Latvijas Republikas un Čīles Republikas attiecības
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Čīle atzina Latvijas valsti 1921. gada 12. septembrī. Līdz 1940.gadam Latvijas intereses Čīlē pārstāvēja Lielbritānijas valdība. Čīle netika atzinusi Latvijas okupāciju un tās inkorporāciju PSRS. Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu Čīle atzina 1991.gada 28. augustā un 1991.gada 26. septembrī tika atjaunotas diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Čīles Republiku.
1992. gada 27. augustā Latvijā tika akreditēts pirmais Čīles vēstnieks Karloss Parra Merino (Carlos Parra Merino). 1994.gada 11. oktobrī akreditējās nākošais Čīles vēstnieks Ugo Kubiljoss Bravo (Hugo Cubillos Bravo). No 1997.gada 2. decembra līdz 2000. gada jūlijam Čīles vēstnieks Latvijā bija Hosē Goņi Karasko (José Goni Carrasco), no 2001. gada 9. oktobra vēstnieks Pepe Auts (Pepe Auth), no 2005. gada 8. marta līdz 2006. gada 31. maijam - vēstnieks Alvaro Garsija Urtado (Alvaro García Hurtado), bet no 2007. gada 9. oktobra līdz 2008. gada 13. maijam - vēstnieks Ovids Arasičs (Ovid Harasich). No 2009. gada 24. februāra līdz 2012.gada 1.februārim Čīles vēstnieks Latvijā bija Hosē Migels Kruzs (José Miguel Cruz). Kopš 2012.gada 20.novembra Čīles vēstnieks Latvijā ir Orasio del Valle Irarrasavals (Horacio del Valle Irarrázaval). Latvijā akreditēto Čīles vēstnieku rezidences vieta ir Stokholma. No 1996. gada janvāra līdz 2006. gada 22. novembrim bijušais pirmais Čīles vēstnieks Latvijā Karloss Parra Merino (Carlos Parra Merino) pēc savu vēstnieka funkciju beigšanas bija Latvijas goda konsuls Čīlē. Kopš 2008. gada 8. maija Latvijas Goda konsule Santjago, Čīlē ir Ilze Kuzjukēviča. Čīles goda konsuls Latvijā kopš 1997. gada janvāra līdz 2011.gada 4.augustam bija Oļegs Kuzņecovs.
Parlamentārā sadarbība
2012.gada 7.februārī Latvijas Republikas Saeimā tika atjaunota deputātu grupa sadarbībai ar Čīles parlamentu, kuras vadītājs ir Ivans Klementjevs (SC). Grupa tika atjaunota arī 10.Saeimas sasaukumā.
Vizītes un tikšanās
| 2013.gada 26.-27.janvāris |
Ministru prezidenta Valda Dombrovska dalība VII Eiropas Savienības - Latīņamerikas un Karību valstu un valdību vadītāju (ES-CELAC) samitā, kas norisinājās Čīles galvaspilsētā Santjago. 25.janvārī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis piedalījās samita ministru līmeņa sesijā, kurā tika pārrunātas bireģionālās partnerības sadarbības perspektīvas izaugsmes un stabilitātes veicināšanai. Papildus dalībai ministra līmeņa sesijā, valsts sekretāram notika vairākas tikšanās ar Čīles Ārlietu ministrijas un Finanšu ministrijas amatpersonām: Čīles Ārlietu ministrijas Ekonomisko lietu ģenerāldirektoru Alvaro Hanu (Alvaro Jana) un Divpusējo attiecību departamenta direktoru Rodrigo Gaeti (Rodrigo Gaete), Čīles Finanšu ministrijas Starptautisko lietu direktora vietnieku Rodrigo Roho (Rodrigo Rojo). |
|
2010.gada 23.septembris |
ANO Ģenerālās Asamblejas Ņujorkā ietvaros ārlietu ministrs Aivis Ronis tikās ar Čīles ārlietu ministru Alfredo Moreno Čarmi (Alfredo Moreno Charme). Tikšanās ietvaros tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības līgums par diplomātisko, speciālo un dienesta pasu turētāju atbrīvojumu no vīzas prasības. |
|
2007. gada 23.-25. septembris |
Labklājības ministrijas VSV Ingus Alliks piedalījās ES-LAK Forumā par Sociālo kohēziju, kas notika Čīlē, Santjago |
|
2007. gada 14.-16. jūnijs |
Santjago notika pirmās Latvijas - Čīles politiskās konsultācijas, kurās Latvijas delegāciju vadīja ĀM VSV Edgars Skuja |
|
2006. gada 12. maijs |
IV ES-Latīņamerikas un Karību valstu samita ietvaros Vīnē, Austrijā, notika Latvijas Valsts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divpusējā tikšanās ar Čīles Republikas prezidenti Mišelu Bašelē (Michelle Bachelet Jeria) |
Sadarbība starp pilsētām
1997. gadā starp Rīgu un Čīles galvaspilsētu Santjago tika parakstīta Vienošanās par sadraudzību un sadarbību, kas Rīgas Domei bija pirmais šāda veida līgums ar kādu no Dienvidamerikas pilsētām. Starp abām galvaspilsētām notiek sadarbība (tiek organizētas vizītes, semināri, prezentācijas u.c. pasākumi).
