Latvijas un Dienvidkorejas attiecības ir draudzīgas, balstītas uz savstarpēju izpratni, cieņu, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas principiem. Divpusējās attiecības sekmīgi attīstītās un ir kļuvušas stabilas un konstruktīvas. Latvija atbalsta Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas apvienošanās centienus, kas uzsākti 2000.gadā un uzskata, ka liela nozīme abu valstu apvienošanās procesā ir 2000.gada 15.jūnija parakstītajai deklarācijai, kas paredz valstu savstarpēju izlīgšanu, veicinot ģimeņu apvienošanos, sadarbību ekonomikā, sociālajā un kultūras jomās tādejādi, mazinot spriedzi Korejas pussalā kopumā. Latvijas un Korejas Republikas sadarbības galvenais virziens pašlaik ir savstarpējs atbalsts starptautiskajās organizācijās, ANO ietvaros. Latvijai un Dienvidkorejai ir kopēja nostāja daudzos ārpolitikas jautājumos - miera uzturēšanā, starptautiskā terorisma apkarošanā, vides aizsardzībā. Latvija uzskata, ka nākotnē pastāv iespējas pilnveidot veiksmīgu divpusējo dialogu politiskajā, ekonomiskajā un kultūras jomās un apmainoties ar oficiālu amatpersonu vizītēm.

Diplomātisko attiecību hronoloģija

Korejas Republika atzina Latvijas Republikas neatkarību 1991.gada 5.septembrī.

1991.gada 22.oktobrī tika nodibinātas diplomātiskās attiecības. Kopš 1993.gada Dienvidkoreja no Stokholmas akreditē Latvijā savus nerezidējošo vēstniekus. Pašreizējais Dienvidkorejas vēstnieks Latvijā ir Čojs Hījongs (Cho Hee-yong). Dienvidkorejas Goda konsuls Latvijā ir Dzintars Pomers. Latviju Dienvidkorejā pārstāv Latvijas vēstnieks Pēteris Vaivars, kurš rezidē Tokijā. Dienvidkorejā darbojas Latvijas Goda konsuls Kvons Kjunghūns (Kwon Kyoung-Hoon).

Sadarbības jomas 

Ekonomika

Latvijas un Dienvidkorejas tirdzniecības apjomi šobrīd ir salīdzinoši nelieli. Kopš 2002.gada pieckāršojies Dienvidkorejas imports Latvijā. 2008.gada I pusgadā Dienvidkorejas imports ieņem 26.vietu (27 135 141 EUR jeb 0.94 % no kopējā importa). Latvijas eksports uz Dienvidkoreju ir 31.vietā ar 7 269 419 EUR jeb 25% no kopējā eksporta. Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Dienvidkoreju – 19 865 722 EUR apmērā. Galvenās eksporta preces uz Dienvidkoreju ir koksne un tās izstrādājumi – 5 118 127 EUR jeb 70.41% no kopējā eksporta uz šo valsti ( t.sk. saplāksnis, finierētas plātnes u.tml. laminēti materiāli – 81.74%), metāli un to izstrādājumi – 1 503 568 EUR jeb 20.68% (t.sk. dzelzs atkritumi un lūžņi – 70.30%). Galvenās importa preces no Dienvidkorejas ir mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas 21 147 743 EUR jeb 77.93% no kopējā importa no šīs valsts (t.sk. raidaparatūra (t.sk., mob.tel.) – 58.73%), plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi – 1 950 972 EUR jeb 7.19 % (t.sk. jaunas gumijas pneimatiskās riepas – 76.93%), metāli un to izstrādājumi – 1 361 422 EUR jeb 5.02% (t.sk. dzelzs un neleģētā tērauda leņķi – 76.66%), transporta līdzekļi – 1 137 000 EUR jeb 4.19% (t.sk. traktori – 77.48%).

Tankkuģu flotes atjaunošanas darbu ietvaros a/s "Latvijas kuģniecība" sadarbojas ar Dienvidkorejas kuģu būves kompāniju Hyundai Mipo Dockyard Co Ltd. Kopumā šajā rūpnīcā pasūtīti četri tankkuģi. 2007.gada septembrī tika nodota ekspluatācijā pēdējā no četrām "Latvijas kuģniecības" pasūtītajām 37 000 kravnesības tonnu ledus klases tankkuģu jaunbūvēm. 2007.gada novembrī AS "Latvijas kuģniecība" (LK) noslēdza līgumus ar Dienvidkorejas kuģu būves rūpnīcu "Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd" par vēl četru vidēja izmēra tankkuģu būvi. Līgumi paredz četru ledus klases tankkuģu būvi ar kravnesību 52 000 tonnu katram, un, tāpat kā pārējie koncerna flotē ietilpstošie jaunie kuģi, tie atbildīs visām Eiropas Savienības un starptautisko konvenciju prasībām kuģošanas drošības jomā. Projekta realizācijai nepieciešamo finansējumu aptuveni 200 miljonus ASV dolāru apjomā veidos uzņēmuma pašu līdzekļi, to skaitā ienākumi no LK flotē ietilpstošu ne tik efektīvu kuģu pārdošanas, kā arī banku aizdevumi.

