Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības

15.03.2013

Latviju un Bulgāriju vieno kopīgas intereses vairot stabilitāti, drošību un labklājību no Baltijas jūras līdz Melnai jūrai, kā arī visā Eiropā kopumā. Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kā arī dalība NATO ir pavērusi abām valstīm iespēju padziļināt kontaktus visdažādākajos līmeņos.


DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Bulgārijas Karaliste atzina Latvijas valsts neatkarību 1922.gada 24.maijā, bet Bulgārijas Republika atzina Latvijas valsts atjaunoto neatkarību 1991.gada 26.augustā. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991.gada 10.septembrī.


Latvijas vēstnieki Bulgārijā

Einars Semanis (30.04.2010.) ar rezidenci Varšavā

Alberts Sarkanis (23.01.2006.- 3.08.2009.)

Uldis Vītoliņš (12.03.2003.-16.07.2004.).

Aivars Vovers (02.06.1998.-12.03.2003.)

Mārtiņš Perts (07.01.1997.-14.05.1998.)

 

Bulgārijas vēstnieki Latvijā

Vasilijs Takevs (Vasiliy Hristov Takev, 20.11.2012. – pašlaik )

Ivans Naidenovs (Ivan Anguelov Naydenov, 14.11.2006. – 01.03.2012.)

Latčezars Petkovs (Latchezar Petkov, 26.11.2000. - 20.07.2006.).

Aleksandrs Jordanovs (Alexander Yordanov, 13.04.1999. – 25.07.2001.)

 

Goda konsuli

Latvijas goda konsuls Bulgārijā ir Aleksandrs Dimitrovs Popovs (Aleksandr Dimitrov Popov) kopš 2004. gada 1. marta.

Bulgārijas goda konsuls Latvijā ir Mairita Solima. Bulgārijas goda konsulāts Rīgā tika atklāts 2006.gada 8.maijā.


 


PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Bulgārijas parlamentā ir izveidota sadarbības grupa ar Latviju. To vada Andrejs Lazarovs Pantevs (Andrei Lazarov Pantev) no partijas „Koalīcija Bulgārijai”.

11.Saeimā ir izveidota deputātu sadarbības grupa ar Bulgārijas parlamentu, kuru vada Aleksandrs Sakovskis (SC).


 


SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma ar 15,59 MEUR Bulgārija ieņem 40.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Bulgāriju ir palielinājies par 34,65% jeb 4,01 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.

Preču eksporta apjoms uz Bulgāriju ir palielinājies par 42,76% jeb 1,85 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu. Preču importa apjoms no Bulgārijas ir palielinājies par 29,81% jeb 2,16 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.


-  Galvenās eksporta preču grupas ir mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (62,73%), dažādas rūpniecības preces (10,54%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (5,83%).

-  Galvenās importa preču grupas ir ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (52,20%), pārtikas rūpniecības produkti (10,57%), mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (9,90%).

-  2012.gada II ceturkšņa beigās Bulgārijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sasniedza 5,2 MEUR: vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts – 4,3 MEUR jeb 82,69%

-  2012.gada 10.septembrī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 28 uzņēmumi ar Bulgārijas kapitālu. Bulgārijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedza 2,32 MLVL [1].

 

Lielākie investori


-  Sopharma JSC – investīcijas 1 501 998 LVL apmērā (51% SIA „BRIZ” kapitāla daļu, nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecību);

-  Daševs Georgijs – investīcijas 778 338 LVL apmērā (99% SIA „Adelina” kapitāla daļu, nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanas un ekspluatācijas pakalpojumiem);

 - Incoms Telecom Holding Jsc – investīcijas 6 000 LVL apmērā (15% SIA „Hannu-pro” kapitāla daļu, nodarbojas ar mašīnu un iekārtu vairumtirdzniecības pakalpojumiem).

