Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības
Latviju un Bulgāriju vieno kopīgas intereses vairot stabilitāti, drošību un labklājību no Baltijas jūras līdz Melnai jūrai, kā arī visā Eiropā kopumā. Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kā arī dalība NATO ir pavērusi abām valstīm iespēju padziļināt kontaktus visdažādākajos līmeņos.
- Diplomātisko attiecību vēsture
- Parlamentārā sadarbība
- Sadarbība ekonomikā
- Sadarbība tūrisma jomā
- Sadarbība enerģētikas jomā
- Pārējā sadarbība
- Sadarbība aizsardzības jomā
- Sadarbība izglītības un kultūras jomā
- Sadarbība labklājības jomā
- Nozīmīgākās vizītes un tikšanās
- Informācijas avoti
| DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE |
Bulgārijas Karaliste atzina Latvijas valsts neatkarību 1922.gada 24.maijā, bet Bulgārijas Republika atzina Latvijas valsts atjaunoto neatkarību 1991.gada 26.augustā. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991.gada 10.septembrī.
Latvijas vēstnieki Bulgārijā
Einars Semanis (30.04.2010.) ar rezidenci Varšavā
Alberts Sarkanis (23.01.2006.- 3.08.2009.)
Uldis Vītoliņš (12.03.2003.-16.07.2004.).
Aivars Vovers (02.06.1998.-12.03.2003.)
Mārtiņš Perts (07.01.1997.-14.05.1998.)
Bulgārijas vēstnieki Latvijā
Vasilijs Takevs (Vasiliy Hristov Takev, 20.11.2012. – pašlaik )
Ivans Naidenovs (Ivan Anguelov Naydenov, 14.11.2006. – 01.03.2012.)
Latčezars Petkovs (Latchezar Petkov, 26.11.2000. - 20.07.2006.).
Aleksandrs Jordanovs (Alexander Yordanov, 13.04.1999. – 25.07.2001.)
Goda konsuli
Latvijas goda konsuls Bulgārijā ir Aleksandrs Dimitrovs Popovs (Aleksandr Dimitrov Popov) kopš 2004. gada 1. marta.
Bulgārijas goda konsuls Latvijā ir Mairita Solima. Bulgārijas goda konsulāts Rīgā tika atklāts 2006.gada 8.maijā.
| PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA |
Bulgārijas parlamentā ir izveidota sadarbības grupa ar Latviju. To vada Andrejs Lazarovs Pantevs (Andrei Lazarov Pantev) no partijas „Koalīcija Bulgārijai”.
11.Saeimā ir izveidota deputātu sadarbības grupa ar Bulgārijas parlamentu, kuru vada Aleksandrs Sakovskis (SC).
| SADARBĪBA EKONOMIKĀ |
Pēc kopējā preču tirdzniecības apgrozījuma ar 15,59 MEUR Bulgārija ieņem 40.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Bulgāriju ir palielinājies par 34,65% jeb 4,01 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.
Preču eksporta apjoms uz Bulgāriju ir palielinājies par 42,76% jeb 1,85 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu. Preču importa apjoms no Bulgārijas ir palielinājies par 29,81% jeb 2,16 MEUR salīdzinājumā ar 2011.g. atbilstošo periodu.
- Galvenās eksporta preču grupas ir mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (62,73%), dažādas rūpniecības preces (10,54%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (5,83%).
- Galvenās importa preču grupas ir ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija (52,20%), pārtikas rūpniecības produkti (10,57%), mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas (9,90%).
- 2012.gada II ceturkšņa beigās Bulgārijas tiešo investīciju atlikumi Latvijā sasniedza 5,2 MEUR: vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un iekārtu remonts – 4,3 MEUR jeb 82,69%
- 2012.gada 10.septembrī Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 28 uzņēmumi ar Bulgārijas kapitālu. Bulgārijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedza 2,32 MLVL [1].
Lielākie investori
- Sopharma JSC – investīcijas 1 501 998 LVL apmērā (51% SIA „BRIZ” kapitāla daļu, nodarbojas ar farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecību);
- Daševs Georgijs – investīcijas 778 338 LVL apmērā (99% SIA „Adelina” kapitāla daļu, nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanas un ekspluatācijas pakalpojumiem);
- Incoms Telecom Holding Jsc – investīcijas 6 000 LVL apmērā (15% SIA „Hannu-pro” kapitāla daļu, nodarbojas ar mašīnu un iekārtu vairumtirdzniecības pakalpojumiem).
