Latvijas un Korejas Republikas (Dienvidkorejas) attiecības [04.01.2012]

Latvijas un Dienvidkorejas attiecības ir draudzīgas, balstītas uz savstarpēju izpratni, cieņu, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas principiem. Divpusējās attiecības sekmīgi attīstītās un ir kļuvušas stabilas un konstruktīvas. Latvija atbalsta Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas apvienošanās centienus, kas uzsākti 2000.gadā un uzskata, ka liela nozīme abu valstu apvienošanās procesā ir 2000.gada 15.jūnijā parakstītajai deklarācijai, kas paredz valstu savstarpēju izlīgšanu, veicinot ģimeņu apvienošanos, sadarbību ekonomikā, sociālajā un kultūras jomās, tādejādi mazinot spriedzi Korejas pussalā kopumā. Latvijas un Korejas Republikas sadarbības galvenais virziens pašlaik ir savstarpējs atbalsts starptautiskajās organizācijās ANO ietvaros. Latvijai un Dienvidkorejai ir kopēja nostāja daudzos ārpolitikas jautājumos - miera uzturēšanā, starptautiskā terorisma apkarošanā, vides aizsardzībā. Latvija uzskata, ka nākotnē pastāv iespējas pilnveidot veiksmīgu divpusējo dialogu politiskajā, ekonomiskajā un kultūras jomās un apmainoties ar oficiālu amatpersonu vizītēm.

• Diplomātisko attiecību vēsture
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbībā izglītības jomā
• Sadarbība kultūras jomā
• Nozīmīgākās vizītes
• Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Korejas Republika atzina Latvijas Republikas neatkarību 1991.gada 5.septembrī.

1991.gada 22.oktobrī tika nodibinātas diplomātiskās attiecības. Kopš 1993.gada Dienvidkoreja no Stokholmas akreditē Latvijā savus nerezidējošo vēstniekus. Pašreizējais Dienvidkorejas vēstnieks Latvijā ir OMS Sokšons (EOM Seock-jeong). Dienvidkorejas Goda konsuls Latvijā ir Dzintars Pomers. Latviju Dienvidkorejā pārstāv Latvijas vēstnieks Pēteris Vaivars, kurš rezidē Tokijā. Dienvidkorejā darbojas Latvijas Goda konsuls KVONS Kjunghūns (KWON Kyoung-Hoon).

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Kopējais Latvijas – Dienvidkorejas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2010. gadā bija 44,1 milj. EUR, kas ir -1,0 milj. EUR jeb -2,3% pret 2009. gadu. Balstoties uz datiem par ārējās tirdzniecības apgrozījumu, Dienvidkoreju var ierindot 35. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru sarakstā.

 

Latvijas – Dienvidkorejas ārējās tirdzniecības bilance 2010. gadā ir negatīva:

·         Latvijas eksports uz Dienvidkoreju 2010. gadā sasniedza 16,2 milj. EUR (+0,9 milj. EUR jeb +6,1% pret 2009. gadu), ierindojot Dienvidkoreju 43. vietā eksporta partneru sarakstā;

·         Dienvidkorejas imports uz Latviju 2010. gadā sasniedza 27,9 milj. EUR (-1,9 milj. EUR jeb -6,6% pret 2009. gadu), ierindojot Dienvidkoreju 31. vietā importa partneru sarakstā.

Preču tirdzniecības dinamika pa gadiem, milj. EUR

Gads	Eksports	Imports
2006	8,9	44,7
2007	12,8	53,5
2008	12,4	49,4
2009	8,8	26,2
2010	9,5	24,3

 

Pakalpojumu tirdzniecības dinamika pa gadiem, milj. EUR

Gads	Eksports	Imports
2006	0,4	3,3
2007	-5,1	3,5
2008	-2,4	7,1
2009	6,5	3,7
2010	6,7	3,6

 

Nozīmīgāko preču grupu eksports 2010. gadā, %

Preču grupa	Īpatsvars eksporta struktūrā
Koksne un tās izstrādājumi	75,7%
Minerālie produkti (kurināmais, nafta un tās produkti)	12,2%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	3,9%
Ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija	3,1%
Metāli un to izstrādājumi	2,2%
Pārējās preces	3,0%

 

Nozīmīgākās eksporta preces 2010. gadā, tūkst. EUR

Prece	Tūkst. EUR
Ēvelēti skujkoku zāģmateriāli	2172,2
Saplāksnis, finierētas plātnes	1737,8
Skujkoku kokmateriāli ar nepārtrauktu profilu	1241,6
Meža priedes zāģmateriāli	1217,2
Aglomerēta un neaglomerēta kūdra	1161,2
Parastās egles ēvelēti skujkoku zāģmateriāli	525,5
Sūkalas	370,1
Stiklinieku tepe, potvasks	230,0
Parastās egles zāģmateriāli	216,8
Alumīnija lūžņi	112,7

 

Nozīmīgāko preču grupu imports 2010. gadā, %

Preču grupa	Īpatsvars importa struktūrā
Mašīnas, mehānismi; elektriskās iekārtas	67,8%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	10,6%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	5,0%
Optiskās ierīces un aparāti (arī medicīniskie); pulksteņi	4,5%
Metāli un to izstrādājumi	3,6%
Pārējās preces	8,6%

