Ārpolitika  /  Divpusējās attiecības
  

Latvijas un Bulgārijas divpusējās attiecības [03.01.2012]

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Latviju un Bulgāriju vieno kopīgas intereses vairot stabilitāti, drošību un labklājību no Baltijas jūras līdz Melnai jūrai, kā arī visā Eiropā kopumā. Bulgārijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kā arī dalība NATO ir pavērusi abām valstīm iespēju padziļināt kontaktus visdažādākajos līmeņos.


DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Bulgārijas Karaliste atzina Latvijas valsts neatkarību 1922.gada 24.maijā, bet Bulgārijas Republika atzina Latvijas valsts atjaunoto neatkarību 1991.gada 26.augustā. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991.gada 10.septembrī.


Latvijas vēstnieki Bulgārijā

      Einars Semanis (30.04.2010.) ar rezidenci Varšavā

      Alberts Sarkanis (23.01.2006.- 3.08.2009.)

      Uldis Vītoliņš (12.03.2003.-16.07.2004.).

      Aivars Vovers (02.06.1998.-12.03.2003.)

      Mārtiņš Perts (07.01.1997.-14.05.1998.)

Bulgārijas vēstnieki Latvijā

Bulgārijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā kopš 2006.gada 14.novembra ir Ivans Naidenovs (Ivan Anguelov Naydenov) ar rezidenci Varšavā.

Latčezars Petkovs (Latchezar Petkov, 26.11.2000. - 20.07.2006.).

Aleksandrs Jordanovs (Alexander Yordanov, 13.04.1999. – 25.07.2001.)

 

Goda konsuli

Latvijas goda konsuls Bulgārijā ir Aleksandrs Dimitrovs Popovs (Aleksandr Dimitrov Popov) kopš 2004. gada 1. marta.

Bulgārijas goda konsuls Latvijā ir Mairita Solima. Bulgārijas goda konsulāts Rīgā tika atklāts 2006.gada 8.maijā.


 


PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Bulgārijas parlamentā ir izveidota sadarbības grupa ar Latviju. To vada Andrejs Pantevs (Andrei Pantev) no partijas „Koalīcija Bulgārijai”.

11.Saeimā nav Latvijas – Bulgārijas parlamentārā sadarbības grupa.


 


SADARBĪBA EKONOMIKĀ

2010.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Bulgāriju sasniedza 20,1 milj. EUR, kas ierindoja Bulgāriju 42.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu kopējais tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 30%. 2010.gadā Latvijas tirdzniecības bilance ar Bulgāriju ir negatīva: -6,2 MEUR apmērā.

Eksports uz Bulgāriju veidoja 6,9 milj. EUR (0,11% no kopējā eksporta), savukārt imports – 13,2 milj. EUR (0,18% no kopējā importa), tādejādi Bulgārija bija Latvijas 49. nozīmīgākais eksporta un 35. nozīmīgākais importa partneris.

Galvenās eksporta preču grupas: dažādas rūpniecības preces 24,5%, mašīnas un mehānismu; elektriskās iekārtas 14,5%, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi 10,2%, ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija 9,6%,

Galvenās importa preču grupas: ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija 46,6%,mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas 11,7%, pārtikas rūpniecības produkti 11,7%,

Pēc Latvijas Bankas apkopotajiem datiem, Bulgārijas tiešās investīcijas uz 2010.gada IV. ceturkšņa beigām Latvijā reģistrētas 2,7 MLVL apmērā (1,5 MLVL – transports, glabāšana un sakari), savukārt Latvijas uzņēmēju tiešo investīciju Bulgārijā atlikums šajā periodā ir 0,4 MLVL (0,9 MLVL operācijas ar nekustamo īpašumu)[1].

Līdz 2011.gada 4.aprīlim Bulgārijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastāda 2,3 MLVL (46.vieta)[2]. Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 23 Bulgārijas – Latvijas kopuzņēmums[3].

