Latvijas un Brazīlijas Federatīvās Republikas attiecības [10.05.2010] |
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas Republikas un Brazīlijas Federatīvās Republikas attiecības ir draudzīgas un konstruktīvas un, neskatoties uz lielo ģeogrāfisko attālumu starp abām valstīm, pēdējo 2 gadu laikā ir strauji attīstījušās.
Brazīlijā dzīvo vislielākā latviešu kopiena Latīņamerikā. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā uz Brazīliju izceļoja vairāki tūkstoši latviešu un tas ir arī vienojošs faktors abu valstu attiecībās. Diplomātiskās attiecības Latvijas valstisko neatkarību de jure Brazīlija atzina 1921. gada 5. decembrī. 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē un 40. gadu sākumā Latvijas sūtniecība Argentīnā, kas darbojās no 1935. līdz 1946. gadam. To vadīja Latvijas Republikas pilnvarotais lietvedis Dr. Pēteris Oliņš, kurš pārstāvēja Latvijas intereses arī Brazīlijā, bet pēc 1946. gada pārcēlās uz Brazīliju. Pēc 1940. gada vasaras notikumiem Brazīlija netieši un neoficiāli apliecināja, ka tā neatzīst Latviju kā PSRS sastāvdaļu un atbalstīja Baltijas valstu diplomātisko pārstāvju darbību savā teritorijā līdz 1961. gadam, kad PSRS draudzīgais prezidents Kvadross slēdza visas Baltijas valstu diplomātiskās pārstāvniecības Brazīlijā. 1991. gada 4. septembrī, izpildot Brazīlijas prezidenta rīkojumu, ārlietu ministrs Fransišku Rezeks (Francisco Rezek) savā vēstījumā Latvijas ārlietu ministram Jānim Jurkānam paziņoja, ka Brazīlija atzīst Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu un aicināja nodibināt diplomātiskās attiecības starp abām valstīm. Diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1992. gada 18. jūlijā. 1995. gada 1. maijā tika akreditēts pirmais Brazīlijas nerezidējošais vēstnieks Latvijā Luišs Felipe de Teišeira Soarešs (Luiz Felipe de Texeira Soares). No 1999. gada 16. februāra līdz 2000. gada jūnijam Brazīlijas vēstnieks Latvijā bija Džilberto Verņe Saboja (Gilberto Vergne Saboia), bet no 2002. gada 11. aprīļa līdz 2004. gada 1. augustam - vēstnieks Elims Saturninu Fereira Dutra (Elim Saturnino Ferreira Dutra). 2005. gada 30. augustā Latvijā tika akreditēts Brazīlijas vēstnieks Otu Agripinu Maja (Oto Agripino Maia), kurš savas funkcijas beidza 2006. gada oktobrī. 2006. gada 5. decembrī Latvijā tika akreditēts pašreizējais Brazīlijas vēstnieks Antoninu Mena Gonsalvešs (Antonino Mena Gonçalves). Latvijā akreditēto Brazīlijas vēstnieku rezidences vieta ir Stokholma. 2008. gada 7. jūlijā Brazīlijā akreditējās pirmais Latvijas nerezidējošais vēstnieks Brazīlijā Artis Bērtulis (rezidences vieta Lisabona, Portugāle). 2010.gada 5.maijā notika Latvijas nerezidējošā vietnieka Brazīlijā Arta Bērtuļa akreditācijas ceremonija pie Brazīlijas prezidenta Lula da Silva. Kopš 2007. gada februāra Brazīlijas Goda konsuls Latvijā ir Arturs Stikuts. Latvijas intereses Brazīlijā kopš 1993. gada pārstāv goda ģenerālkonsuls Jānis Grimbergs. Goda ģenerālkonsulāts atrodas Sanpaulu. 2009.gada oktobrī Brazīlijas Federālajā apgabalā par Latvijas goda konsuli tika iecelta Līga Briģe. Goda konsulāts atrodas Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā. Brazīlijā dzīvo lielākā latviešu kopiena Latīņamerikā. Tiek rēķināts, ka Brazīlijā dzīvo apmēram 20 tūkstoši latviešu un to pēcnācēju, bet nav zināms konkrēts skaits, jo Brazīlijā dokumentos netiek uzrādīta tautība. Nova Odesā ir lielākā latviešu kopiena Brazīlijā (2006. gadā pagāja 100 gadu kopš tās dibināšanas). Tomēr lielākais latviešu kultūras centrs atrodas Ižuī pilsētā, pašos Brazīlijas dienvidos. 2000. gada 9. janvārī Latvijā tika nodibināta Brazīlijas latviešu draugu biedrība (apm. 40 biedru no Latvijas puses, valdes priekšsēdētāja Brigita Tamuža). Biedrības mērķis ir Brazīlijas diasporas pētīšana latviešu tautas kopējās vēstures kontekstā un kultūras sakaru veicināšana un uzturēšana starp Brazīlijas un Latvijas jauniešiem. Ekonomiskā sadabība Tirdzniecība (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)
