Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības [03.01.2012] |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latviju un Bulgāriju vieno kopīgas intereses vairot stabilitāti, drošību un labklājību no Baltijas jūras līdz Melnai jūrai, kā arī visā Eiropā kopumā. Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kā arī dalība NATO ir pavērusi abām valstīm iespēju padziļināt kontaktus visdažādākajos līmeņos.
Bulgārijas Karaliste atzina Latvijas valsts neatkarību 1922.gada 24.maijā, bet Bulgārijas Republika atzina Latvijas valsts atjaunoto neatkarību 1991.gada 26.augustā. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991.gada 10.septembrī. Latvijas vēstnieki Bulgārijā Einars Semanis (30.04.2010.) ar rezidenci Varšavā Alberts Sarkanis (23.01.2006.- 3.08.2009.) Uldis Vītoliņš (12.03.2003.-16.07.2004.). Aivars Vovers (02.06.1998.-12.03.2003.) Mārtiņš Perts (07.01.1997.-14.05.1998.) Bulgārijas vēstnieki Latvijā Bulgārijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2006.gada 14.novembra ir Ivans Naidenovs (Ivan Anguelov Naydenov) ar rezidenci Varšavā. Latčezars Petkovs (Latchezar Petkov, 26.11.2000. - 20.07.2006.). Aleksandrs Jordanovs (Alexander Yordanov, 13.04.1999. – 25.07.2001.)
Goda konsuli Latvijas goda konsuls Bulgārijā ir Aleksandrs Dimitrovs Popovs (Aleksandr Dimitrov Popov) kopš 2004. gada 1. marta. Bulgārijas goda konsuls Latvijā ir Mairita Solima. Bulgārijas goda konsulāts Rīgā tika atklāts 2006.gada 8.maijā.
Bulgārijas parlamentā ir izveidota sadarbības grupa ar Latviju. To vada Andrejs Pantevs (Andrei Pantev) no partijas „Koalīcija Bulgārijai”. 11.Saeimā nav Latvijas – Bulgārijas parlamentārā sadarbības grupa.
2010.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Bulgāriju sasniedza 20,1 milj. EUR, kas ierindoja Bulgāriju 42.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu kopējais tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 30%. 2010.gadā Latvijas tirdzniecības bilance ar Bulgāriju ir negatīva: -6,2 MEUR apmērā. Eksports uz Bulgāriju veidoja 6,9 milj. EUR (0,11% no kopējā eksporta), savukārt imports – 13,2 milj. EUR (0,18% no kopējā importa), tādejādi Bulgārija bija Latvijas 49. nozīmīgākais eksporta un 35. nozīmīgākais importa partneris. Galvenās eksporta preču grupas: dažādas rūpniecības preces 24,5%, mašīnas un mehānismu; elektriskās iekārtas 14,5%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 10,2%, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija 9,6%, Galvenās importa preču grupas: ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija 46,6%,mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas 11,7%, pārtikas rūpniecības produkti 11,7%, Pēc Latvijas Bankas apkopotajiem datiem, Bulgārijas tiešās investīcijas uz 2010.gada IV. ceturkšņa beigām Latvijā reģistrētas 2,7 MLVL apmērā (1,5 MLVL – transports, glabāšana un sakari), savukārt Latvijas uzņēmēju tiešo investīciju Bulgārijā atlikums šajā periodā ir 0,4 MLVL (0,9 MLVL operācijas ar nekustamo īpašumu)[1]. Līdz 2011.gada 4.aprīlim Bulgārijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastāda 2,3 MLVL (46.vieta)[2]. Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 23 Bulgārijas – Latvijas kopuzņēmums[3].
Lielākie investori Sopharma JSCo – investīcijas 1,5 MLVL apmērā (51% SIA „BRIZ” kapitāldaļu, darbojas farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības jomā); A/s “Grindeks” ar Sopharm noslēgusi reģistrācijas un sadarbības līgumu par “Grindeks” produkta Mildronāts, Ftorafūrs, Somnols u.c. reģistrāciju un izplatīšanu. Kopš 2001.gada uz Bulgāriju tiek eksportēta un tur pārdota aktīvā farmaceitiskā viela oksitocīns. Daševs Georgijs - investīcijas 0,78 MLVL apmērā (99 % SIA “ADELINA Ltd.” kapitāldaļu, darbojas smaržu un kosmētikas vairumtirdzniecības jomā).
Latvijas un Bulgārijas tirdzniecības dinamikalaika posmā no 1999. līdz 2010.gadam, EUR
Eksporta preces uz Bulgāriju sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Importa preces no Bulgārijas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (turpmāk – TAVA) izstrādāto Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģiju 2010.-2015. gadam šobrīd Bulgārija nav iekļauta prioritāro Latvijas ārvalstu mērķa tirgu sarakstā, līdz ar to tuvākajā nākotnē TAVA neplāno Bulgārijas tirgū īstenot atsevišķas tūrisma mārketinga aktivitātes.