Latvijas un Bulgārijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2001.gada līdz 2012.gada 1.pusgadam, EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
|
2001 |
215 140 |
9 368 983 |
|
2002 |
669 633 |
9 334 743 |
|
2003 |
829 795 |
8 092 286 |
|
2004 |
1 621 463 |
7 712 479 |
|
2005 |
3 299 842 |
5 883 393 |
|
2006 |
3 632 772 |
8 322 157 |
|
2007 |
5 208 945 |
12 137 581 |
|
2008 |
6 940 448 |
11 305 555 |
|
2009 |
6 040 847 |
9 480 577 |
|
2010 |
6 968 788 |
13 164 323 |
|
2011 |
10 455 797 |
16 293 615 |
|
2011Q2 |
4 328 574 |
7 250 472 |
|
2012Q2 |
6 179 343 |
9 411 856 |
Eksporta preces uz Bulgāriju sadalījumā pa preču veidiem 2012.gada 1.pusgadā
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā eksporta |
|
Kopā |
6 179 343 |
100 % |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Radiofonijas, televīzijas raidaparatūras, monitoru un projektoru detaļas – 46,49% |
3 876 403 |
62,73% |
|
Dažādas rūpniecības preces Mēbeles un to daļas – 27,66% Matraču pamatnes; gultas piederumi un tamlīdzīgi izstrādājumi – 25,35% |
651 180 |
10,54% |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Heterocikliskie savienojumi – 23,24% |
360 327 |
5,83% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi |
227 398 |
3,68% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti |
197 435 |
3,20% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi |
132 008 |
2,14% |
|
Dzīvnieki un lopkopības produkcija |
120 694 |
1,95% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi |
120 682 |
1,95% |
|
Transporta līdzekļi |
116 421 |
1,88% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
85 054 |
1,38% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
78 111 |
1,26% |
|
Augu valsts produkti |
63 467 |
1,03% |
|
Minerālie produkti |
50 315 |
0,81% |
|
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti |
33 507 |
0,54% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
30 291 |
0,49% |
|
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām |
18 464 |
0,30% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
13 787 |
0,22% |
|
Tauki un eļļa |
3 799 |
0,06% |
Importa preces no Bulgārijas sadalījumā pa preču veidiem 2012.gada 1.pusgadā
|
Preču veids |
EUR |
Īpatsvars no kopējā importa |
|
Kopā |
9 411 856 |
100 % |
|
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija Medikamenti – 50,68% Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un ādas kopšanas līdzekļi – 40,56% |
4 879 168 |
52,20% |
|
Pārtikas rūpniecības produkti Raudzēti dzērieni un raudzēto dzērienu maisījumi – 19,16% Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesasaldēti dārzeņi – 18,55% |
987 960 |
10,57% |
|
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas Trauku mazgājamās mašīnas; iekārtas trauku mazgāšanai un žāvēšanai; iekārtas pildīšanai, aizvākošanai – 19,14% Ledusskapji, saldētavas un citas dzesēšanas vai saldēšanas iekārtas – 27,00% |
925 131 |
9,90% |
|
Transporta līdzekļi Daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 68,11% |
683 542 |
7,31% |
|
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi Paklāji un citādas tekstila grīdsegas – 40,29% Tills un citas tīkla drānas, izņemot austas un trikotāžas drānas; mežģīnes – 16,54% |
609 339 |
6,52% |
|
Metāli un to izstrādājumi |
431 044 |
4,61% |
|
Dažādas rūpniecības preces |
225 918 |
2,42% |
|
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi |
206 880 |
2,21% |
|
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi |
120 219 |
1,29% |
|
Minerālie produkti |
100 601 |
1,08% |
|
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti |
86 910 |
0,93% |
|
Augu valsts produkti |
51 228 |
0,55% |
|
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons |
24 566 |
0,26% |
|
Dzīvnieki un lopkopības produkcija |
11 200 |
0,12% |
|
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām |
1 950 |
0,02% |
|
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti |
348 |
0,004% |
|
Koksne un tās izstrādājumi |
227 |
0,002% |
[1] Lursoft dati
| SADARBĪBA TŪRISMA JOMĀ |
Sadarbība starp Latvijas un Bulgārijas nacionālajām tūrisma administrācijām līdz šim nav notikusi. Saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (turpmāk – TAVA) izstrādāto Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģiju 2010.-2015. gadam šobrīd Bulgārija nav iekļauta prioritāro Latvijas ārvalstu mērķa tirgu sarakstā, līdz ar to tuvākajā nākotnē TAVA neplāno Bulgārijas tirgū īstenot atsevišķas tūrisma mārketinga aktivitātes.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajiem datiem 2010.gadā Latvijas tūrisma komersanti apkalpoja 25 no Bulgārijas iebraukušos viesus, savukārt uz Bulgāriju 2010.gadā, izmantojot tūrisma komersantu pakalpojumus, devās 7843 Latvijas ceļotāji.