 

Lielākie investori


Sopharma JSCo – investīcijas 1,5 MLVL apmērā (51% SIA „BRIZ” kapitāldaļu, darbojas farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības jomā); A/s “Grindeks” ar Sopharm noslēgusi reģistrācijas un sadarbības līgumu par “Grindeks” produkta Mildronāts, Ftorafūrs, Somnols u.c. reģistrāciju un izplatīšanu. Kopš 2001.gada uz Bulgāriju tiek eksportēta un tur pārdota aktīvā farmaceitiskā viela oksitocīns. 

Daševs Georgijs - investīcijas 0,78 MLVL apmērā (99 % SIA “ADELINA Ltd.” kapitāldaļu, darbojas smaržu un kosmētikas vairumtirdzniecības jomā).

 

Latvijas un Bulgārijas tirdzniecības dinamika

laika posmā no 1999. līdz 2010.gadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

KOPĒJAIS APGROZĪJUMS

2001

215 140

9 368 983

9 584 123

2002

669 633

9 334 743

10 004 376

2003

 829 795

8 092 286

8 922 081

2004

1 621 463

7 712 479

9 333 942

2005

3 299 842

5 883 393

9 183 235

2006

3 632 772

8 322 157

15 587 701

2007

5 208 945

12 137 581

17 346 526

2008

6 940 448

11 305 555

18 246 003

2009

6 040 847

9 480 577

15 521 424

2010

6 968 788

13 164 323

20 133 111



Eksporta preces uz Bulgāriju sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

6 968 788

100 %

Dažādas rūpniecības preces:

-Mēbeles un to daļas – 35,40%

1 706 297

24,48%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

- Monitori un projektori – 32,53%

1 012 056

14,52%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:

- Gultas, galda, tualetes un virtuves veļa – 37,68%

716 222

10,28%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija:

- Medikamenti – 25,24%;

-- Hidrazīna vai hidroksilamīna organiskie atvasinājumi – 23,04%

671 832

9,64%

Transporta līdzekļi:

- Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai – 95,82%

527 801

7,57%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

491 634

7,05%

Koksne un tās izstrādājumi

461 339

6,62%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

353 806

5,08%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

325 375

4,67%

Pārtikas rūpniecības produkti

171 424

2,46%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

139 380

2,00%

Metāli un to izstrādājumi

95 128

1,37%

Augu valsts produkti

68 232

0,98%

Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām

68 020

0,98%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

66 984

0,96%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

63 766

0,92%

Minerālie produkti

29 492

0,42%



Importa preces no Bulgārijas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR

Preču veids

EUR

Īpatsvars no kopējā importa

Kopā

13 164 323

100 %

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:

- Elektriskie akumulatori – 57,28%

1 541 259

11,71%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija:

- Medikamenti – 92,78%

6 144 532

46,68%

Pārtikas rūpniecības produkti:

- Raudzēti dzērieni – 25,83%

1 542 020

11,71%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:

- Dzija no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem – 18,53%;

- Gultas, galda, tualetes un virtuves veļa – 18,13%

1 138 376

8,65%

Augu valsts produkti:

- Augi vai augu daļas, ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem – 71,88%

824 628

6,26%

Dažādas rūpniecības preces

786 233

5,97%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

262 200

1,99%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

231 087

1,76%

Metāli un to izstrādājumi

186 979

1,42%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

124 586

0,95%

Koksne un tās izstrādājumi

123 782

0,94%

Transporta līdzekļi

97 436

0,74%

Tauki un eļļa

62 619

0,48%

Minerālie produkti

62 125

0,47%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

20 596

0,16%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

8 934

0,07%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

6 931

0,05%

 

 

 


SADARBĪBA TŪRISMA JOMĀ

Saskaņā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (turpmāk – TAVA) izstrādāto Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģiju 2010.-2015. gadam šobrīd Bulgārija nav iekļauta prioritāro Latvijas ārvalstu mērķa tirgu sarakstā, līdz ar to tuvākajā nākotnē TAVA neplāno Bulgārijas tirgū īstenot atsevišķas tūrisma mārketinga aktivitātes.


