Diplomātisko attiecību vēsture

Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru posmā kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. Ģenerālkonsulāts 1927. gadā sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību. Laikā no 1937. - 1940. gadam kā Latvijas sūtnis Beļģijā darbojās Dr. Miķelis Valters. Beļģija bija to valstu vidū, kas neatzina Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. 1994. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Beļģijā. Kopš 2006. gada 5. aprīļa Latvijas vēstnieks Beļģijā ir Raimonds Jansons. Latviju Beļģijā pārstāv arī goda konsuli Nils Dālmans (Niels Dahlmann), Valters van Mehelens (Walter van Mechelen) un Daniels Vanhofs (Daniel Vanhoff).

Līdz 2004. gada oktobrim Latvijā akreditētie Beļģijas vēstnieki rezidēja Viļņā. 2005. gada 8. februārī notika Beļģijas vēstniecības Rīgā oficiālā atklāšana. Pirmais Latvijā rezidējošais vēstnieks bija Kristians Ferdonks (Christian Verdonck). Beļģijas vēstniecības Rīgā telpās atrodas arī Valonijas ekonomiskā pārstāvniecība AVEX, kuru vada Frederiks Biava (Frédéric Biava). 

Akreditācijas:

Latvijas Republikas vēstnieku:

• Raimonds Jansons (rezidence – Brisele, Beļģija) kopš 2006. gada 5. aprīļa;
• Aivars Groza (rezidence - Brisele, Beļģija) 2000. gada 28. septembris – 2005. gada 13. oktobris;
• Imants Lieģis (rezidence - Brisele, Beļģija) 1997. gada 22. aprīlis – 2000. gada 2. janvāris;
• Juris Kanels (rezidence - Brisele, Beļģija) 1993. gada 24. augusts – 1997. gada 22. aprīlis.

Beļģijas Karalistes vēstnieku:

• Leopolds Merks (Leopold Merckx) (rezidence – Rīga). Akreditācijas datums – 2008. gada 14. oktobris.
• Kristians Ferdonks (Christian Verdonck) (rezidence - Rīga, Latvija). Akreditācijas datums -  2004. gada 5. oktobris;
• Marija Luīze Vanherka (Marie-Louise Vanherk) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2003. gada 21. janvāris;
• Luī Engelens (Louis Engelen) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2000. gada 4. aprīlis;
• Barons Alans Gijoms (Baron Alain Guillaume) (rezidence - Beļģija, Brisele). Akreditācijas datums - 1998. gada 3. marts;
• Francis Ronze (Francis Ronse) (rezidence - Brisele, Beļģija). Akreditācijas datums - 1994. gada 11. oktobris;
• Kamjels Kriels (A. Kamiel Criel) (rezidence - Stokholma, Zviedrija). Akreditācijas datums - 1992. gada 28. septembris.

Ekonomiskā sadarbība

Tirdzniecības apgrozījums abu valstu starpā ar katru gadu pieaug un pārsniedz 200 milj. EUR gadā. Tomēr Latvija tradicionāli saglabā negatīvu tirdzniecības bilanci ar Beļģiju (preču importam no Beļģijas aptuveni trīs reizes pārsniedzot eksportu (2007.gadā eksports uz Beļģiju samazinājies par 8% salīdzinājumā ar 2006.gadu). 

Latvijas eksportā uz Beļģiju tradicionāli dominē koksne un tās izstrādājumi (45%, no tā puse - dažādi kokmateriāli). No Beļģijas Latvijā galvenokārt tiek ievesti mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (25%); medikamenti (24%).

Tirdzniecības statistika

(pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2007.gads:

• Eksports:

1. Lietuva – 804 302 208 EUR jeb 14,92 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija– 739 000 313 EUR jeb 13,71 %

3. Krievija – 549 458 209 EUR jeb 10,19 %

4. Vācija – 468 183 740 EUR jeb 8,68 %

5. Zviedrija – 416 916 795 EUR jeb 7,73 %

...