1999.gadā Rīgā tika atvērts Samsung Electronics Co.Ltd. Baltijas pārstāvja birojs. 2008.gada janvārī Samsung pārstāvniecība Baltijā nomainīja savu darbības modeli un sāka darboties kā Latvijā reģistrēts uzņēmums - SIA Samsung Electronics Baltic. 1.februārī Rīgā notika Samsung Electronics Baltijas biroja atklāšanas ceremonija, uz kuru no Sokhlomas bija ieradies Dienvidkorejas vēstnieks. Pašlaik Samsung Electronics Baltic pilda pārdošanas uzņēmuma funkcijas, kas koordinē Samsung produktu mārketingu, pārdošanu un loģistiku visās Baltijas valstīs. Samsung Electronics Baltic Latvijā nodarbina 50 strādājošo. 2007.gadā apgrozījums Baltijas valstīs sasniedza 274 miljonus USD (apt. 130 miljonus latu). Samsung ir Latvijas Hokeja premjerlīgas ģenerālsponsors. "Samsung premjerlīgas" 2007./2008. gada sezonā Samsung piešķīrusi 110 000 LVL lielu finansiālu atbalstu.

Tirdzniecība un investīcijas

Izglītība

Latvija sadarbojas ar Korejas starptautiskās sadarbības aģentūru (Korean International Co-operation Agency/KOICA). Latvijai tiek piedāvātas dažādas apmācību programmas un semināri, kuros ir piedalījušies speciālisti no Ārlietu, Finanšu, Ekonomikas ministrijām, kā arī no Pašvaldību savienības, Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes.

Latvijā ir iespēja apgūt korejiešu valodu LU maģistratūras programmā. 

2007.gadā Korejas Valodas institūtā (Korean Language Institute) Seulā divu semestru programmā "Korean language, culture and history" piedalījās Latvijas studentes no Rīgas Juridiskās augstskolas. Studijas sponsorēja LR Goda konsuls Dienvidkorejā Kvons Kjunghūns.

Dienvidkorejas vēstniecība Stokholmā regulāri aicina pieteikties Latvijas maģistrantūras un doktorantūras studentus, kā arī pētniekus pieteikties uz Dienvidkorejas valdības stipendiju.

http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/stipendijas/2613.html

Kultūra

Saistībā ar finanšu līdzekļu trūkumu pagaidām vēl nav noslēgts līgums par sadarbību kultūrā, līdz ar to, sadarbība ar kultūras ministriju līmenī un valsts kultūras un mākslas institūcijām nav izveidojusies. Taču notiek vairākas neformālas kultūras aktivitātes.

Informācija par kultūras aktivitātēm

Nozīmīgākās vizītes

No Latvijas

• 2008.g.15.-16.jūnijā Dienvidkorejas Džedžu salā (Jeju) finanšu ministrs Atis Slakteris piedalījās ASEM (Asia Europe Meeting) finanšu ministru konferencē. Konferences ietvaros Atis Slakteris un Dienvidkorejas Stratēģijas un finanšu ministrs Manso Kangs (Man-soo Kang) parakstīja Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.
• 2008.gada 19-20.majā satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, LIAA direktors Andris Ozols, Rīgas lidostas, Rīgas Brīvostas, Ventspils ostas un "Latvijas dzelzceļa" pārstāvji apmeklēja Dienvidkorejas ostas pilsētu Pusanu, kur tikās ar pilsētas, ostas un transporta uzņēmuma "Hyundai Merchant Marine" vadību.
• 1996.gadā Dienvidkoreju apmeklēja Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs
• 1991.gadā Dienvidkoreju apmeklēja Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

No Dienvidkorejas

• 2007.gada 29.novembrī Latviju apmeklēja Dienvidkorejas Augstākās tiesas tiesnesis Hyong–Won Bae, kurš tikās ar Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, lai apmainītos ar viedokļiem par augstāko tiesu darbību.
• 2007.gada 8.maijā Latviju apmeklēja Dienvidkorejas Kontroles un inspekcijas valdes delegācija, ko vadīja valdes Komisārs Ho-bum Pyun kungs. Notika tikšanās ar Valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu, kura iepazīstināja viesus ar Latvijas Valsts kontroles darba pieredzi.

Latvijas divpusējie līgumi ar Dienvidkoreju

Informācija ceļotājiem

Noderīgas saites internetā

Vispārēja informācija par valsti http://www.korea.net/

Parlaments http://korea.na.go.kr/index.jsp

Ārlietu ministrija http://www.mofat.go.kr/english/main/index.jsp?lang=eng

Latvijas vēstniecība http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/mission/?lv=1&org=KOR