|
Latvijas un Bosnijas un Hercegovinas divpusējās attiecības nav aktīvas, tomēr ar potenciālu divpusējo sadarbību paplašināt, kā arī pilnveidot divpusējo līgumu bāzi.
Latvija kā Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts atbalsta integrācijas ES un NATO perspektīvu Bosnijai un Hercegovinai un citām Rietumbalkānu valstīm. Latvija ir gatava dalīties savā eirointegrācijas pieredzē.
2008.gada 16.jūnijā Eiropas Savienība parakstīja Stabilizācijas un asociācijas līgumu ar Bosniju un Hercegovinu, kas ir svarīgs solis pretī turpmākai valsts integrācijai ES.
Diplomātisko attiecību vēsture
Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības ar Bosniju un Hercegovinu 1996.gada 19.aprīlī.
Latvijas Republikas ārkārtējie un pilnvarotie vēstnieki Bosnijā un Hercegovinā: Mārtiņš Lācis ar rezidenci Atēnās (2003. – 2004.) un Jānis Eichmanis (07.10.2004.- 06.01.2006.).
Pašreiz Latvijai nav vēstnieka Bosnijā un Hercegovinā.
Bosnijas un Hercegovinas vēstnieki Latvijā (ar rezidenci Stokholmā): Mediha Filipoviča (2003.– 2006.), Hasans Dervišbegovičs (1999.- 2003.), Izeta Serdarevičs (1996.- 1999.) un Seads Maslo (12.09.2006.- 16.06.2008.) ar rezidenci Kopenhāgenā.
Sadarbība aizsardzības jomā
2008.gadā Latviju Eiropas Savienības militārās operācijas Bosnijā un Hercegovinā (EUFOR-ALTHEA) misijā pārstāv divi štāba virsnieki un ir viens Latvijas Valsts policijas darbinieks.
Tirdznieciski ekonomiskā sadarbība
Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Bosniju un Hercegovinu vērtējama kā maz attīstīta. Bosnijai un Hercegovinai turpinot savu integrāciju ES, ir sagaidāma lielāka ekonomisko sakaru intensitāte.
Pozitīva tendence Latvijas eksportā uz Bosniju un Hercegovinu bija vērojama 2008.gada I ceturksnī - uz Bosniju un Hercegovinu eksportēto preču apjoms pārsniedza 2007.gadā kopumā eksportēto preču apjomu (628 tūkst. EUR un 513,5 tūkst. EUR, attiecīgi). Eksportēti, galvenokārt, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi. 2007.gadā imports no Bosnijas un Hercegovinas Latvijā reģistrēts ļoti nelielā daudzumā.
Tirdzniecības dinamika Latvijas tirdzniecībā ar Bosniju un Hercegovinu, tūkst. EUR
|
Gads |
Eksports |
Imports |
Kopējais apgrozījums |
|
2005 |
230 |
57 |
0,29 |
|
2006 |
42 |
741 |
0.78 |
|
2007 |
513 |
0,5 |
0.5 |
|
2008 Q1 |
628 |
0,8 |
628,8 |
2008.gada 9.jūnijā Bosnijas un Hercegovinas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastāda 5800 LV un LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 2 Bosnijas un Hercegovinas - Latvijas kopuzņēmumi (nozare – restorānu bizness).
Latvijas tūristu interese par Bosniju un Hercegovinu ir vērtējama kā minimāla, tomēr, attīstoties tūrisma piedāvājumam, interese par šo valsti Latvijas iedzīvotāju vidū varētu palielināties.
Nozīmīgākās vizītes un tikšanās starptautisku konferenču/forumu ietvaros
|
2003.gada 21.marts |
Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa (kā Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētāja) vizīte Sarajevā |
|
2004.gada 22.oktobris |
Bosnijas un Hercegovinas ārlietu ministra Mladena Ivaniča (Mladen Ivanić) vizīte Latvijā |
|
2005.gada 21. – 22.septembris |
LR Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Edgara Rinkēviča vizīte Bosnijā un Hercegovinā |
|
2007.gada 29. – 30.maijs |
Bosnijas un Hercegovinas aizsardzības ministra vietnieka Igora Crnadaka (Igor Crnadak) vizīte Latvijā |
|
2007.gada 25.septembris |
LR ārlietu ministra Arta Pabrika tikšanās ar Bosnijas un Hercegovinas ārlietu ministru Svenu Alkalaju (Sven Alkalaj) ANO Ģenerālās asamblejas 62.sesijas laikā |
Līgumtiesiskā bāze
2007.gada 29.maijā tika parakstīts Saprašanās memorands starp Latvijas un Bosnijas un Hercegovinas Aizsardzības ministrijām, kas ir pirmais noslēgtais divpusējais līgums.
2007.gada 9.augustā tika parafēta un parakstīšanai gatava ir Latvijas un Bosnijas un Hercegovinas konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.
Saites
Bosnijas un Hercegovinas Ārlietu ministrija - http://www.mvp.gov.ba/index_eng.htm
Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra - http://www.predsjednistvobih.ba/
|