19. Beļģija – 55 845 239 EUR jeb 1,04%

• Imports:

1. Vācija – 1 521 440 212 EUR jeb 14,86 % no kopējā importa Latvijā

2. Lietuva – 1 390 612 826 EUR jeb 13,58 %

3. Krievija – 929 812 795 EUR jeb 9,08 %

4. Igaunija – 807 740 837 EUR jeb 7,89 %

5. Polija – 689 377 950 EUR jeb 6,73%

... 

14. Beļģija – 189 798 743 EUR jeb 1,85%

Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Beļģiju: -133 953 504 EUR apmērā.

Galvenās eksporta preces uz Beļģiju sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, milj. EUR

Galvenās importa preces no Beļģijas sadalījumā pa preču veidiem 2007.gadā, milj. EUR

Latvijas un Beļģijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2002. gada līdz 2007.gadam, EUR

Investīcijas 

Beļģijas tiešās investīcijas^[1] Latvijā

2007. gada beigās Beļģijas tiešās investīcijas Latvijā sasniedza 28,2 milj. LVL (avots: Latvijas Banka). Apjomīgākā investīciju daļa (80%) nonākusi vairum/ un mazumtirdzniecības nozarē.

Saskaņā ar Latvijas bankas informāciju, 2007.gada beigās Latvijas tiešās investīcijas Beļģijā vairs nav reģistrētas (2006.gada beigās – 0,1 milj. LVL).

Saskaņā ar Lursoft informāciju, Beļģijas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2008. gada 1.aprīlī sastāda 4,31 milj. LVL (32.vieta). Lielākā daļa Beļģijas investīciju (53%) reģistrētas tādā nozarē kā kravu iekraušana/izkraušana, noliktavu saimniecība (Noord Natie Ventspils termināls, SIA).

Latvijā reģistrēti 104 Beļģijas – Latvijas kopuzņēmumi (23.vieta).

Sadarbība aizsardzībā

Latvijas un Beļģijas sadarbība aizsardzības jomā turpina pakāpeniski paplašināties Vienošanās starp LR Aizsardzības ministriju un Beļģijas Karalistes Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā ietvaros. Beļģija bija pirmā valsts, kas nodrošināja Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas funkcijas ar četrām F-16 iznīcinātājlidmašīnām pēc to uzņemšanas NATO. 2002. gada 10. decembrī Briselē akreditējās pirmais Latvijas Republikas militārais atašejs, kurš rezidē Parīzē.

Veiksmīga un ilgstoša sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Beļģijas Jūras spēkiem. Beļģijas Jūras spēku pārstāvji regulāri piedalās dažādās Baltijas reģiona mācībās.  Sadarbība uzsākta arī starp abu valstu ūdenslīdēju skolām.

Sadarbība satiksmes jomā

Sadarbība starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā starp Latviju un Beļģiju notiek 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītā Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līguma par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu ietvaros. Katru gadu šī Līguma ietvaros notiek sešpusēja Kopējā sanāksme kādā no partnervalstīm, kurā tiek pārrunāti aktuāli jautājumi starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā.

Latvijas Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai izveidojusies cieša sadarbība ar Beļģijas radniecīgajām institūcijām, apspriežot dzelzceļa nozares jautājumus ILGGRI (International Group of Government Railway Inspectorates) ietvaros.

Sadarbība reģionālās attīstības un pašvaldību lietās

Aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIC programmas ietvaros. Programma ietver dažādus projektus teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšanā, ņemot vērā reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību.

Sadarbība bērnu un ģimenes lietās

Sadarbība starp Latviju un Beļģiju norisinās parakstītā protokola par sadarbību jaunatnes jomā starp Baltijas valstīm un Flandriju 2006. – 2008. gadam ietvaros. Protokolā paredzēts, ka reizi gadā notiek sadarbības seminārs kādā no partnervalstīm.

Valsts aģentūra "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" (JSPA) 2006. gadā aktīvi sadarbojās ar Beļģijas Karalisti neformālās izglītības programmas "Jaunatne" ietvaros. JSPA darbinieki un deleģētie jaunieši piedalījās apmācībās, kuras rīkoja attiecīgās Beļģijas nacionālās aģentūras un nevalstiskās organizācijas.

