Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes divpusējās attiecības [25.10.2011] |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru posmā kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. Ģenerālkonsulāts 1927. gadā sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību.
Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru posmā kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. Ģenerālkonsulāts 1927. gadā sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību. Laikā no 1937. - 1940. gadam kā Latvijas sūtnis Beļģijā darbojās Dr. Miķelis Valters. Beļģija bija to valstu vidū, kas neatzina Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. 1994. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Beļģijā. Latviju Beļģijā pārstāv arī goda konsuli Nils Dālmans (Niels Dahlmann), Valters van Mehelens (Walter van Mechelen) un Daniels Vanhofs (Daniel Vanhoff). Līdz 2004. gada oktobrim Latvijā akreditētie Beļģijas vēstnieki rezidēja Viļņā. 2005. gada 8. februārī notika Beļģijas vēstniecības Rīgā oficiālā atklāšana. Pirmais Latvijā rezidējošais vēstnieks bija Kristians Ferdonks (Christian Verdonck). Beļģijas vēstniecības Rīgā telpās atrodas arī Valonijas ekonomiskā pārstāvniecība AVEX, kuru vada Andrē Villers (André Villers). Vēstnieku akreditācijas: Latvijas Republikas vēstnieki:
Beļģijas Karalistes vēstnieki:
2010. gadā Tirdzniecība (avots: Centrālās statistikas pārvalde) · Eksports: 1. Lietuva – 990 712 964 EUR jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta 2. Igaunija – 800 101 883 EUR jeb 12,66 % 3. Krievija – 716 863 944 EUR jeb 11,35 % 4. Vācija – 537 682 718 EUR jeb 8,51% 5. Zviedrija – 399 784 227 EUR jeb 6,33 % ... 17. Beļģija – 78 176 701 EUR jeb 1,24 % · Imports: 1. Lietuva – 1 227 406 833 EUR jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā 2. Krievija – 858 941 774 EUR jeb 11,45 % 3. Vācija – 823 362 678 EUR jeb 10,97 % 4. Polija – 552 397 536 EUR jeb 7,36 % 5. Igaunija – 498 006 752 EUR jeb 6,64 % ... 14. Beļģija – 128 916 410 EUR jeb 1,72 % 2010.gada Latvijas – Beļģijas ārējās tirdzniecības apjoms sasniedz 207 093 111 EUR, Beļģijai ieņemot 16.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū. Šajā laika periodā Latvijai bija negatīva tirdzniecības bilance ar Beļģiju: -50 739 709 EUR apmērā. 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu Latvijas – Beļģijas ārējās tirdzniecības apjoms ir pieaudzis par 35,5 % jeb 54 263 033 EUR (t.sk. Latvijas eksports ir pieaudzis par 18,2% jeb 12 044 422 EUR un imports ir pieaudzis par 48,6 % jeb 42 218 611 EUR). Latvijas un Beļģijas tirdzniecības dinamika laika posmāno 2004. līdz 2010.gadam, EUR
Galvenās eksporta preces uz Beļģiju sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Galvenās importa preces no Beļģijas sadalījumā pa preču veidiem 2010.gadā, EUR
Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft) Uz 2011.gada 11.aprīli Latvijā bija reģistrēti Beļģijas tiešo investīciju atlikumi 9,7 MLVL apmērā (4 MLVL – vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība), savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Beļģijā sastādīja 0,3 MLVL (visas investīcijas nonākušas transporta, glabāšanas un sakaru nozarē)[1]. Līdz 2011.gada 11.aprīlim Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 111 Beļģijas – Latvijas kopuzņēmumi. Beļģija Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir veikusi ieguldījumus 5,7 MLVL apmērā[2]. Lielākie investori: 1. Noord Natie N.V. – 2,28 MLVL (28,92% akciju SIA „Noord Natie Ventspils Termināls” (glabāšana, transports)); 2. Van Genechten – 1,93 MLVL (50% akciju SIA „VG Kvadra Pak (Gofrētā papīra un kartona ražošana)); 3. Bridgestone Europe – 0,42 MLVL (100% SIA „Bridgestone Baltics” (auto detaļu un piederumu pārdošana)). [1] Latvijas Bankas dati [2] Lursoft apkopotā Uzņēmumu reģistra informācija 3. Peatinvest N.V. – 0,34 MLVL (97,06% AS "Misas Kūdra" (kūdras ieguve un apstrāde)).