 

Latvijas un Bulgārijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2001.gada līdz 2012.gada 1.pusgadam, EUR 

Gads

Eksports

Imports

2001

215 140

9 368 983

2002

669 633

9 334 743

2003

 829 795

8 092 286

2004

1 621 463

7 712 479

2005

3 299 842

5 883 393

2006

3 632 772

8 322 157

2007

5 208 945

12 137 581

2008

6 940 448

11 305 555

2009

6 040 847

9 480 577

2010

6 968 788

13 164 323

2011

10 455 797

16 293 615

2011Q2

4 328 574

7 250 472

2012Q2

6 179 343

9 411 856


 

Eksporta preces uz Bulgāriju sadalījumā pa preču veidiem 2012.gada 1.pusgadā

 

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

6 179 343

100 %

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

Radiofonijas, televīzijas raidaparatūras, monitoru un projektoru detaļas – 46,49%

3 876 403

62,73%

Dažādas rūpniecības preces

Mēbeles un to daļas – 27,66%

Matraču pamatnes; gultas piederumi un tamlīdzīgi izstrādājumi – 25,35%

651 180

10,54%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

Heterocikliskie savienojumi – 23,24%

360 327

5,83%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

227 398

3,68%

Pārtikas rūpniecības produkti

197 435

3,20%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

132 008

2,14%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

120 694

1,95%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

120 682

1,95%

Transporta līdzekļi

116 421

1,88%

Metāli un to izstrādājumi

85 054

1,38%

Koksne un tās izstrādājumi

78 111

1,26%

Augu valsts produkti

63 467

1,03%

Minerālie produkti

50 315

0,81%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

33 507

0,54%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

30 291

0,49%

Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām

18 464

0,30%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

13 787

0,22%

Tauki un eļļa

3 799

0,06%

 

Importa preces no Bulgārijas sadalījumā pa preču veidiem 2012.gada 1.pusgadā

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

9 411 856

100 %

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

Medikamenti – 50,68%

Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un ādas kopšanas līdzekļi – 40,56%

4 879 168

52,20%

Pārtikas rūpniecības produkti

Raudzēti dzērieni un raudzēto dzērienu maisījumi – 19,16%

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti dārzeņi – 18,55%

987 960

10,57%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

Trauku mazgājamās mašīnas; iekārtas trauku mazgāšanai un žāvēšanai; iekārtas pildīšanai, aizvākošanai – 19,14%

Ledusskapji, saldētavas un citas dzesēšanas vai saldēšanas iekārtas – 27,00% 

925 131

9,90%

Transporta līdzekļi

Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 68,11%

683 542

7,31%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

Paklāji un citādas tekstila grīdsegas – 40,29%

Tills un citas tīkla drānas, izņemot austas un trikotāžas drānas; mežģīnes – 16,54%

609 339

6,52%

Metāli un to izstrādājumi

431 044

4,61%

Dažādas rūpniecības preces

225 918

2,42%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

206 880

2,21%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

120 219

1,29%

Minerālie produkti

100 601

1,08%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

86 910

0,93%

Augu valsts produkti

51 228

0,55%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

24 566

0,26%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

11 200

0,12%

Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām

1 950

0,02%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

348

0,004%

Koksne un tās izstrādājumi

227

0,002%

 



[1] Lursoft dati

 

 


SADARBĪBA TŪRISMA JOMĀ

Sadarbība starp Latvijas un Bulgārijas nacionālajām tūrisma administrācijām līdz šim nav notikusi. Saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (turpmāk – TAVA) izstrādāto Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģiju 2010.-2015. gadam šobrīd Bulgārija nav iekļauta prioritāro Latvijas ārvalstu mērķa tirgu sarakstā, līdz ar to tuvākajā nākotnē TAVA neplāno Bulgārijas tirgū īstenot atsevišķas tūrisma mārketinga aktivitātes.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajiem datiem 2010.gadā Latvijas tūrisma komersanti apkalpoja 25 no Bulgārijas iebraukušos viesus, savukārt uz Bulgāriju 2010.gadā, izmantojot tūrisma komersantu pakalpojumus, devās 7843 Latvijas ceļotāji.