Nozīmīgākās importa preces 2010. gadā, tūkst. EUR

Prece	Tūkst. EUR
Telefoni šūnu tīkliem vai bezvadu tīkliem	5683,6
Telefonu aparāti	2035,9
Putekļsūcēji	939,5
Jaunas gumijas pneimatiskās riepas vieglajiem automobiļiem	924,5
Elektriskie ūdenssildītāji un iegremdes sildītāji	738,4
Mehanoterapijas ierīces; masāžas aparāti	712,3
Centrālie atmiņas bloki	545,0
Elektroniskās integrālās shēmas	534,6
Cieto disku diskdziņi	520,7
Krāsoti audumi no sintētisko pavedienu dzijas	482,1

Pakalpojumu tirdzniecība (eksports) pa pakalpojumu veidiem 2010. gadā, tūkst. EUR

Pakalpojumu veids	Tūkst. EUR
Autotransports	11
Dzelzceļa transports	462
Tūrisms	307
Jūras transports	488
Gaisa transports	23
Citi pakalpojumi	5414

 

Pakalpojumu tirdzniecība (imports) pa pakalpojumu veidiem 2010. gadā, tūkst. EUR

Pakalpojumu veids	Tūkst. EUR
Autotransports	23
Tūrisms	360
Jūras transports	243
Gaisa transports	2005
Citi pakalpojumi	954

Nozīmīgākie komercdarbības pakalpojumi (tūkst. EUR) - eksports

Pakalpojumu veids	Tūkst. EUR
Reklāmas pakalpojumi	4 928
Tirdzniecības starpniecība	337
Autoratlīdzība	53

 

Nozīmīgākie komercdarbības pakalpojumi (tūkst. EUR) - imports

Pakalpojumu veids	Tūkst. EUR
Reklāmas pakalpojumi	73
Informācijas un datorpakalpojumi	599
Tirdzniecības starpniecība	5
Juridiskie, grāmatvedības, vadībzinības pakalpojumi	158

 

Investīcijas

Ārējās tiešās investīcijas (ĀTI) uz Latviju 2010. gadā – 18,6 milj. EUR (-30,1% pret 2009. gadu).

Ārējo tiešo investīciju no Latvijas – nav.

Dienvidkorejas ārvalstu tiešo investīciju dinamika Latvijā, atlikums milj. EUR

Gads	Atlikums
2006	4,0
2007	6,6
2008	11,6
2009	26,6
2010	18,6

Tankkuģu flotes atjaunošanas darbu ietvaros a/s "Latvijas kuģniecība" sadarbojas ar Dienvidkorejas kuģu būves kompāniju Hyundai Mipo Dockyard Co Ltd. Kopumā šajā rūpnīcā pasūtīti četri tankkuģi. 2007.gada septembrī tika nodota ekspluatācijā pēdējā no četrām "Latvijas kuģniecības" pasūtītajām 37 000 kravnesības tonnu ledus klases tankkuģu jaunbūvēm. 2007.gada novembrī AS "Latvijas kuģniecība" (LK) noslēdza līgumus ar Dienvidkorejas kuģu būves rūpnīcu "Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd" par vēl četru vidēja izmēra tankkuģu būvi. Līgumi paredz četru ledus klases tankkuģu būvi ar kravnesību 52 000 tonnu katram, un, tāpat kā pārējie koncerna flotē ietilpstošie jaunie kuģi, tie atbildīs visām Eiropas Savienības un starptautisko konvenciju prasībām kuģošanas drošības jomā. Projekta realizācijai nepieciešamo finansējumu aptuveni 200 miljonu ASV dolāru apjomā veidos uzņēmuma līdzekļi, to skaitā ienākumi no LK flotē ietilpstošu ne tik efektīvu kuģu pārdošanas, kā arī banku aizdevumi.

1999.gadā Rīgā tika atvērts Samsung Electronics Co.Ltd. Baltijas pārstāvja birojs. 2008.gada janvārī Samsung pārstāvniecība Baltijā nomainīja savu darbības modeli un sāka darboties kā Latvijā reģistrēts uzņēmums - SIA Samsung Electronics Baltic. 1.februārī Rīgā notika Samsung Electronics Baltijas biroja atklāšanas ceremonija, uz kuru no Stokholmas bija ieradies Dienvidkorejas vēstnieks. Pašlaik Samsung Electronics Baltic pilda pārdošanas uzņēmuma funkcijas, kas koordinē Samsung produktu mārketingu, pārdošanu un loģistiku visās Baltijas valstīs. Samsung Electronics Baltic Latvijā nodarbina 50 strādājošo. 2007.gadā apgrozījums Baltijas valstīs sasniedza 274 miljonus USD (aptuveni 130 miljonus latu).