Līdzšinējā Latvijas sadarbība ar Bulgāriju enerģētikas jomā pamatā norit sadarbojoties atsevišķiem uzņēmumiem. Daudzpusēja sadarbība enerģētikas jomā ar Bulgāriju tiek īstenota Eiropas Savienības un enerģētikas darba grupu ietvaros.
· 2007.gada vasarā Bulgārijā darbu uzsākušas Trasta komercbankas un Arco Real Estate pārstāvniecības. · Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera 2003. gada 4. decembrī, Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas valsts vizītes laikā Bulgārijā, noslēdza sadarbības līgumu ar Bulgārijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. · 2007.gada vasarā Rīgā tika atklāts Eiropas nekustamo īpašumu attīstītāja Bulgārijā "Platinum Developments" Baltijas birojs, kurš specializējies tieši Bulgārijas nekustamā īpašuma tirgū. Vairākas Latvijas nekustamo īpašumu kompānijas piedāvā pakalpojumus nekustamo īpašumu iegādei Bulgārijā. · A/s “Grindeks” ar Bulgārijas firmu Sopharm ir noslēgusi reģistrācijas un sadarbības līgumu par “Grindeks” produkta Mildronāts, Ftorafūrs, Somnols u.c. reģistrāciju un izplatīšanu. Kopš 2001. gada uz Bulgāriju tiek eksportēta un tur pārdota aktīvā farmaceitiskā viela oksitocīns.
Latvijas – Bulgārijas divpusējās sadarbības pamatus nosaka Vienošanās starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā, kas tika parakstīta 2001.gada 27.aprīlī. Kopš 2009.gada 28. janvāra Bulgārijas militārā, jūras un gaisa spēku atašeja (ar rezidenci Varšavā) pienākumus Latvijā pilda ikapt. Todors Jotovs (Todor Yotov). Latvijas nerezidējošais aizsardzības atašejs Bulgārijā ir 1. ranga aizsardzības atašejs Tālis Blumfelds. Politiskais dialogs starp Latviju un Bulgāriju tiek uzturēts, regulāri izmantojot iespējas apspriest aktuālus jautājumus dažādos formātos NATO un ES ietvaros.
Latvijas un Bulgārijas sadarbību izglītībā un zinātnē balstās uz 2005. gada 21. martā parakstīto „Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā”. Izglītība Latvijas un Bulgārijas sadarbība notiek uz 2005. gada 21. martā noslēgtā Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līguma par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā. Piecām Latvijas augstskolām ir divpusējie sadarbības līgumi ar augstskolām Bulgārijā, kuru ietvaros notiek personāla apmaiņa. Latvijas Zinātņu akadēmijai ir aktīva sadarbība ar Bulgārijas Zinātņu akadēmiju, regulāri notiek informācijas apmaiņa un tiek īstenoti kopīgi projekti. Literatūra 2011.gada martā Bulgārijas izdevniecība „Panorama” izdevusi Zigmunda Skujiņa romānu „Gulta ar zelta kāju”. Romānu bulgāru valodā tulkojusi Albena Metodieva. 2010. gada janvārī Bulgārijā izdota Knuta Skujenieka dzejas izlase. Dzejas grāmatu „Sakne apvārsnī” laidusi klajā Bulgārijas izdevniecība „Foundation for Bulgarian literature”. Dzejas izlasi bulgāru valodā sastādījusi un dzejoļus tulkojusi Aksīnija Mihailova. Tuvākajā laikā bulgāru valodā gaidāma Noras Ikstenas romāna „Dzīves svinēšana", kā arī Aleksandra Čaka dzejas izlases iznākšana. 2008. gadā Bulgārijas izdevniecībā Foundation for Bulgarian Literature ar Latvijas Literatūras centra un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu klajā nākusi latviešu mūsdienu dzejas antoloģija, kurā iekļauta 20.-21. gadsimta latviešu dzeja. Grāmatā pubicēti daudzu latviešu klasiķu un mūsdienu autoru darbi. Dzejoļus atlasījusi un bulgāru valodā atdzejojusi Aksīnija Mihailova. Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī (SRTM) no Bulgārijas ir uzturējušās tulkotājas Neva Micheva un Zdravka Mihailova un atdzejotāja Aksinja Maihailova. Tuvākajā laikā iespēju uzturēties un radoši strādāt SRTM plāno arī tulkotājas Snejina Roussinova-Zdravkova un Zernitsa Hristova. SRTM ir sadarbība ar divām rakstnieku mājām Bulgārijā - Internationale Elias Canetti Gesellschaft un Pygmalion (izdevniecība Plovdivā), ar kurām SRTM pārstāvji tiekas divas reizes gadā Starptautiskā rezidenču centru tīkla HALMA sanāksmēs. Kino 2009. gadā ikgadējā Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā Rīgā, ar projektu „Beast” piedalījās studijas „Activist38” pārstāves Mina Mileva un Vesela Kazakova no Bulgārijas. 2009. gada augustā festivāla „Baltijas pērle” programmā „Pērles Eiropas vainagā” tika demonstrēta bulgāru filma „Dzifts”, režisors Javors Gardevs.