 

 


SADARBĪBA ENERĢĒTIKAS JOMĀ

Līdzšinējā Latvijas sadarbība ar Bulgāriju enerģētikas jomā pamatā norit sadarbojoties atsevišķiem uzņēmumiem. Daudzpusēja sadarbība enerģētikas jomā ar Bulgāriju tiek īstenota Eiropas Savienības un enerģētikas darba grupu ietvaros.


 

 


PĀRĒJĀ SADARBĪBA

  •  2007.gada vasarā Bulgārijā darbu uzsāka Trasta komercbankas un Arco Real Estate pārstāvniecības. 2012.gadā darbojas tikai Arco Real Estate pārstāvniecība.
  • Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera 2003.gada 4.decembrī noslēdza sadarbības līgumu ar Bulgārijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
  • 2007.gada vasarā Rīgā tika atklāts Eiropas nekustamo īpašumu attīstītāja Bulgārijā "Platinum Developments" Baltijas birojs, kurš specializējies tieši Bulgārijas nekustamā īpašuma tirgū. Vairākas Latvijas nekustamo īpašumu kompānijas piedāvā pakalpojumus nekustamo īpašumu iegādei Bulgārijā.
  • A/s “Grindeks” ir noslēgusi reģistrācijas un sadarbības līgumu par “Grindeks” produkta reģistrāciju un distribūciju ar Bulgārijas firmu Sopharm.
  •  

 

 

 


SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas – Bulgārijas divpusējās sadarbības pamatus nosaka Vienošanās starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā, kas tika parakstīta 2001.gada 27.aprīlī.

2012. gada sākumā Latvijā tika akreditēts Bulgārijas militārais, jūras un gaisa spēku atašejs plkv. Romens Kondevs (Roumen Kondev) ar rezidenci Varšavā. Latvijas nerezidējošais aizsardzības atašejs Bulgārijā ir 1. ranga aizsardzības atašejs Tālis Blumfelds.

Politiskais dialogs starp Latviju un Bulgāriju tiek uzturēts, regulāri izmantojot iespējas apspriest aktuālus jautājumus dažādos formātos NATO un ES ietvaros.


 

 

 


SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

Latvijas un Bulgārijas sadarbību izglītībā un zinātnē balstās uz 2005. gada 21. martā parakstīto „Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā”.

Izglītība

Latvijas un Bulgārijas sadarbība notiek uz 2005. gada 21. martā noslēgtā Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līguma par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā.

Piecām Latvijas augstskolām ir divpusējie sadarbības līgumi ar augstskolām Bulgārijā, kuru ietvaros notiek personāla apmaiņa.

Latvijas Zinātņu akadēmijai ir aktīva sadarbība ar Bulgārijas Zinātņu akadēmiju, regulāri notiek informācijas apmaiņa un tiek īstenoti kopīgi projekti.


  

Literatūra

2011.gada martā Bulgārijas izdevniecība „Panorama” izdevusi Zigmunda Skujiņa romānu „Gulta ar zelta kāju”. Romānu bulgāru valodā tulkojusi Albena Metodieva.

2010. gada janvārī Bulgārijā izdota Knuta Skujenieka dzejas izlase. Dzejas grāmatu „Sakne apvārsnī” laidusi klajā Bulgārijas izdevniecība „Foundation for Bulgarian literature”. Dzejas izlasi bulgāru valodā sastādījusi un dzejoļus tulkojusi Aksīnija Mihailova.

2008. gadā Bulgārijas izdevniecībā Foundation for Bulgarian Literature ar Latvijas Literatūras centra un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu klajā nākusi latviešu mūsdienu dzejas antoloģija, kurā iekļauta 20.-21. gadsimta latviešu dzeja. Grāmatā pubicēti daudzu latviešu klasiķu un mūsdienu autoru darbi. Dzejoļus atlasījusi un bulgāru valodā atdzejojusi Aksīnija Mihailova.

Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī (SRTM) no Bulgārijas ir uzturējušās tulkotājas Neva Micheva un Zdravka Mihailova un atdzejotāja Aksinja Maihailova. Tuvākajā laikā iespēju uzturēties un radoši strādāt SRTM plāno arī tulkotājas Snejina Roussinova-Zdravkova un Zernitsa Hristova.

