes ietvaros viņš piedalījās Korea Importers Association (KOIMA) rīkotās izstādes Import Goods Fair pasākumos, atklāja tūrisma semināru „Latvia – New Destination in Northern Europe”.
2010.gada 22. marts	Seulā notika Latvijas un Dienvidkorejas ārlietu ministriju divpusējās politiskās konsultācijas. Latvijas delegāciju vadīja valsts sekretārs Andris Teikmanis.
2009.gada18.-21.janvāris	Ministru prezidents Ivars Godmanis darba vizītē uzturējās Dienvidkorejā un tikās ar Dienvidkorejas prezidentu Lī Mjunbaku (Lee Myung-bak), premjerministru Hanu Sungso (Han Seung-soo), transporta un finanšu ministriem, kā arī "Samsung Electronics" un nozaru asociāciju pārstāvjiem.
2008.gada15.-16.jūnijs	Dienvidkorejas Džedžu (Jeju) salā finanšu ministrs Atis Slakteris piedalījās ASEM (Asia Europe Meeting) finanšu ministru konferencē. Konferences ietvaros Atis Slakteris un Dienvidkorejas Stratēģijas un finanšu ministrs Manso Kangs (Man-soo Kang) parakstīja Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.
2008.gada 19-20.maijs	Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, LIAA direktors Andris Ozols, Rīgas lidostas, Rīgas Brīvostas, Ventspils ostas un "Latvijas dzelzceļa" pārstāvji apmeklēja Dienvidkorejas ostas pilsētu Pusanu, kur tikās ar pilsētas, ostas un transporta uzņēmuma "Hyundai Merchant Marine" vadību.
1996.gads	Dienvidkoreju apmeklēja Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs.
1991.gads	Dienvidkoreju apmeklēja Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

 

 

Dienvidkorejas amatpersonu vizītes Latvijā

2011. gada 5.-7. jūlijs	Oficiālā vizītē Latviju apmeklēja Korejas Republikas (Dienvidkoreja) Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Parks Hitē (Park Hee Tae) un viņa vadītā delegācija. Priekšsēdētājs Parks tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski.
2010. gada 19.-21. janvāris	Latviju apmeklēja Dienvidkorejas Nacionālās asamblejas delegācija, kura tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, Saeimas Ārlietu komisijas un Deputātu grupas sadarbībai ar Dienvidkorejas parlamentu pārstāvjiem.
2007.gada 29.novembris	Latviju apmeklēja Dienvidkorejas Augstākās tiesas tiesnesis Hyong–Won Bae, kurš tikās ar Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, lai apmainītos ar viedokļiem par augstāko tiesu darbību.
2007.gada 8.maijs	Latviju apmeklēja Dienvidkorejas Kontroles un inspekcijas valdes delegācija, ko vadīja valdes komisārs Ho-bum Pyun. Bija tikšanās ar Valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu, kura iepazīstināja viesus ar Latvijas Valsts kontroles darba pieredzi.

 

 

 

  

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Latvijas divpusējie līgumi ar Dienvidkoreju 

Informācija ceļotājiem

Noderīgas saites

Vispārēja informācija par valsti http://www.korea.net/

Parlaments http://korea.na.go.kr/index.jsp

Ārlietu ministrija http://www.mofat.go.kr/english/main/index.jsp?lang=eng

Latvijas vēstniecība http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/mission/?lv=1&org=KOR