Vizuālā māksla No 2010. gada 18. marta līdz 22. aprīlim Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā bija apskatāma videodarbu izstāde „Paš-laiks”, kas piedāvāja izlasi, kurā iekļautie ap 20 Eiropas un citu reģionu mākslinieku darbi runāja par mākslas lomu šodienas pasaulē. Starp videodarbu autoriem bija arī Ivans Moudovs no Bulgārijas. 2010. gada februārī Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā „Apkārt pasaulei” piedalījās 22 pasaulē atzīti ledus tēlnieki no deviņām valstīm, tajā skaitā no Bulgārijas. 2009. gada augustā Cēsu izstāžu namā bija apskatāma Dena Dimiņa fotogrāfiju izstāde „Bulgārija – tuvinājums”. Izstādē tika eksponētas trīsdesmit fotogrāfijas par Bulgāriju D. Dimiņa skatījumā. Kultūrizglītība Latvijas Kultūras koledža (LKK) Socrates programmas On the Edge ietvaros sadarbojas ar St.Kliment Orchidski University Sofijā un Leonardo da Vinci programmas Tourism Safety and Security ietvaros ar Bourgas Free Univeristy. Rezultātā tiks izstrādāta tūrisma drošības izglītības programma. 2009. gadā uzsākta Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas sadarbība ar Bulgārijas organizāciju Bulgaria Gateway. Programmas ietvaros tiks īstenots projekts „Inovatīvu metožu pielietošana dizaina un mākslas izglītībā, kas ietver arī pedagogu pieredzes apmaiņu Bulgārijas mākslas un dizaina izglītības iestādēs. Muzeji Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam notiek informācijas un zinātniskās literatūras apmaiņa sadarbībā ar prof. Miladinu Apostolovu (Миладин Апостолов) no Bulgārijas. Viņš ir Sofijas Medicīnas universitātes profesors un starptautiskā medicīnas vēstures zinātnisko rakstu krājuma Асклепий galvenais redaktors.
Laika periodā no 2009. gada 30. augusta līdz 4. septembrim Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros Valsts darba inspekcijas pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Bulgārijas darba inspekcijā. Vizītes laikā tika iegūta informācija par Bulgārijas Darba inspekcijas izpildaģentūras funkcijām, informatīvo sistēmu un tās pielietojumu inspektoru darbā, kā arī metodēm cīņai pret nereģistrēto nodarbinātību.
Sadarbība veselības aizsardzības jomā Latvija ar Bulgāriju sadarbojas šādos projektos: - Rīgas Stradiņa universitātes sadarbība ar Bulgārijas Zinātņu akadēmiju (Bulgarian Academy of Sciences) projekta “Comparative Analysis of the Mechanical Properties of Human Blood Vessels and Synthetic Vascular Grafts” ietvaros. Projekta laikā tiek veikti eksperimentāli pētījumi par dabiskiem asinsvadiem un sintētiskiem asinsvadu transplantātiem. - RSU ir notikusi sadarbība ar Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Eksperimentālās patoloģijas un parazitoloģijas institūtu. Sadarbības pētniecības tēma ir „Biological aspects of blood-borne viral infections.” Vienlaicīgi ir notikusi sadarbība sabiedrības veselības jomā projekta „Ten D by Night” ietvaros. - Latvijas infektoloģijas centra sadarbība Eiropas Komisijas finansētā projekta BORDERNETwork „HIV/AIDS/STI praktiskās profilakses, diagnostikas un aprūpes attīstīšana Centrāleiropā un Austrumeiropā” ietvaros.
Augstākā līmeņa amatpersonu vizītes
Līgumtiesiskā bāze Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Bulgārija Interneta saites Bulgārijas Republikas prezidents: http://www.president.bg Bulgārijas Republikas valdība: http://www.government.bg Bulgārijas Republikas Nacionālā Asambleja: http://www.parliament.bg/ Bulgārijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mfa.government.bg Bulgārijas Republikas vēstniecība Latvijā (ar rezidenci Polijā) http://www.mfa.bg/en/57/ Latvijas Republikas vēstniecība Bulgārijā (ar rezidenci Polijā): http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/mission/?lv=1&org=POL [1] Latvijas Bankas dati NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 milj. LVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1milj. LVL. [2] Lursoft apkopotā Uzņēmumu reģistra informācija [3] Lursoft dati | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