SRTM ir sadarbība ar divām rakstnieku mājām Bulgārijā - Internationale Elias Canetti Gesellschaft un Pygmalion (izdevniecība Plovdivā), ar kurām SRTM pārstāvji tiekas divas reizes gadā Starptautiskā rezidenču centru tīkla HALMA sanāksmēs.

 

Kino

2009. gadā ikgadējā Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā Rīgā, ar projektu „Beast” piedalījās studijas „Activist38” pārstāves Mina Mileva un Vesela Kazakova no Bulgārijas.

2009. gada augustā festivāla „Baltijas pērle” programmā „Pērles Eiropas vainagā” tika demonstrēta bulgāru filma „Dzifts”, režisors Javors Gardevs.

2011.gadā Latvijas filmas Bulgārijā izrādītas šādos festivālos:

  • Starptautiskā animācijas filmu festivālā Varna Fest – režisora V.Leščova animācijas filma „Spārni un airi”
  • Starptautiskā animācijas filmu festivālā Golden Kuker – režisora J.Krāsona animācijas filma „Norīt Krupi”


Teātris

2012./2013.gada sezonā Dailes teātris plāno sadarbību ar bulgāru režisoru Aleksandru Morfovu, kurš iestudēs sezonas atklāšanas izrādi Nikolaja Erdmana traģikomēdiju ar pagaidu nosaukumu „Finita la comedia!” uz Dailes teātra lielās skatuves.

 

Vizuālā māksla

No 2010. gada 18. marta līdz 22. aprīlim Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā bija apskatāma videodarbu izstāde „Paš-laiks”, kas piedāvāja izlasi, kurā iekļautie ap 20 Eiropas un citu reģionu mākslinieku darbi runāja par mākslas lomu šodienas pasaulē. Starp videodarbu autoriem bija arī Ivans Moudovs no Bulgārijas.

2010. gada februārī Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā „Apkārt pasaulei” piedalījās 22 pasaulē atzīti ledus tēlnieki no deviņām valstīm, tajā skaitā no Bulgārijas.

2009. gada augustā Cēsu izstāžu namā bija apskatāma Dena Dimiņa fotogrāfiju izstāde „Bulgārija – tuvinājums”. Izstādē tika eksponētas trīsdesmit fotogrāfijas par Bulgāriju D. Dimiņa skatījumā.

No 2011.gada 19.maija līdz 26.jūnijam izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā notika izstāde un starptautiskas radošās darbnīcas - "Garīgās prakses". Izstādē bija skatāmi septiņu latviešu mākslinieku darbi - gleznas, instalācijas un objekti. No 21.maija līdz 28.maijam notika vairākas starptautiskas radošās darbnīcas "Brīvais laiks / Spare time", kas bija Prāgas Nacionālās galerijas inspirēts četru dalībvalstu - Latvijas, Čehijas, Bulgārijas un Zviedrijas – eksperiments.


Kultūrizglītība

Latvijas Kultūras koledža (LKK) Socrates programmas On the Edge ietvaros sadarbojas ar St.Kliment Orchidski University Sofijā un Leonardo da Vinci programmas Tourism Safety and Security ietvaros ar Bourgas Free Univeristy. Rezultātā tiks izstrādāta tūrisma drošības izglītības programma.

2009. gadā uzsākta Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas sadarbība ar Bulgārijas organizāciju Bulgaria Gateway. Programmas ietvaros tiks īstenots projekts „Inovatīvu metožu pielietošana dizaina un mākslas izglītībā, kas ietver arī pedagogu pieredzes apmaiņu Bulgārijas mākslas un dizaina izglītības iestādēs.

 

Muzeji

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam notiek informācijas un zinātniskās literatūras apmaiņa sadarbībā ar prof. Miladinu Apostolovu (Миладин Апостолов) no Bulgārijas. Viņš ir Sofijas Medicīnas universitātes profesors un starptautiskā medicīnas vēstures zinātnisko rakstu krājuma  Асклепий galvenais redaktors.