Latvijas un Beļģijas sadarbība aizsardzības jomā turpina pakāpeniski paplašināties Vienošanās starp LR Aizsardzības ministriju un Beļģijas Karalistes Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā ietvaros. Beļģija bija pirmā valsts, kas nodrošināja Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas funkcijas ar četrām F-16 iznīcinātāj lidmašīnām pēc to uzņemšanas NATO. Veiksmīga un ilgstoša sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Beļģijas Jūras spēkiem. Beļģijas Jūras spēku pārstāvji regulāri piedalās dažādās Baltijas reģiona mācībās. Sadarbība uzsākta arī starp abu valstu ūdenslīdēju skolām.
Sadarbība starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā starp Latviju un Beļģiju notiek 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītā Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līguma par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu ietvaros. Katru gadu šī Līguma ietvaros notiek sešpusēja Kopējā sanāksme kādā no partnervalstīm, kurā tiek pārrunāti aktuāli jautājumi starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā. Latvijas Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai izveidojusies cieša sadarbība ar Beļģijas radniecīgajām institūcijām, apspriežot dzelzceļa nozares jautājumus ILGGRI (International Group of Government Railway Inspectorates) ietvaros.
Izglītības un zinātnes jomās ar Beļģiju ir noslēgti šādi starpvaldību līgumi:
Profesionālajā izglītībā sadarbība ar Beļģiju tiek īstenota galvenokārt Leonardo da Vinci programmas ietvaros. Piemēram, Ērgļu arodvidusskola sadarbojas ar Beļģiju projekta "Eiropas mācību metodoloģijas izveide ekoceltniecībā" ietvaros. Projekta uzdevumi ir attīstīt ekoloģiskās celtniecības novirzienu būvniecībā, uzlabojot celtniecības speciālistu prasmes šajā jomā un radīt informācijas tīklu starp izglītības un pētniecības centriem Eiropā, kas darbojas ekoloģiskās celtniecības jomā. Augstākās izglītības jomā aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Latvijas augstskolām sadarbojoties ar Beļģijas augstskolām divpusējo līgumu, dažādu izglītības programmu un projektu ietvaros. Ventspils Augstskola sadarbojas ar Beļģijas HELMo skolu (Liège), īstenojot studentu un mācībspēku apmaiņu, un šajā skolā šobrīd studē divas Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības studiju programmas studentes. Starp Latvijas Jūras akadēmiju un Antverpenes Jūras akadēmiju 2008. gada 18. janvārī tika noslēgts divpusējās sadarbības līgums Erasmus programmas ietvaros. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) Erasmus programmas ietvaros ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Lēvenes Katoļu Universitātes Mūzikas un mākslas institūtu (Lemmensinstituut Leuven), un līguma ietvaros norit regulāra pasniedzēju un studentu apmaiņa. Rīgas Stradiņa universitātei (turpmāk – RSU) Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Ģentes Universitāti komunikācijas zinātņu jomā un Briseles Brīvo universitāti (Université Libre de Bruxelles) medicīnas zinātņu jomā, ar kuru šobrīd tiek veikts kopīgs zinātniskais pētījums medicīnas jomā. Arī Rīgas Tehniskās universitātes sadarbība ar Beļģiju tiek īstenota galvenokārt Erasmus programmas ietvaros. RTU sadarbojas Karel de Grote Augstskolu Antverpenē, Briseles Arhitektūras institūtu un Briseles Brīvo universitāti. 2008./2009.akadēmiskajā gadā šo līgumu ietvaros uz Beļģijas augstskolām devušies pieci RTU studenti. Latvijas Kultūras akadēmija ir iekļauta Latvijas Republikas un Valonijas divpusējā līgumā par sadarbību kultūras un izglītības jomā, kas ļauj akadēmijas studentiem pieteikties stipendijām franču valodas apguvei Beļģijas augstskolās. Latvijas Universitāte. Ar Valoniju aktīvi sadarbojas Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultāte. Programmas Socrates/Erasmus ietvaros katru gadu viens LU Romānistikas nodaļas students semestri mācās Lježas Universitātē. Latvijas Universitātei ir noslēgti divpusēji sadarbības līgumi ar Beļģijas franču kopienas starptautisko attiecību ģenerālkomisariātu, Vrije Universiteit Brussel, University of Liege, ERASMUS sadarbības līgumi ar 6 augstskolām, UNICA - 2 Briseles Universitātes: Vrije University un University Libre de Bruxelles, UTRECHT Tetwork - sadarbība ar Antverpenes Universitāti.
Aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIC programmas ietvaros. Programma ietver dažādus projektus teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšanā, ņemot vērā reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību. Sadarbība ar reģioniem Latvija veido ciešas attiecības ne vien ar Beļģijas federālajām struktūrām, bet arī tās reģioniem. Īpaši sekmīga ir izveidojusies Latvijas un Flandrijas sadarbība, kas kopš 90-to gadu vidus galvenokārt notiek divu sadarbības programmu ietvaros:
2008. gada 28. maijā Briselē notika Latvijas valdības un Flandrijas valdības Apvienotā komisijas sēde, kurā tika parakstīta Flandrijas valdības – Latvijas valdības sadarbības programma 2008. – 2010. gadam. Sadarbība līguma ietvaros īstenotie projekti:
2011.gada 27. un 28.jūnijā Rīgā notika Latvijas-Flandrijas apvienotās komisijas septītā sanāksme sadarbības programmas 2012.-2014.gadam apspriešanai, kuras ietvaros tika parakstīta jaunā Latvijas un Flandrijas sadarbības programma 2012. – 2014. gadam. Jaunā sadarbības programma aptver plašu sadarbības jomu loku, tostarp ārējo tirdzniecību, zemkopību, vidi, satiksmi, zinātni, nodarbinātība, kultūru, labklājību, veselību, izglītību, pilsētplānošanu un sabiedrības pārvaldi, reģionālo attīstību un nodarbinātību. Nākamā Latvijas un Flandrijas apvienotās komisijas sanāksme notiks Briselē, 2014.gada I pusgadā. Flandrijas valdību kopš 2007. gada oktobra Latvijā pārstāv Flandrijas valdības reģionālais pārstāvis Baltijas valstīs Kūns Haverbeke (Koen Haverbeke) ar rezidenci Varšavā. Savukārt, Flandrijas ekonomisko pārstāvniecību Latvijā īsteno Flanders Trade pārstāvis – komercatašejs Frank Van Eynde ar rezidenci Helsinkos. Latvijai ir aktīva sadarbība arī ar Valoniju. 2007. gada 5. novembrī Rīgā notika Valonijas reģiona un Valonijas – Briseles franču kopienas un Latvijas Republikas valdības Apvienotās komitejas 2. sesija, kuras ietvaros tika parakstīts sadarbības līgums 2008. – 2010. gadam. Šis sadarbības līgums turpina 2005. gada aprīlī parakstīto Latvijas - Valonijas un Frankofonās kopienas Sadarbības programmu 2005. - 2007. gadam. Nozīmīgākās sadarbības jomas ir kultūra, dabas aizsardzība, zinātne un sadarbība starp universitātēm, jo īpaši, franču valodas apmācība. 2011. gada 11.maijā Briselē notika Latvijas un Briseles franču kopienas un Valonijas reģiona pastāvīgās apvienotās komitejas sēde, kuras noslēgumā tika parakstīta pušu darba programma 2011.- 2013.gadam. Programma veido ietvaru Latvijas un Valonijas-Briseles sadarbībai turpmākajos gados sekojošās jomās: izglītība, kultūra, zinātne un tehnoloģijas, vide, daba un enerģētika, ES integrācija, kultūru daudzveidība un teritoriju attīstība. Nākamā Latvijas un Valonijas-Briseles pastāvīgās apvienotās komitejas sēde notiks 2014.gada pirmajā pusgadā Rīgā. Valonijas valdības un Briseles franču kopienas pārstāvis Latvijā kopš 2008. gada 1. septembra ir Zenons Kovals (Zénon Kowal). Viņš ir akreditēts visās Baltijas valstīs un rezidē Varšavā. Valonijas Eksporta veicināšanas aģentūras AWEX Baltijas valstu birojs, kas tika atklāts 2002. gada 8. martā Rīgā, iesaistās ekonomisko kontaktu attīstīšanā. Valonijas puse ir sniegusi finansiālu palīdzību grāmatas "1940-1991: Latvijas Okupācijas muzejs" izdošanai franču valodā 2007.gadā.
Aktīvākais sadarbības un konsultācijas formāts Latvijai un Beļģijai ir „3 +3” jeb Baltijas valstis un BENILUX valstis (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga). Šajā formātā notiek regulāras tikšanās, kuras tiek rīkotas pēc rotācijas principa. Pēdējā tikšanās notika Igaunijā 2011. gada 9. - 10. septembrī. Latvija sanāksmi Rīgā organizēja 2007.gada oktobrī.
Svarīgākie līgumi: Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Beļģijas Karaliste Saites par Beļģijas Karalisti: Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrija - http://www.diplomatie.be/ | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