| SADARBĪBA EKONOMIKĀ |
Tirdzniecība (avots: Centrālā Statistikas pārvalde)
2012.gads: Eksports: 1. Lietuva – 1 395 858 418 EUR jeb 15,37 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Krievija –1 128 859 072 EUR jeb 12,43 % 3. Igaunija – 1 083 981 894 EUR jeb 11,94 % 4. Vācija – 672 479 134 EUR jeb 7,40 % 5. Polija – 553 745 677 EUR jeb 6,10 % … 62. Čīle – 5 511 442 EUR jeb 0,06% Imports: 1. Lietuva – 2 198 085 568 EUR jeb 19,88 % no kopējā importa Latvijā 2. Vācija – 1 187 619 516 EUR jeb 10,74 % 3. Krievija –1 178 570 307 EUR jeb 10,66 % 4. Polija – 889 765 567 EUR jeb 8,05 % 5. Igaunija 784 341 809 EUR jeb 7,09 % … 55. Čīle – 4 179 597 EUR jeb 0,04% · Eksporta apjoms uz Čīli 2012.gadā bija 5,51 MEUR, kas ir par +32,7% jeb 1,36 MEUR lielāks eksporta apjoms nekā 2011.gadā. · Importa apjoms no Čīles 2012.gadā bija 4,2 MEUR, kas ir par +36,9% jeb 1,1 MEUR lielāks importa apjoms nekā 2011.gadā. · 2012.gadā Latvijai ar Čīli ir pozitīva preču tirdzniecības bilance: +1,33 MEUR apmērā. · Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma Čīle ar 9,70 MEUR kopējo tirdzniecības apjomu ieņem 63.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. · 2012.gadā Latvija ir eksportējusi uz Čīli pakalpojumus 1,7 MEUR apmērā, galvenokārt: kravas pārvadājumi ar jūras transportu (1,6 MEUR), savukārt no Čīles ir importēti pakalpojumi 0,13 MEUR apmērā, galvenokārt: kravas pārvadājumi ar jūras transportu (0,12 MEUR). Galvenās eksporta preces uz Čīli sadalījumā pa preču veidiem 2012. gadā, EUR
5 511 442 100% Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi -Sintētisko pavedienu dzija (izņemot šujamos diegus) – 99,93% 2 836 214 51,46% Pārtikas rūpniecības produkti -Nedenaturēts etilspirts, stiprie alkoholiskie dzērieni – 100,00% 1 546 670 28,06% Minerālie produkti -Aglomerēta un neaglomerēta kūdra – 100,00% 667 209 12,11% Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas 229 905 4,17% Koksne un tās izstrādājumi 130 935 2,38% Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons 55 795 1,01% Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi 28 540 0,52% Dažādas rūpniecības preces 6 470 0,12%
Preču veids
EUR
Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā
Galvenās importa preces no Čīles sadalījumā pa preču veidiem 2012. gadā, EUR
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā importa |
Kopā |
4 179 597 |
100 % |
|
Pārtikas rūpniecības produkti -Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus – 93,57% |
1 942 424 |
46,47% |
|
Augu valsts produkti -Žāvēti augļi – 46,26%; - Svaigas vai žāvētas vīnogas – 25,84%; - Svaigi āboli, bumbieri un cidonijas – 23,71% |
1 555 176 |
37,21% |
|
Minerālie produkti -Molibdēna rūdas un koncentrāti – 100% |
507 598 |
12,14% |
|
Dzīvnieki un lopkopības produkcija |
101 660 |
2,43% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
65 712 |
1,57% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
1 044 |
0,02% |
Latvijas un Čīles tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005. līdz 2012. gadam, EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2005 |
5 081 772 |
1 808 889 |
|
2006 |
2 146 833 |
2 537 933 |
|
2007 |
484 801 |
3 283 603 |
|
2008 |
1 380 242 |
2 331 157 |
|
2009 |
1 380 242 |
2 331 157 |
|
2010 |
3 889 448 |
2 676 069 |
|
2011 |
4 153 785 |
3 054 747 |
|
2012 |
5 511 442 |
4 179 597 |
Investīcijas
Saskaņā ar Latvijas bankas informāciju uz 2012. gada beigām nav reģistrēti Čīles tiešo investīciju atlikumi Latvijā, kā arī Latvijas tiešo investīciju atlikumi Čīlē. Uzņēmumu reģistrā līdz 2013.gada 9.aprīlim Čīles – Latvijas kopuzņēmumi nav reģistrēti. (avots: Lursoft)
| ĪSA INFORMĀCIJA PAR ČĪLI |
|
Platība |
756 102 km² (iekļaujot Lieldienu salu un Salas un Gomeza salu), jūras robeža 6435 km |
|
Iedzīvotāju skaits |
16,746 miljoni (2010, vērtējums) |
|
Galvaspilsēta |
Santjago |
|
Valsts valoda |
spāņu |
|
Reliģija |
Romas katoļu - 70% |
|
Valsts iekārta |
Prezidentāla republika, neatkarīga kopš 1810. gada |
|
Nacionālā svētku diena |
Neatkarības diena - 18. septembris |
|
valūta |
Čīles peso |
| INFORMĀCIJAS AVOTI |
Eiropas Savienības – Čīles attiecības
Lūdzam skatīt ES mājaslapā: http://eeas.europa.eu/chile/index_en.htm
Kontaktinformācija
Latvijas Republikas Goda konsulāts Santjago, Čīlē
Čīles Republikas Ārlietu ministrija: http://www.minrel.gov.cl
Čīles Republikas vēstniecība Zviedrijas Karalistē: http://www.chileemb.se
Informācija ceļotājiem:
Latvijas pilsoņi var doties uz Čīli bez vīzas un valstī uzturēties līdz 90 dienām gadā.
http://www.mfa.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/celotajiem/bridinajumi/cile/#Čīles%20Republika
