Latvijas Republikas un Čīles Republikas attiecības [03.02.2012]

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Latvijas un Čīles (spāņu valodā: República de Chile) attiecības attīstās, neskatoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu, kas šķir abas valstis. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gada 1. maijā, Latvija piedalās arī Eiropas Savienības un Čīles dialogā.

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Čīle atzina Latvijas valsti 1921. gada 12. septembrī. Līdz 1940.gadam Latvijas intereses Čīlē pārstāvēja Lielbritānijas valdība. Čīle netika atzinusi Latvijas okupāciju un tās inkorporāciju PSRS. Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu Čīle atzina 1991.gada 28. augustā un 1991.gada 26. septembrī tika atjaunotas diplomātiskās attiecības starp Latvijas Republiku un Čīles Republiku.

1992. gada 27. augustā Latvijā tika akreditēts pirmais Čīles vēstnieks Karloss Parra Merino (Carlos Parra Merino). 1994.gada 11. oktobrī akreditējās nākošais Čīles vēstnieks Ugo Kubiljoss Bravo (Hugo Cubillos Bravo).

No 1997.gada 2. decembra līdz 2000. gada jūlijam Čīles vēstnieks Latvijā bija Hosē Goņi Karasko (José Goni Carrasco), no 2001. gada 9. oktobra vēstnieks Pepe Auts (Pepe Auth), no 2005. gada 8. marta līdz 2006. gada 31. maijam - vēstnieks Alvaro Garsija Urtado (Alvaro García Hurtado), bet no 2007. gada 9. oktobra līdz 2008. gada 13. maijam - vēstnieks Ovids Arasičs (Ovid Harasich).

No 2009. gada 24. februāra līdz 2012.gada 1.februārim Čīles vēstnieks Latvijā bija Hosē Migels Kruzs (José Miguel Cruz). Latvijā akreditēto Čīles vēstnieku rezidences vieta ir Stokholma.

No 1996. gada janvāra līdz 2006. gada 22. novembrim bijušais pirmais Čīles vēstnieks Latvijā Karloss Parra Merino (Carlos Parra Merino) pēc savu vēstnieka funkciju beigšanas bija Latvijas goda konsuls Čīlē. Kopš 2008. gada 8. maija Latvijas Goda konsule Santjago, Čīlē ir Ilze Kuzjukēviča.

Čīles goda konsuls Latvijā kopš 1997. gada janvāra līdz 2011.gada 4.augustam bija Oļegs Kuzņecovs.

Parlamentārā sadarbība

2010.gada 15.decembrī Latvijas Republikas Saeimā tika atjaunota deputātu grupa sadarbībai ar Čīles parlamentu, kuras vadītājs ir Ivans Klementjevs (SC).

Vizītes un tikšanās

2010.gada 23.septembris	ANO Ģenerālās Asamblejas Ņujorkā ietvaros ārlietu ministrs Aivis Ronis tikās ar Čīles ārlietu ministru Alfredo Moreno Čarmi (Alfredo Moreno Charme). Tikšanās ietvaros tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības līgums par diplomātisko, speciālo un dienesta pasu turētāju atbrīvojumu no vīzas prasības.
2007. gada 23.-25. septembris	Labklājības ministrijas VSV Ingus Alliks piedalījās ES-LAK Forumā par Sociālo kohēziju, kas notika Čīlē, Santjago
2007. gada 14.-16. jūnijs	Santjago notika pirmās Latvijas - Čīles politiskās konsultācijas, kurās Latvijas delegāciju vadīja ĀM VSV Edgars Skuja
2006. gada 12. maijs	IV ES-Latīņamerikas un Karību valstu samita ietvaros Vīnē, Austrijā, notika Latvijas Valsts Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas divpusējā tikšanās ar Čīles Republikas prezidenti Mišelu Bašelē (Michelle Bachelet Jeria)

Sadarbība starp pilsētām

1997. gadā starp Rīgu un Čīles galvaspilsētu Santjago tika parakstīta Vienošanās par sadraudzību un sadarbību, kas Rīgas Domei bija pirmais šāda veida līgums ar kādu no Dienvidamerikas pilsētām. Starp abām galvaspilsētām notiek sadarbība (tiek organizētas vizītes, semināri, prezentācijas u.c. pasākumi).

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Tirdzniecība (avots: LR Centrālās statistikas pārvalde)

2010.gads

· Eksports:

1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 %

3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 %

4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51%

5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 %

...