 


SADARBĪBA ENERĢĒTIKAS JOMĀ

Līdzšinējā Latvijas sadarbība ar Bulgāriju enerģētikas jomā pamatā norit sadarbojoties atsevišķiem uzņēmumiem. Daudzpusēja sadarbība enerģētikas jomā ar Bulgāriju tiek īstenota Eiropas Savienības un enerģētikas darba grupu ietvaros.


 


PĀRĒJĀ SADARBĪBA

·     2007.gada vasarā Bulgārijā darbu uzsākušas Trasta komercbankas un Arco Real Estate pārstāvniecības. 

·     Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera 2003. gada 4. decembrī, Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas valsts vizītes laikā Bulgārijā, noslēdza sadarbības līgumu ar Bulgārijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

·     2007.gada vasarā Rīgā tika atklāts Eiropas nekustamo īpašumu attīstītāja Bulgārijā "Platinum Developments" Baltijas birojs, kurš specializējies tieši Bulgārijas nekustamā īpašuma tirgū. Vairākas Latvijas nekustamo īpašumu kompānijas piedāvā pakalpojumus nekustamo īpašumu iegādei Bulgārijā.

·     A/s “Grindeks” ar Bulgārijas firmu Sopharm ir noslēgusi reģistrācijas un sadarbības līgumu par “Grindeks” produkta Mildronāts, Ftorafūrs, Somnols u.c. reģistrāciju un izplatīšanu. Kopš 2001. gada uz Bulgāriju tiek eksportēta un tur pārdota aktīvā farmaceitiskā viela oksitocīns. 

 

 

 

 


SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas – Bulgārijas divpusējās sadarbības pamatus nosaka Vienošanās starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Bulgārijas Republikas Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā, kas tika parakstīta 2001.gada 27.aprīlī.

Kopš 2009.gada 28. janvāra Bulgārijas militārā, jūras un gaisa spēku atašeja (ar rezidenci Varšavā)  pienākumus Latvijā pilda ikapt. Todors Jotovs (Todor Yotov).

Latvijas nerezidējošais aizsardzības atašejs Bulgārijā ir 1. ranga aizsardzības atašejs Tālis Blumfelds.


Politiskais dialogs starp Latviju un Bulgāriju tiek uzturēts, regulāri izmantojot iespējas apspriest aktuālus jautājumus dažādos formātos NATO un ES ietvaros.


 

 


SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

Latvijas un Bulgārijas sadarbību izglītībā un zinātnē balstās uz 2005. gada 21. martā parakstīto „Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā”.

Izglītība

Latvijas un Bulgārijas sadarbība notiek uz 2005. gada 21. martā noslēgtā Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līguma par sadarbību izglītībā, zinātnē un kultūrā.

Piecām Latvijas augstskolām ir divpusējie sadarbības līgumi ar augstskolām Bulgārijā, kuru ietvaros notiek personāla apmaiņa.

Latvijas Zinātņu akadēmijai ir aktīva sadarbība ar Bulgārijas Zinātņu akadēmiju, regulāri notiek informācijas apmaiņa un tiek īstenoti kopīgi projekti.


Literatūra

2011.gada martā Bulgārijas izdevniecība „Panorama” izdevusi Zigmunda Skujiņa romānu „Gulta ar zelta kāju”. Romānu bulgāru valodā tulkojusi Albena Metodieva.

2010. gada janvārī Bulgārijā izdota Knuta Skujenieka dzejas izlase. Dzejas grāmatu „Sakne apvārsnī” laidusi klajā Bulgārijas izdevniecība „Foundation for Bulgarian literature”. Dzejas izlasi bulgāru valodā sastādījusi un dzejoļus tulkojusi Aksīnija Mihailova.

Tuvākajā laikā bulgāru valodā gaidāma Noras Ikstenas romāna „Dzīves svinēšana", kā arī Aleksandra Čaka dzejas izlases iznākšana. 