 

 

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Latvija sadarbojas ar Korejas starptautiskās sadarbības aģentūru (Korean International Co-operation Agency/KOICA). Latvijai tiek piedāvātas dažādas apmācību programmas un semināri, kuros ir piedalījušies speciālisti no Ārlietu, Finanšu, Ekonomikas ministrijām, kā arī no Pašvaldību savienības, Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes.

2007.gadā Korejas Valodas institūtā (Korean Language Institute) Seulā divu semestru programmā "Korean language, culture and history" piedalījās Latvijas studentes no Rīgas Juridiskās augstskolas. Studijas sponsorēja LR Goda konsuls Dienvidkorejā Kvons Kjunghūns.

Dienvidkorejas vēstniecība Stokholmā regulāri aicina pieteikties Latvijas maģistrantūras un doktorantūras studentus, kā arī pētniekus pieteikties uz Dienvidkorejas valdības stipendiju.

http://izm.izm.gov.lv/aktualitates/stipendijas/2613.html

SADARBĪBA KUTLŪRAS JOMĀ

2011. gada 19. oktobrī Rīgā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā, jaunatnes lietās un sportā. Līgums stājās spēkā 2011. gada 21. novembrī.

 

Informācija par kultūras aktivitātēm

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Latvijas amatpersonu vizītes Dienvidkorejā

2011. gada 8.-11. jūnijs	Ministru prezidents Valdis Dombrovskis oficiālā vizītē apmeklēja Dienvidkoreju un tikās ar Dienvidkorejas prezidentu Lī Mjunbaku (Lee Myung-bak), premjerministru KIMU Hvansiku (KIM Hwang-sik), Korea Foundation, "Samsung Electronics" un vairāku nozaru asociāciju pārstāvjiem. Ministru prezidentu pavadīja uzņēmēju delegācija, un vizītes ietvaros viņš piedalījās Korea Importers Association (KOIMA) rīkotās izstādes Import Goods Fair pasākumos, atklāja tūrisma semināru „Latvia – New Destination in Northern Europe”.
2010.gada 22. marts	Seulā notika Latvijas un Dienvidkorejas ārlietu ministriju divpusējās politiskās konsultācijas. Latvijas delegāciju vadīja valsts sekretārs Andris Teikmanis.
2009.gada18.-21.janvāris	Ministru prezidents Ivars Godmanis darba vizītē uzturējās Dienvidkorejā un tikās ar Dienvidkorejas prezidentu Lī Mjunbaku (Lee Myung-bak), premjerministru Hanu Sungso (Han Seung-soo), transporta un finanšu ministriem, kā arī "Samsung Electronics" un nozaru asociāciju pārstāvjiem.
2008.gada15.-16.jūnijs	Dienvidkorejas Džedžu (Jeju) salā finanšu ministrs Atis Slakteris piedalījās ASEM (Asia Europe Meeting) finanšu ministru konferencē. Konferences ietvaros Atis Slakteris un Dienvidkorejas Stratēģijas un finanšu ministrs Manso Kangs (Man-soo Kang) parakstīja Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības konvenciju Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.
2008.gada 19-20.maijs	Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, LIAA direktors Andris Ozols, Rīgas lidostas, Rīgas Brīvostas, Ventspils ostas un "Latvijas dzelzceļa" pārstāvji apmeklēja Dienvidkorejas ostas pilsētu Pusanu, kur tikās ar pilsētas, ostas un transporta uzņēmuma "Hyundai Merchant Marine" vadību.
1996.gads	Dienvidkoreju apmeklēja Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs.
1991.gads	Dienvidkoreju apmeklēja Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

 

 

Dienvidkorejas amatpersonu vizītes Latvijā

2011. gada 5.-7. jūlijs	Oficiālā vizītē Latviju apmeklēja Korejas Republikas (Dienvidkoreja) Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs Parks Hitē (Park Hee Tae) un viņa vadītā delegācija. Priekšsēdētājs Parks tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski.
2010. gada 19.-21. janvāris	Latviju apmeklēja Dienvidkorejas Nacionālās asamblejas delegācija, kura tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, Saeimas Ārlietu komisijas un Deputātu grupas sadarbībai ar Dienvidkorejas parlamentu pārstāvjiem.
2007.gada 29.novembris	Latviju apmeklēja Dienvidkorejas Augstākās tiesas tiesnesis Hyong–Won Bae, kurš tikās ar Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, lai apmainītos ar viedokļiem par augstāko tiesu darbību.
2007.gada 8.maijs	Latviju apmeklēja Dienvidkorejas Kontroles un inspekcijas valdes delegācija, ko vadīja valdes komisārs Ho-bum Pyun. Bija tikšanās ar Valsts kontrolieri Ingūnu Sudrabu, kura iepazīstināja viesus ar Latvijas Valsts kontroles darba pieredzi.

 

 

 

  

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Latvijas divpusējie līgumi ar Dienvidkoreju 

Informācija ceļotājiem

Noderīgas saites

Vispārēja informācija par valsti http://www.korea.net/

Parlaments http://korea.na.go.kr/index.jsp

Ārlietu ministrija http://www.mofat.go.kr/english/main/index.jsp?lang=eng

Latvijas vēstniecība http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/mission/?lv=1&org=KOR