| SADARBĪBA ENERĢĒTIKAS JOMĀ |
Līdzšinējā Latvijas sadarbība ar Bulgāriju enerģētikas jomā pamatā norit sadarbojoties atsevišķiem uzņēmumiem. Daudzpusēja sadarbība enerģētikas jomā ar Bulgāriju tiek īstenota Eiropas Savienības un enerģētikas darba grupu ietvaros.
| PĀRĒJĀ SADARBĪBA |
- 2007.gada vasarā Bulgārijā darbu uzsāka Trasta komercbankas un Arco Real Estate pārstāvniecības. 2012.gadā darbojas tikai Arco Real Estate pārstāvniecība.
- Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera 2003.gada 4.decembrī noslēdza sadarbības līgumu ar Bulgārijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.
- 2007.gada vasarā Rīgā tika atklāts Eiropas nekustamo īpašumu attīstītāja Bulgārijā "Platinum Developments" Baltijas birojs, kurš specializējies tieši Bulgārijas nekustamā īpašuma tirgū. Vairākas Latvijas nekustamo īpašumu kompānijas piedāvā pakalpojumus nekustamo īpašumu iegādei Bulgārijā.
- A/s “Grindeks” ir noslēgusi reģistrācijas un sadarbības līgumu par “Grindeks” produkta reģistrāciju un distribūciju ar Bulgārijas firmu Sopharm.
| SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ |
Latvijas – Bulgārijas divpusējās sadarbības pamatus nosaka Vienošanās starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā, kas tika parakstīta 2001.gada 27.aprīlī.
2012. gada sākumā Latvijā tika akreditēts Bulgārijas militārais, jūras un gaisa spēku atašejs plkv. Romens Kondevs (Roumen Kondev) ar rezidenci Varšavā. Latvijas nerezidējošais aizsardzības atašejs Bulgārijā ir 1. ranga aizsardzības atašejs Tālis Blumfelds.
Politiskais dialogs starp Latviju un Bulgāriju tiek uzturēts, regulāri izmantojot iespējas apspriest aktuālus jautājumus dažādos formātos NATO un ES ietvaros.
| SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ |
Latvijas un Bulgārijas sadarbību izglītībā un zinātnē balstās uz 2005. gada 21. martā parakstīto „Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā”.
Izglītība
Latvijas un Bulgārijas sadarbība notiek uz 2005. gada 21. martā noslēgtā Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līguma par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā.
Piecām Latvijas augstskolām ir divpusējie sadarbības līgumi ar augstskolām Bulgārijā, kuru ietvaros notiek personāla apmaiņa.
Latvijas Zinātņu akadēmijai ir aktīva sadarbība ar Bulgārijas Zinātņu akadēmiju, regulāri notiek informācijas apmaiņa un tiek īstenoti kopīgi projekti.
Literatūra
2011.gada martā Bulgārijas izdevniecība „Panorama” izdevusi Zigmunda Skujiņa romānu „Gulta ar zelta kāju”. Romānu bulgāru valodā tulkojusi Albena Metodieva.
2010. gada janvārī Bulgārijā izdota Knuta Skujenieka dzejas izlase. Dzejas grāmatu „Sakne apvārsnī” laidusi klajā Bulgārijas izdevniecība „Foundation for Bulgarian literature”. Dzejas izlasi bulgāru valodā sastādījusi un dzejoļus tulkojusi Aksīnija Mihailova.
2008. gadā Bulgārijas izdevniecībā Foundation for Bulgarian Literature ar Latvijas Literatūras centra un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu klajā nākusi latviešu mūsdienu dzejas antoloģija, kurā iekļauta 20.-21. gadsimta latviešu dzeja. Grāmatā pubicēti daudzu latviešu klasiķu un mūsdienu autoru darbi. Dzejoļus atlasījusi un bulgāru valodā atdzejojusi Aksīnija Mihailova.
Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī (SRTM) no Bulgārijas ir uzturējušās tulkotājas Neva Micheva un Zdravka Mihailova un atdzejotāja Aksinja Maihailova. Tuvākajā laikā iespēju uzturēties un radoši strādāt SRTM plāno arī tulkotājas Snejina Roussinova-Zdravkova un Zernitsa Hristova.
SRTM ir sadarbība ar divām rakstnieku mājām Bulgārijā - Internationale Elias Canetti Gesellschaft un Pygmalion (izdevniecība Plovdivā), ar kurām SRTM pārstāvji tiekas divas reizes gadā Starptautiskā rezidenču centru tīkla HALMA sanāksmēs.
Kino
2009. gadā ikgadējā Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā Rīgā, ar projektu „Beast” piedalījās studijas „Activist38” pārstāves Mina Mileva un Vesela Kazakova no Bulgārijas.
2009. gada augustā festivāla „Baltijas pērle” programmā „Pērles Eiropas vainagā” tika demonstrēta bulgāru filma „Dzifts”, režisors Javors Gardevs.
2011.gadā Latvijas filmas Bulgārijā izrādītas šādos festivālos:
- Starptautiskā animācijas filmu festivālā Varna Fest – režisora V.Leščova animācijas filma „Spārni un airi”
- Starptautiskā animācijas filmu festivālā Golden Kuker – režisora J.Krāsona animācijas filma „Norīt Krupi”
Teātris
2012./2013.gada sezonā Dailes teātris plāno sadarbību ar bulgāru režisoru Aleksandru Morfovu, kurš iestudēs sezonas atklāšanas izrādi Nikolaja Erdmana traģikomēdiju ar pagaidu nosaukumu „Finita la comedia!” uz Dailes teātra lielās skatuves.
Vizuālā māksla
No 2010. gada 18. marta līdz 22. aprīlim Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā bija apskatāma videodarbu izstāde „Paš-laiks”, kas piedāvāja izlasi, kurā iekļautie ap 20 Eiropas un citu reģionu mākslinieku darbi runāja par mākslas lomu šodienas pasaulē. Starp videodarbu autoriem bija arī Ivans Moudovs no Bulgārijas.
2010. gada februārī Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā „Apkārt pasaulei” piedalījās 22 pasaulē atzīti ledus tēlnieki no deviņām valstīm, tajā skaitā no Bulgārijas.
2009. gada augustā Cēsu izstāžu namā bija apskatāma Dena Dimiņa fotogrāfiju izstāde „Bulgārija – tuvinājums”. Izstādē tika eksponētas trīsdesmit fotogrāfijas par Bulgāriju D. Dimiņa skatījumā.
No 2011.gada 19.maija līdz 26.jūnijam izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā notika izstāde un starptautiskas radošās darbnīcas - "Garīgās prakses". Izstādē bija skatāmi septiņu latviešu mākslinieku darbi - gleznas, instalācijas un objekti. No 21.maija līdz 28.maijam notika vairākas starptautiskas radošās darbnīcas "Brīvais laiks / Spare time", kas bija Prāgas Nacionālās galerijas inspirēts četru dalībvalstu - Latvijas, Čehijas, Bulgārijas un Zviedrijas – eksperiments.
Kultūrizglītība
Latvijas Kultūras koledža (LKK) Socrates programmas On the Edge ietvaros sadarbojas ar St.Kliment Orchidski University Sofijā un Leonardo da Vinci programmas Tourism Safety and Security ietvaros ar Bourgas Free Univeristy. Rezultātā tiks izstrādāta tūrisma drošības izglītības programma.
2009. gadā uzsākta Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas sadarbība ar Bulgārijas organizāciju Bulgaria Gateway. Programmas ietvaros tiks īstenots projekts „Inovatīvu metožu pielietošana dizaina un mākslas izglītībā, kas ietver arī pedagogu pieredzes apmaiņu Bulgārijas mākslas un dizaina izglītības iestādēs.