2008. gadā Bulgārijas izdevniecībā Foundation for Bulgarian Literature ar Latvijas Literatūras centra un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu klajā nākusi latviešu mūsdienu dzejas antoloģija, kurā iekļauta 20.-21. gadsimta latviešu dzeja. Grāmatā pubicēti daudzu latviešu klasiķu un mūsdienu autoru darbi. Dzejoļus atlasījusi un bulgāru valodā atdzejojusi Aksīnija Mihailova.

Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī (SRTM) no Bulgārijas ir uzturējušās tulkotājas Neva Micheva un Zdravka Mihailova un atdzejotāja Aksinja Maihailova. Tuvākajā laikā iespēju uzturēties un radoši strādāt SRTM plāno arī tulkotājas Snejina Roussinova-Zdravkova un Zernitsa Hristova.

SRTM ir sadarbība ar divām rakstnieku mājām Bulgārijā - Internationale Elias Canetti Gesellschaft un Pygmalion (izdevniecība Plovdivā), ar kurām SRTM pārstāvji tiekas divas reizes gadā Starptautiskā rezidenču centru tīkla HALMA sanāksmēs.


Kino

2009. gadā ikgadējā Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā Rīgā, ar projektu „Beast” piedalījās studijas „Activist38” pārstāves Mina Mileva un Vesela Kazakova no Bulgārijas.

2009. gada augustā festivāla „Baltijas pērle” programmā „Pērles Eiropas vainagā” tika demonstrēta bulgāru filma „Dzifts”, režisors Javors Gardevs.

 

Vizuālā māksla

No 2010. gada 18. marta līdz 22. aprīlim Laikmetīgās mākslas centra Ofisa galerijā bija apskatāma videodarbu izstāde „Paš-laiks”, kas piedāvāja izlasi, kurā iekļautie ap 20 Eiropas un citu reģionu mākslinieku darbi runāja par mākslas lomu šodienas pasaulē. Starp videodarbu autoriem bija arī Ivans Moudovs no Bulgārijas.

2010. gada februārī Starptautiskajā ledus skulptūru festivālā „Apkārt pasaulei” piedalījās 22 pasaulē atzīti ledus tēlnieki no deviņām valstīm, tajā skaitā no Bulgārijas.

2009. gada augustā Cēsu izstāžu namā bija apskatāma Dena Dimiņa fotogrāfiju izstāde „Bulgārija – tuvinājums”. Izstādē tika eksponētas trīsdesmit fotogrāfijas par Bulgāriju D. Dimiņa skatījumā.


Kultūrizglītība

Latvijas Kultūras koledža (LKK) Socrates programmas On the Edge ietvaros sadarbojas ar St.Kliment Orchidski University Sofijā un Leonardo da Vinci programmas Tourism Safety and Security ietvaros ar Bourgas Free Univeristy. Rezultātā tiks izstrādāta tūrisma drošības izglītības programma.

2009. gadā uzsākta Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas sadarbība ar Bulgārijas organizāciju Bulgaria Gateway. Programmas ietvaros tiks īstenots projekts „Inovatīvu metožu pielietošana dizaina un mākslas izglītībā, kas ietver arī pedagogu pieredzes apmaiņu Bulgārijas mākslas un dizaina izglītības iestādēs.


Muzeji

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam notiek informācijas un zinātniskās literatūras apmaiņa sadarbībā ar prof. Miladinu Apostolovu (Миладин Апостолов) no Bulgārijas. Viņš ir Sofijas Medicīnas universitātes profesors un starptautiskā medicīnas vēstures zinātnisko rakstu krājuma  Асклепий galvenais redaktors.