63. Čīle – 3 889 448 EUR jeb 0,06 %

· Imports:

1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 %

3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 %

4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 %

5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 %

...

57. Čīle – 2 676 069 EUR jeb 0,04 %

Latvijas – Čīles tirdzniecības apgrozījums 2010.gadā sastādīja 6 565 517 EUR, Čīlei ieņemot 64.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Šajā laika periodā Latvijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Čīli: 1 213 379 EUR apmērā.

Galvenās eksporta preces uz Čīli sadalījumā pa preču veidiem 2010. gadā, EUR

Preču Veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

3 889 448

100%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:

- Sintētisko pavedienu dzija – 99,96%

2 502 146

64,33%

Pārtikas rūpniecības produkti:

- Stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni – 99,91%

736 626

18,94%

Minerālie produkti:

- Aglomerēta un neaglomerēta kūdra – 100%

397 786

10,23%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

109 498

2,82%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

62 410

1,60%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

52 876

1,36%

Galvenās importa preces no Čīles sadalījumā pa preču veidiem 2010. gadā, EUR

Preču Veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

2 676 069

100 %

Pārtikas rūpniecības produkti:

- Svaigu vīnogu vīns – 91,63%

1 536 158

57,40%

Augu valsts produkti:

- Žāvēti augļi – 74,18%

860 263

32,15%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

172 509

6,45%

Koksne un tās izstrādājumi

103 328

3,86%

Latvijas un Čīles tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005. līdz 2010. gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

2005

5 081 772

1 808 889

2006

2 146 833

2 537 933

2007

484 801

3 283 603

2008

1 380 242

2 331 157

2009

1 380 242

2 331 157

2010

3 889 448

2 676 069

Investīcijas (pēc Latvijas Bankas un Lursoft apkopotās LR Uzņēmumu reģistra informācijas)

Saskaņā ar Latvijas bankas informāciju, līdz 2010. gada IV ceturkšņa beigām Latvijā nav reģistrētu Čīles tiešo investīciju, kā arī Latvija nav investējusi Čīlē.

Uzņēmumu reģistrā 2011.gada 7.martā nav reģistrētu Čīles – Latvijas kopuzņēmumu.

Līgumtiesiskā bāze

Nolīguma par Asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses, Papildprotokols, lai ņemtu vērā Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai. Parakstīts 2004. gada 16. decembrī. (stājās spēkā 2005. gada 1. novembrī). Latvija ar šo Papildprotokolu pievienojās 2002. gadā noslēgtajam Eiropas Savienības un Čīles Republikas Asociācijas līgumam, kas aptver galvenās ES un Čīles attiecību jomas.
Latvijas un Čīles ārlietu ministriju saprašanās memorands par abu pušu interesējošo jautājumu politisko konsultāciju kārtību (parakstīts 2009.g. 24. februārī).
Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības līgums par diplomātisko, speciālo un dienesta pasu turētāju atbrīvojumu no vīzas prasības (parakstīts 2010.g. 23. septembrī).

ĪSA INFORMĀCIJA PAR ČĪLI

Platība

756 102 km² (iekļaujot Lieldienu salu un Salas un Gomeza salu), jūras robeža 6435 km

Iedzīvotāju skaits

16,746 miljoni (2010, vērtējums)

Galvaspilsēta

Santjago

Valsts valoda

spāņu

Reliģija

Romas katoļu - 70%

Valsts iekārta

Prezidentāla republika, neatkarīga kopš 1810. gada

Nacionālā svētku diena

Neatkarības diena - 18. septembris

valūta

Čīles peso

INFORMĀCIJAS AVOTI

Eiropas Savienības – Čīles attiecības

Lūdzam skatīt ES mājaslapā: http://eeas.europa.eu/chile/index_en.htm

Kontaktinformācija

Latvijas Republikas Goda konsulāts Santjago, Čīlē

Čīles Republikas Ārlietu ministrija: http://www.minrel.gov.cl

Čīles Republikas vēstniecība Zviedrijas Karalistē: http://www.chileemb.se

Informācija ceļotājiem:

Latvijas pilsoņi var doties uz Čīli bez vīzas un valstī uzturēties līdz 90 dienām gadā.

http://www.mfa.gov.lv/lv/KonsularaInformacija/celotajiem/bridinajumi/cile/#Čīles%20Republika