2009.gadā
1. Lietuva – 742 316 478 EUR jeb 15,52 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 643 952 219 EUR jeb 13,46 % 3. Krievija – 450 498 191 EUR jeb 9,42 % 4. Vācija – 409 289 032 EUR jeb 8,56% 5. Zviedrija – 289 304 745 EUR jeb 6,05 %
90. Brazīlija – 994 792 EUR jeb 0,02 %
1. Lietuva – 984 952 448 EUR jeb 16,63 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 719 575 612 EUR jeb 12,15 % 3. Vācija – 649 938 151 EUR jeb 10,98 % 4. Polija – 480 576 038 EUR jeb 8,12 % 5. Igaunija – 431 470 921 EUR jeb 7,29 % 55. Brazīlija – 2 319 548 EUR jeb 0,04%
Latvijas – Brazīlijas tirdzniecības apgrozījums 2009.gadā sasniedz 3 314 340 EUR, Brazīlijai ieņemot 72.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Šajā laika periodā Latvijai bija negatīva tirdzniecības bilance ar Brazīliju: -1.32 MEUR apmērā. 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu kopējās Latvijas – Brazīlijas tirdzniecības apgrozījums ir samazinājies par 61,9 % jeb 5,36 MEUR. Latvijas un Brazīlijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2005. – 2009.gadam EUR
Galvenās eksporta preces uz Brazīliju sadalījumā pa preču veidiem 2009.gadā, EUR
Galvenās importa preces no Brazīlijas sadalījumā pa preču veidiem 2009. gadā, EUR
Investīcijas (pēc Latvijas Bankas un Lursoft apkopotās LR Uzņēmumu reģistra informācijas) Pēc Latvijas Bankas apkopotajiem datiem Brazīlijas tiešās investīcijas Latvijā nav reģistrētas, kā arī Latvija nav veikusi tiešās investīcijas Brazīlijā. LR Uzņēmumu reģistrā 2010. gada 13.aprīlī reģistrēti 2 Brazīlijas - Latvijas kopuzņēmumi, ar investīcijām 4 000 LVL apjomā. Kultūra un izglītība Latvijas klātbūtne Brazīlijā ir bijusi jūtama gan kultūrā, gan sportā. Brazīlijā ir viesojušies Ave Sol, zēnu koris, Zelta sietiņš, folkloras kopa "Ceiruleits", Gidons Krēmers ar kamerorķestri Kremerata. Kopš 1998. gada Latvijas mākslinieki vairākkārt ir piedalījušies Saupaulu laikmetīgās mākslas biennālēs (otrā vecākā biennāle aiz Venēcijas) - 1994, 1996., 2002. gadā. 2004. gada biennālē Latviju pārstāvēja Gints Gabrāns ar darbu Kā nokļūt TV. 2000.-2001. gadā Latvijā tika organizētas N.Vilmanes ceļojošās fotoizstādes "Vilinājums" un "Kad saknes ar galotnēm satiekas", kas fotoreportāžas formā iepazīstināja ar materiāliem, kas tapuši ekspedīcijas laikā 1999. gadā Brazīlijā. Fotoizstāde "Kad saknes ar galotnēm satiekas" 2001. gadā tika eksponēta arī Brazīlijā. 2002. gada novembrī Ventspils muzejs un Digitālā darbnīca ar Ventspils muzeja digitālo ekspozīciju piedalījās Starptautiskajā muzeju un kultūras mantojuma audiovizuālajā festivālā F@imp.2002 Sanpaulu, ko organizēja Starptautiskā muzeju komiteja (AVICOM) ar UNESCO atbalstu. 2006. gada novembrī Brazīlijā koncertēja pianiste Dz.Erliha un flautiste Z.Ūdre. 2007. gadā Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāts finansēja 2 pasniedzējus uz Brazīliju - kokles spēlētāju un tautas deju ekspertu. Brazīlijas latviešu draugu biedrība pastāvīgi strādā ar projektiem latviešu valodas mācībām Brazīlijā. Šo projektu realizācijas rezultātā Brazīlijā ir strādājuši vairāki latviešu valodas skolotāji no Latvijas. Vides filmu studija sadarbībā ar biedrību ir izveidojusi filmu par latviešiem Brazīlijā. 