Sadarbība ar reģioniem

Latvija veido ciešas attiecības ne vien ar Beļģijas federālajām struktūrām, bet arī tās reģioniem.

Īpaši sekmīga ir izveidojusies Latvijas un Flandrijas sadarbība, kas kopš 90-to gadu vidus galvenokārt notiek divu sadarbības programmu ietvaros:

• Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgums tika parakstīts 1996. gada 5. martā flāmu premjerministra Luka van den Brandes (Luc van den Brande) vizītes Latvijā laikā. Saskaņā ar Līgumu tika izveidota Apvienotā Latvijas valdības un Flandrijas valdības komisija, kas satiekas katru otro gadu Rīgā vai Briselē, lai noslēgtu sadarbības programmu nākamajiem diviem gadiem. Šīs programmas ietvaros sadarbība starp Latviju un Flandriju lielākoties tiek īstenota sadarbojoties nozaru ministrijām tieši, tomēr koordinējošā institūcija sadarbībai ar Flandriju Latvijā ir Finanšu ministrija, bet Flandrijā–Flandrijas Ārējo attiecību administrācija.

2008. gada 28. maijā Briselē notika Latvijas valdības un Flandrijas valdības Apvienotā komisijas sēde, kurā tika parakstīta Flandrijas valdības – Latvijas valdības sadarbības programma 2008. – 2010. gadam.

Sadarbība līguma ietvaros īstenotie projekti:

• Capacity building in Teritorial Planning in Vidzeme;
• Care about day-care;
• Spatial Planning Capacity Building in Zemgale Region with particu;lar focus on the spatial economy;
• "Step by step" (looking at children with disabilities, discovering their abilities and needs);
• "Pilot-project for the development of an emergency planning in the region of Riga";
• "Empowerment Network" (Creating an expertise network of inclusive social activity and development centres);
• "Knowledge exchange and transfer in the field of spatial development. Flanders-Latvia, Benelux countries-Baltic States".

• Sadarbība ar Flandrijas reģionu notiek arī Flandrijas un Centrālās un Austrumeiropas sadarbības programmas ietvaros. Šī programma paredz Flandrijas valdības finansējuma piešķiršanu projektiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar Flandrijas partneriem. Sadarbības projekti ar Flandrijas reģionu veido apmēram 70% no Latvijas kopējās sadarbības ar Beļģiju.

Flandrijas valdība 2008. gadā tika nozīmēts Flandrijas valdības reģionālais pārstāvis Baltijas valstīs Koens Haverbeke (Koen Haverbeke) ar rezidenci Varšavā.

Ir uzsākta aktīva sadarbība arī ar Valoniju. 2007. gada 5. novembrī Rīgā notika Valonijas reģiona un Valonijas – Briseles franču kopienas un Latvijas Republikas valdības Apvienotās komitejas 2. sesija, kuras ietvaros tika parakstīts sadarbības līgums 2008. – 2010. gadam. Šis sadarbības līgums turpina 2005. gada aprīlī parakstīto Latvijas - Valonijas un Frankofonās kopienas Sadarbības programmu 2005. - 2007. gadam. Nozīmīgākās sadarbības jomas ir kultūra, dabas aizsardzība, zinātne un sadarbība starp universitātēm, jo īpaši, franču valodas apmācība.

Valonijas Eksporta veicināšanas aģentūras AWEX Baltijas valstu birojs, kas tika atklāts 2002. gada 8. martā Rīgā, iesaistās ekonomisko kontaktu attīstīšanā.

2007. gada 8.-11. oktobrī notika Latvijas ostu darbinieku un citu transporta nozares darbinieku vizīte Flandrijā, lai veicinātu sadarbību, pieredzes apmaiņu un divpusējos kontaktus.

Nozīmīgākās vizītes:

Svarīgākie līgumi:

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Beļģijas Karaliste

Saites par Beļģijas Karalisti:

Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrija  -  http://www.diplomatie.be/

[1] Tiešās investīcijas = tiešās investīcijas pamatkapitālā + reinvestētā peļņa + u.c. kapitāla plūsmas starp investoru un investīciju uzņēmumu.