 




SADARBĪBA LABKLĀJĪBAS JOMĀ

Laika periodā no 2009. gada 30. augusta līdz 4. septembrim Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros Valsts darba inspekcijas pārstāvji piedalījās pieredzes apmaiņas vizītē Bulgārijas darba inspekcijā. Vizītes laikā tika iegūta informācija par Bulgārijas Darba inspekcijas izpildaģentūras funkcijām, informatīvo sistēmu un tās pielietojumu inspektoru darbā, kā arī metodēm cīņai pret nereģistrēto nodarbinātību.

 

Sadarbība veselības aizsardzības jomā

Latvija ar Bulgāriju sadarbojas šādos projektos:

Rīgas Stradiņa universitātes sadarbība ar Bulgārijas Zinātņu akadēmiju (Bulgarian Academy of Sciences) projekta “Comparative Analysis of the Mechanical Properties of Human Blood Vessels and Synthetic Vascular Grafts” ietvaros. Projekta laikā tiek veikti eksperimentāli pētījumi par dabiskiem asinsvadiem un sintētiskiem asinsvadu transplantātiem.

- RSU ir notikusi sadarbība ar Bulgārijas Zinātņu akadēmijas Eksperimentālās patoloģijas un parazitoloģijas institūtu. Sadarbības pētniecības tēma ir „Biological aspects of blood-borne viral infections.” Vienlaicīgi ir notikusi sadarbība sabiedrības veselības jomā projekta „Ten D by Night” ietvaros.

- Latvijas infektoloģijas centra sadarbība Eiropas Komisijas finansētā projekta BORDERNETwork „HIV/AIDS/STI praktiskās profilakses, diagnostikas un aprūpes attīstīšana Centrāleiropā un Austrumeiropā” ietvaros.


 

 


NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Augstākā līmeņa amatpersonu vizītes

2011. gada 23. septembris

Divpusējā ārlietu ministra Ģ. V. Kristovska un Bulgārijas ārlietu ministra Nikolaja Mladenova tikšanās ANO Ģenerālās asamblejas 66.sesijas Ņujorkā (ASV) ietvaros.

2010. gada 22. aprīlis

Divpusējā ārlietu ministra M. Riekstiņa un Bulgārijas ārlietu ministra Nikolaja Mladenova tikšanās NATO ministru sanāksmes Tallinā ietvaros.

2008.gada 14.-16.septembris

Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes oficiālā vizīte Bulgārijā

2006.gada 8.-9.maijs

Bulgārijas Republikas ārlietu ministra un premjera vietnieka Ivailo Kalfina (Ivailo Kalfin) oficiālā vizīte Latvijā.

2005.gada 21.-22.marts

Bulgārijas Republikas prezidenta Georgija Parvanova (Georgi Parvanov) valsts vizīte Latvijā.

2004.gada 7.-9.jūnijs

Bulgārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāja Ogņana Gerdjikova (Ognian Gerdjikov) oficiālā vizīte Latvijā.

2003.gada 3.-5.decembris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizīte Bulgārijā.

2002.gada 5.-6.jūlijs

Bulgārijas premjerministra Simjona Saksa-Koburga Gotas (Simeon Saxe - Coburg Gotha) darba vizīte Latvijā (piedalīšanās "Viļņas grupas" premjeru sanāksmē Rīgā).

2001.gada 4.-5.oktobris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Bulgārijā (piedalīšanās NATO kandidātvalstu vadītāju sanāksmē).


 

 


INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Bulgārija


Interneta saites

Bulgārijas Republikas prezidents: http://www.president.bg

Bulgārijas Republikas valdība: http://www.government.bg

Bulgārijas Republikas Nacionālā Asambleja: http://www.parliament.bg/

Bulgārijas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mfa.government.bg

Bulgārijas Republikas vēstniecība Latvijā (ar rezidenci Polijā) http://www.mfa.bg/en/57/

Latvijas Republikas vēstniecība Bulgārijā (ar rezidenci Polijā): http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/mission/?lv=1&org=POL



[1] Latvijas Bankas dati

NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 milj. LVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1milj. LVL.

[2] Lursoft apkopotā Uzņēmumu reģistra informācija

[3] Lursoft dati