Muzeji
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam notiek informācijas un zinātniskās literatūras apmaiņa sadarbībā ar prof. Miladinu Apostolovu (Миладин Апостолов) no Bulgārijas. Viņš ir Sofijas Medicīnas universitātes profesors un starptautiskā medicīnas vēstures zinātnisko rakstu krājuma Асклепий galvenais redaktors.
| SADARBĪBA LABKLĀJĪBAS JOMĀ |
Laika periodā no 2009. gada 30. augusta līdz 4. septembrim Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros Valsts darba inspekcijas pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Bulgārijas darba inspekcijā. Vizītes laikā tika iegūta informācija par Bulgārijas Darba inspekcijas izpildaģentūras funkcijām, informatīvo sistēmu un tās pielietojumu inspektoru darbā, kā arī metodēm cīņai pret nereģistrēto nodarbinātību.
Sadarbība veselības aizsardzības jomā
Latvija ar Bulgāriju sadarbojas šādos projektos:
Rīgas Stradiņa universitātes sadarbība ar Bulgārijas Zinātņu akadēmiju (Bulgarian Academy of Sciences) projekta “Comparative Analysis of the Mechanical Properties of Human Blood Vessels and Synthetic Vascular Grafts” ietvaros. Projekta laikā tiek veikti eksperimentāli pētījumi par dabiskiem asinsvadiem un sintētiskiem asinsvadu transplantātiem.
RSU ir notikusi sadarbība ar Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Eksperimentālās patoloģijas un parazitoloģijas institūtu. Sadarbības pētniecības tēma ir „Biological aspects of blood-borne viral infections.” Vienlaicīgi ir notikusi sadarbība sabiedrības veselības jomā projekta „Ten D by Night” ietvaros.
Latvijas infektoloģijas centra sadarbība Eiropas Komisijas finansētā projekta BORDERNETwork „HIV/AIDS/STI praktiskās profilakses, diagnostikas un aprūpes attīstīšana Centrāleiropā un Austrumeiropā” ietvaros.
| NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS |
Augstākā līmeņa amatpersonu vizītes
|
2012. gada 19. septembris |
Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča darba vizīte Bulgārijā. |
|
2011. gada 23. septembris |
Divpusējā ārlietu ministra Ģ. V. Kristovska un Bulgārijas ārlietu ministra Nikolaja Mladenova tikšanās ANO Ģenerālās asamblejas 66.sesijas Ņujorkā (ASV) ietvaros. |
|
2010. gada 22. aprīlis |
Divpusējā ārlietu ministra M. Riekstiņa un Bulgārijas ārlietu ministra Nikolaja Mladenova tikšanās NATO ministru sanāksmes Tallinā ietvaros. |
|
2008.gada 14.-16.septembris |
Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes oficiālā vizīte Bulgārijā |
|
2006.gada 8.-9.maijs |
Bulgārijas Republikas ārlietu ministra un premjera vietnieka Ivailo Kalfina (Ivailo Kalfin) oficiālā vizīte Latvijā. |
|
2005.gada 21.-22.marts |
Bulgārijas Republikas prezidenta Georgija Parvanova (Georgi Parvanov) valsts vizīte Latvijā. |
|
2004.gada 7.-9.jūnijs |
Bulgārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāja Ogņana Gerdjikova (Ognian Gerdjikov) oficiālā vizīte Latvijā. |
|
2003.gada 3.-5.decembris |
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Bulgārijā. |
|
2002.gada 5.-6.jūlijs |
Bulgārijas premjerministra Simjona Saksa-Koburga Gotas (Simeon Saxe - Coburg Gotha) darba vizīte Latvijā (piedalīšanās "Viļņas grupas" premjeru sanāksmē Rīgā). |
|
2001.gada 4.-5.oktobris |
Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Bulgārijā (piedalīšanās NATO kandidātvalstu vadītāju sanāksmē). |
| INFORMĀCIJAS AVOTI |
Līgumtiesiskā bāze
Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Bulgārija
Interneta saites
Bulgārijas Republikas prezidents: http://www.president.bg
Bulgārijas Republikas valdība: http://www.government.bg
Bulgārijas Republikas Nacionālā Asambleja: http://www.parliament.bg/
Bulgārijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mfa.government.bg
Bulgārijas Republikas vēstniecība Latvijā (ar rezidenci Polijā) http://www.mfa.bg/en/57/
Latvijas Republikas vēstniecība Bulgārijā (ar rezidenci Polijā): http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/mission/?lv=1&org=POL
[1] Latvijas Bankas dati
NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 milj. LVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1milj. LVL.
[2] Lursoft apkopotā Uzņēmumu reģistra informācija
[3] Lursoft dati