 




SADARBĪBA LABKLĀJĪBAS JOMĀ

Laika periodā no 2009. gada 30. augusta līdz 4. septembrim Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros Valsts darba inspekcijas pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Bulgārijas darba inspekcijā. Vizītes laikā tika iegūta informācija par Bulgārijas Darba inspekcijas izpildaģentūras funkcijām, informatīvo sistēmu un tās pielietojumu inspektoru darbā, kā arī metodēm cīņai pret nereģistrēto nodarbinātību.

 

Sadarbība veselības aizsardzības jomā

Latvija ar Bulgāriju sadarbojas šādos projektos:

Rīgas Stradiņa universitātes sadarbība ar Bulgārijas Zinātņu akadēmiju (Bulgarian Academy of Sciences) projekta “Comparative Analysis of the Mechanical Properties of Human Blood Vessels and Synthetic Vascular Grafts” ietvaros. Projekta laikā tiek veikti eksperimentāli pētījumi par dabiskiem asinsvadiem un sintētiskiem asinsvadu transplantātiem.

RSU ir notikusi sadarbība ar Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Eksperimentālās patoloģijas un parazitoloģijas institūtu. Sadarbības pētniecības tēma ir „Biological aspects of blood-borne viral infections.” Vienlaicīgi ir notikusi sadarbība sabiedrības veselības jomā projekta „Ten D by Night” ietvaros.

Latvijas infektoloģijas centra sadarbība Eiropas Komisijas finansētā projekta BORDERNETwork „HIV/AIDS/STI praktiskās profilakses, diagnostikas un aprūpes attīstīšana Centrāleiropā un Austrumeiropā” ietvaros.


 

 

 


NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Augstākā līmeņa amatpersonu vizītes

2012. gada 19. septembris

Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Bulgārijā.

2011. gada 23. septembris

Divpusējā ārlietu ministra Ģ. V. Kristovska un Bulgārijas ārlietu ministra Nikolaja Mladenova tikšanās ANO Ģenerālās asamblejas 66.sesijas Ņujorkā (ASV) ietvaros.

2010. gada 22. aprīlis

Divpusējā ārlietu ministra M. Riekstiņa un Bulgārijas ārlietu ministra Nikolaja Mladenova tikšanās NATO ministru sanāksmes Tallinā ietvaros.

2008.gada 14.-16.septembris

Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes oficiālā vizīte Bulgārijā

2006.gada 8.-9.maijs

Bulgārijas Republikas ārlietu ministra un premjera vietnieka Ivailo Kalfina (Ivailo Kalfin) oficiālā vizīte Latvijā.

2005.gada 21.-22.marts

Bulgārijas Republikas prezidenta Georgija Parvanova (Georgi Parvanov) valsts vizīte Latvijā.

2004.gada 7.-9.jūnijs

Bulgārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāja Ogņana Gerdjikova (Ognian Gerdjikov) oficiālā vizīte Latvijā.

2003.gada 3.-5.decembris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Bulgārijā.

2002.gada 5.-6.jūlijs

Bulgārijas premjerministra Simjona Saksa-Koburga Gotas (Simeon Saxe - Coburg Gotha) darba vizīte Latvijā (piedalīšanās "Viļņas grupas" premjeru sanāksmē Rīgā).

2001.gada 4.-5.oktobris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Bulgārijā (piedalīšanās NATO kandidātvalstu vadītāju sanāksmē).


 

 


INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Bulgārija


 

Interneta saites

Bulgārijas Republikas prezidents: http://www.president.bg

Bulgārijas Republikas valdība: http://www.government.bg

Bulgārijas Republikas Nacionālā Asambleja: http://www.parliament.bg/

Bulgārijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mfa.government.bg

Bulgārijas Republikas vēstniecība Latvijā (ar rezidenci Polijā) http://www.mfa.bg/en/57/

Latvijas Republikas vēstniecība Bulgārijā (ar rezidenci Polijā): http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/mission/?lv=1&org=POL


[1] Latvijas Bankas dati

NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 milj. LVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1milj. LVL.

[2] Lursoft apkopotā Uzņēmumu reģistra informācija

[3] Lursoft dati