2007. gadā trīs Brazīlijas latviešu jaunieši piedalījušies 3X3 nometnē. 2008. gadā no 29. marta līdz 4.maijam Latvijā bija ceļojošā foto izstāde "Cita Amerika", ko organizēja 6 Latīņamerikas valstu Goda konsuli Latvijā (Čīles, Brazīlijas, Meksikas, Ekvadoras, Kolumbijas, Urugvajas) ar savu vēstniecību atbalstu, t.sk. arī Brazīlijas goda konsuls Arturs Stikuts ar Brazīlijas vēstniecības atbalstu. Tā bija pirmā tik plaša vēriena izstāde par Latīņameriku Latvijā. 2008. gada maijā Novu Odesas pilsētas svētku laikā tika izstādīta Jelgavas bērnu zīmējumu izstāde. 2009. gada maijā Raita Ašmaņa vadītais džeza kolektīvs "Jelgavas Big Band" veica koncertūri četrās Latīņamerikas pilsētās– Limā, Kusko, Sanpaulu un Nova Odesā. Grupas koncertu tūre tika noslēgta Limā, kur grupa piedalījās Limas starptautiskajā džeza festivālā. Starptautiskā mūzikas festivāla "Rīgas Ritmi" viesmākslinieks - Brazīlijas džeza akordeonists Čiko Čagas latviešu bērniem sarakstījis dziesmu "Children from Latvia", kas Rīgā, festivāla ietvaros, tika atskaņota 4.07.2009. 2009. gada jūlijā Dienvidamerikas lielākajā animācijas festivālā "Anima Mundi", kas norisinājās Riodeženeiro un Sanpaulu, piedalījās režisora Vladimira Leščova un studijas "Lunohod" jaunākā īsfilma "Spārni un airi". 2009. gada 2. jūlijā starptautiskā mūzikas festivāla "Rīgas Ritmi" ietvaros Rīgā uzstājās brazīļu mūziķis, ģitārists Jamandu Kosta. 2009. gada 4. septembrī Kinoteātrī "Rīga" tika demonstrēta dokumentālā filma "Nogalināt vai mirt" Filma stāsta par Brazīlijas džungļiem, kuros lielāko mūža daļu pavadīja latviešu izcelsmes mednieks un džungļu gids Saša Ziemelis. 16 gadus vecais jauneklis pameta Latviju 1905.gada revolūcijas vētrās un pēc daudziem aizraujošiem piedzīvojumiem nonāca Brazīlijā. 2009. gada 18. septembrī Latvijas Mūzikas akadēmijas Studentu klubā uzstājās grupa "Pequena Morte" no Brazīlijas Savstarpējās vizītes un tikšanās 1994.g. 26. augustā Rīgu apmeklēja Brazīlijas Ārlietu ministra padomnieks Karloss Moreira Garsija. 2001.g. pavasarī notika LR ekonomikas ministra un Latvijas kooperatīvo sabiedrību savienības Turība pārstāvju vizīte Brazīlijā. 2002. gada aprīlī Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Brazīlijas vēstnieku Latvijā Elimu Saturninu Fereiru Dutru. 2005. gada 7.-11. jūnijā Latvijas Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa piedalījās IV Pasaules forumā cīņai pret korupciju, kas notika Brazīlijas galvaspilsētā Braziljā. 2005. gada 29. augustā - 1. septembrī Latvijā akreditācijas vizītē uzturējās Brazīlijas vēstnieks Otu Agripinu Maja. 2006. gada 13. septembrī Otu Agripinu Maja atvadu vizītes laikā tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un ārlietu ministru A.Pabriku. 2006. gada 5. decembrī Latvijā akreditācijas vizītē uzturējās Brazīlijas vēstnieks Antoninu Mena Gonsalvešs. 2007. gada 10.-13. jūnijā vizītē Brazīlijā pēc Brazīlijas prezidenta Lula da Silva ielūguma uzturējās Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Vizītes laikā Valsts prezidente tikās ar Brazīlijas prezidentu Lula da Silva, Kongresa Senāta un Apakšpalātas prezidentiem, Sanpaulu un Riodežaneiro štatu gubernatoriem, Sanpaulu mēru u.c. augstām Brazīlijas amatpersonām. Valsts prezidenti vizītes laikā pavadīja 34 Latvijas uzņēmēju delegācija. Vizītes laikā Valsts prezidente apmeklēja Nova Odesas pilsētu un piedalījās pilsētas 100 gadu svinībās, atzīmējot faktu, ka pirms vairāk nekā gadsimta liela latviešu kopiena apmetās uz dzīvi šajā Brazīlijas vietā. 