Latvijas un Beļģijas attiecības [30.06.2010] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Diplomātisko attiecību vēsture Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru posmā kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. Ģenerālkonsulāts 1927. gadā sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību. Laikā no 1937. - 1940. gadam kā Latvijas sūtnis Beļģijā darbojās Dr. Miķelis Valters. Beļģija bija to valstu vidū, kas neatzina Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. 1994. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Beļģijā. Latviju Beļģijā pārstāv arī goda konsuli Nils Dālmans (Niels Dahlmann), Valters van Mehelens (Walter van Mechelen) un Daniels Vanhofs (Daniel Vanhoff). Līdz 2004. gada oktobrim Latvijā akreditētie Beļģijas vēstnieki rezidēja Viļņā. 2005. gada 8. februārī notika Beļģijas vēstniecības Rīgā oficiālā atklāšana. Pirmais Latvijā rezidējošais vēstnieks bija Kristians Ferdonks (Christian Verdonck). Beļģijas vēstniecības Rīgā telpās atrodas arī Valonijas ekonomiskā pārstāvniecība AVEX, kuru vada Andrē Villers (André Villers). Vēstnieku akreditācijas: Latvijas Republikas vēstnieki:
Beļģijas Karalistes vēstnieki:
Ekonomiskā sadarbība
Tirdzniecības statistika (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem) 2009.gadā
1. Lietuva – 742 316 478 EUR jeb 15,52 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 643 952 219 EUR jeb 13,46 % 3. Krievija – 450 498 191 EUR jeb 9,42 % 4. Vācija – 409 289 032 EUR jeb 8,56% 5. Zviedrija – 289 304 745 EUR jeb 6,05 %
17. Beļģija – 66 132 279 EUR jeb 1,38%
1. Lietuva – 984 952 448 EUR jeb 16.63 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 719 575 612 EUR jeb 12,15 % 3. Vācija – 649 938 151 EUR jeb 10,98 % 4. Polija – 480 576 038 EUR jeb 8,12 % 5. Igaunija – 431 470 921 EUR jeb 7,29 %
17. Beļģija – 86 697 799 EUR jeb 1,46% Latvijai 2009. gadā ir negatīva tirdzniecības bilance ar Beļģiju 20 565 520 EUR apmērā. Eksporta kritums salīdzinājumā ar 2008. gadu ir 20%. Importa kritums salīdzinājumā ar 2008. gadu ir 50%. Krīzes rezultātā importa kritums ir daudz straujāks, līdz ar to uzlabojusies Latvijas kopējā tirdzniecības bilance ar Beļģiju, kaut arī saglabājot negatīvu atlikumu.Galvenās eksporta preces uz Beļģiju sadalījumā pa preču veidiem 2009.gadā, EUR
Galvenās importa preces no Beļģijas sadalījumā pa preču veidiem 2009.gadā, EUR
Latvijas un Beļģijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2009.gadam, EUR
Investīcijas Uz 2010.gada 25.maiju Latvijā bija reģistrēti Beļģijas tiešo investīciju atlikumi 28,2 MLVL apmērā, savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Beļģijā sastādīja 0,3 MLVL (100% transports, glabāšana un sakari)[1]. Līdz 2010.gada 25.maijam LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 110 Beļģijas – Latvijas kopuzņēmumi. Beļģija Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir veikusi ieguldījumus 3,75 MLVL apmērā[2]. Investori ir privātpersonas. Lielākie investori: 1. Noord Natie N.V. – 2,28 MLVL (28,92% akciju SIA "Noord Natie Ventspils Termināls" (glabāšana, transports)); 2. Bridgestone Europe – 0,42 MLVL (100% SIA "Bridgestone Baltics" (auto detaļu un piederumu pārdošana)); 3. Peatinvest N.V. – 0,34 MLVL (97,06% AS "Misas Kūdra" (kūdras ieguve un apstrāde)). Sadarbība aizsardzībā Latvijas un Beļģijas sadarbība aizsardzības jomā turpina pakāpeniski paplašināties Vienošanās starp LR Aizsardzības ministriju un Beļģijas Karalistes Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā ietvaros. Beļģija bija pirmā valsts, kas nodrošināja Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas funkcijas ar četrām F-16 iznīcinātāj lidmašīnām pēc to uzņemšanas NATO. Veiksmīga un ilgstoša sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Beļģijas Jūras spēkiem. Beļģijas Jūras spēku pārstāvji regulāri piedalās dažādās Baltijas reģiona mācībās. Sadarbība uzsākta arī starp abu valstu ūdenslīdēju skolām. Sadarbība satiksmes jomā Sadarbība starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā starp Latviju un Beļģiju notiek 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītā Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līguma par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu ietvaros. Katru gadu šī Līguma ietvaros notiek sešpusēja Kopējā sanāksme kādā no partnervalstīm, kurā tiek pārrunāti aktuāli jautājumi starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā. Latvijas Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai izveidojusies cieša sadarbība ar Beļģijas radniecīgajām institūcijām, apspriežot dzelzceļa nozares jautājumus ILGGRI (International Group of Government Railway Inspectorates) ietvaros. Sadarbība izglītībā un zinātnē Izglītības un zinātnes jomās ar Beļģiju ir noslēgti šādi starpvaldību līgumi:
Profesionālajā izglītībā sadarbība ar Beļģiju tiek īstenota galvenokārt Leonardo da Vinci programmas ietvaros. Piemēram, Ērgļu arodvidusskola sadarbojas ar Beļģiju projekta "Eiropas mācību metodoloģijas izveide ekoceltniecībā" ietvaros. Projekta uzdevumi ir attīstīt ekoloģiskās celtniecības novirzienu būvniecībā, uzlabojot celtniecības speciālistu prasmes šajā jomā un radīt informācijas tīklu starp izglītības un pētniecības centriem Eiropā, kas darbojas ekoloģiskās celtniecības jomā. Augstākās izglītības jomā aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Latvijas augstskolām sadarbojoties ar Beļģijas augstskolām divpusējo līgumu, dažādu izglītības programmu un projektu ietvaros. Ventspils Augstskola sadarbojas ar Beļģijas HELMo skolu (Liège), īstenojot studentu un mācībspēku apmaiņu, un šajā skolā šobrīd studē divas Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības studiju programmas studentes. Starp Latvijas Jūras akadēmiju un Antverpenes Jūras akadēmiju 2008. gada 18. janvārī tika noslēgts divpusējās sadarbības līgums Erasmus programmas ietvaros. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) Erasmus programmas ietvaros ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Lēvenes Katoļu Universitātes Mūzikas un mākslas institūtu (Lemmensinstituut Leuven), un līguma ietvaros norit regulāra pasniedzēju un studentu apmaiņa. Rīgas Stradiņa universitātei (turpmāk – RSU) Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Ģentes Universitāti komunikācijas zinātņu jomā un Briseles Brīvo universitāti (Université Libre de Bruxelles) medicīnas zinātņu jomā, ar kuru šobrīd tiek veikts kopīgs zinātniskais pētījums medicīnas jomā. Arī Rīgas Tehniskās universitātes sadarbība ar Beļģiju tiek īstenota galvenokārt Erasmus programmas ietvaros. RTU sadarbojas Karel de Grote Augstskolu Antverpenē, Briseles Arhitektūras institūtu un Briseles Brīvo universitāti. 2008./2009.akadēmiskajā gadā šo līgumu ietvaros uz Beļģijas augstskolām devušies pieci RTU studenti. Latvijas Kultūras akadēmija ir iekļauta Latvijas Republikas un Valonijas divpusējā līgumā par sadarbību kultūras un izglītības jomā, kas ļauj akadēmijas studentiem pieteikties stipendijām franču valodas apguvei Beļģijas augstskolās. Latvijas Universitāte. Ar Valoniju aktīvi sadarbojas Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultāte. Programmas Socrates/Erasmus ietvaros katru gadu viens LU Romānistikas nodaļas students semestri mācās Lježas Universitātē. Latvijas Universitātei ir noslēgti divpusēji sadarbības līgumi ar Beļģijas franču kopienas starptautisko attiecību ģenerālkomisariātu, Vrije Universiteit Brussel, University of Liege, ERASMUS sadarbības līgumi ar 6 augstskolām, UNICA - 2 Briseles Universitātes: Vrije University un University Libre de Bruxelles, UTRECHT Tetwork - sadarbība ar Antverpenes Universitāti.
Sadarbība reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIC programmas ietvaros. Programma ietver dažādus projektus teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšanā, ņemot vērā reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību. Sadarbība ar reģioniem Latvija veido ciešas attiecības ne vien ar Beļģijas federālajām struktūrām, bet arī tās reģioniem. Īpaši sekmīga ir izveidojusies Latvijas un Flandrijas sadarbība, kas kopš 90-to gadu vidus galvenokārt notiek divu sadarbības programmu ietvaros:
2008. gada 28. maijā Briselē notika Latvijas valdības un Flandrijas valdības Apvienotā komisijas sēde, kurā tika parakstīta Flandrijas valdības – Latvijas valdības sadarbības programma 2008. – 2010. gadam. Sadarbība līguma ietvaros īstenotie projekti:
Flandrijas valdība 2008. gadā tika nozīmēts Flandrijas valdības reģionālais pārstāvis Baltijas valstīs Koens Haverbeke (Koen Haverbeke) ar rezidenci Varšavā. Ir uzsākta aktīva sadarbība arī ar Valoniju. 2007. gada 5. novembrī Rīgā notika Valonijas reģiona un Valonijas – Briseles franču kopienas un Latvijas Republikas valdības Apvienotās komitejas 2. sesija, kuras ietvaros tika parakstīts sadarbības līgums 2008. – 2010. gadam. Šis sadarbības līgums turpina 2005. gada aprīlī parakstīto Latvijas - Valonijas un Frankofonās kopienas Sadarbības programmu 2005. - 2007. gadam. Nozīmīgākās sadarbības jomas ir kultūra, dabas aizsardzība, zinātne un sadarbība starp universitātēm, jo īpaši, franču valodas apmācība. Valonijas Eksporta veicināšanas aģentūras AWEX Baltijas valstu birojs, kas tika atklāts 2002. gada 8. martā Rīgā, iesaistās ekonomisko kontaktu attīstīšanā. Valonijas puse ir sniegusi finansiālu palīdzību grāmatas "1940-1991: Latvijas Okupācijas muzejs" izdošanai franču valodā 2007.gadā Nozīmīgākās vizītes:
Svarīgākie līgumi: Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Beļģijas Karaliste Saites par Beļģijas Karalisti: Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrija - http://www.diplomatie.be/ [1] Latvijas Bankas dati [2] Lursoft apkopotā LR Uzņēmumu reģistra informācija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