2007. gada 10. jūnijā īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns tikās ar Dienvidamerikas latviešu apvienības priekšsēdētāju Dainu Gūtmani un latviešu kopienas pārstāvjiem Nova Odesā. 2007. gada 26. septembrī Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks Ņujorkā tikās ar Brazīlijas ārlietu ministru Selsu Amorimu. Tikšanās laikā tika parakstīts Saprašanās memorands par politiskajām konsultācijām starp Latvijas un Brazīlijas ārlietu ministrijām. 2008. gada. 9. jūnijā Rīgā notika I Latvijas - Brazīlijas Ārlietu ministriju politiskās konsultācijas. Brazīlijas delegāciju vadīja Brazīlijas Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Evertons Vieira Vargas. Politisko konsultāciju laikā Brazīlijas delegācija tikās arī ar Latvijas Kultūras ministri Helēnu Demakovu un tika parakstīts pirmais Latvijas un Brazīlijas starpvaldību līgums - par sadarbību kultūrā. 2009. gada 9. oktobrī Rīgā norisinājās II Latvijas un Brazīlijas politiskās konsultācijas. Brazīlijas delegāciju vadīja Brazīlijas Ārlietu ministrijas Eiropas departamenta direktore, vēstniece Edileūza Fontenele Reisa (Edileuza Fontenele Reis).Politisko konsultāciju ietvaros Brazīlijas puse tikās ārlietu ministru Māri Riekstiņu, Saeimas ārlietu komitejas vadītāju Andri Bērziņu, Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieku Uldi Lielpēteru, kā arī ar Tirdzniecības un Rūpniecības kameras vadību un biedriem. http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2009/oktobris/10-09-02/ 2010.gada 6.-8.maijā vizītē Latvijā uzturējās Brazīlijas Federatīvā Republikas Ostu lietu ministrs Pedro Brito do Nascimentno. Brazīlijas Ostu lietu mistrs vizītes ietvaros Latvijā tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Premjerministru Valdi Dombrovski un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Ministrs un pavadošā delegācija kopā ar Latvijas uzņēmējiem piedalījās Latvijas–Brazīlijas biznesa seminārā "Vārti uz Latīņameriku". 2010.gada 24.-29.maijā vizītē Brazīlijā uzturējās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. Valsts sekretārs tikās ar Brazīlijas Ārlietu ministrijas viceministru Antonio Patriotu (Antonio Patriota), Brazīlijas Ostu lietu viceministru Augusto Vagneru (Augusto Wagner) un Brazīlijas Attīstības, rūpniecības un ārējās tirdzniecības ministrijas viceministru Ivanu Ramalho (Ivan Ramalho). Līgumi 1. 2010.gada 24.maijā parakstīts Latvijas valdības un Brazīlijas valdības līgums par sadarbību sportā. 2. 2008. gada 9. jūnijā parakstīts Latvijas un Brazīlijas starpvaldību līgums - par sadarbību kultūrā. 3. Saprašanās memorands par politiskajām konsultācijām starp Latvijas un Brazīlijas ārlietu ministrijām (parakstīts 2007. gada 26. septembrī). 4. Valsts prezidentes vizītes laikā Brazīlijā 2007.g. 10. jūnijā tika parakstīts Jelgavas un Nova Odesas sadarbības līgums, kas sekmēs savstarpējo attiecību attīstību dažādās jomās, kā arī veicinās jauniešu apmaiņu. Kontaktinformācija: Latvijas Republikas Goda ģenerālkonsulāts Brazīlijā: http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/mission/?mode=search&pid=105&lv=1 Brazīlijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija: http://www.mre.gov.br/ Brazīlijas Federatīvās Republikas vēstniecība Zviedrijas Karalistē: http://www.brazilianembassy.se | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
