Latvijas un Beļģijas attiecības [30.11.2009]

Diplomātisko attiecību vēsture

Beļģija Latvijas valsti atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru posmā kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. Ģenerālkonsulāts 1927. gadā sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību. Laikā no 1937. - 1940. gadam kā Latvijas sūtnis Beļģijā darbojās Dr. Miķelis Valters. Beļģija bija to valstu vidū, kas neatzina Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1991. gada 5. septembrī. 1994. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Beļģijā. Kopš 2006. gada 5. aprīļa Latvijas vēstnieks Beļģijā ir Raimonds Jansons. Latviju Beļģijā pārstāv arī goda konsuli Nils Dālmans (Niels Dahlmann), Valters van Mehelens (Walter van Mechelen) un Daniels Vanhofs (Daniel Vanhoff).

Līdz 2004. gada oktobrim Latvijā akreditētie Beļģijas vēstnieki rezidēja Viļņā. 2005. gada 8. februārī notika Beļģijas vēstniecības Rīgā oficiālā atklāšana. Pirmais Latvijā rezidējošais vēstnieks bija Kristians Ferdonks (Christian Verdonck). Beļģijas vēstniecības Rīgā telpās atrodas arī Valonijas ekonomiskā pārstāvniecība AVEX, kuru vada Andrē Villers (André Villers).  

Akreditācijas:

Latvijas Republikas vēstnieki:

• Raimonds Jansons (rezidence – Brisele, Beļģija) kopš 2006. gada 5. aprīļa;
• Aivars Groza (rezidence - Brisele, Beļģija) 2000. gada 28. septembris – 2005. gada 13. oktobris;
• Imants Lieģis (rezidence - Brisele, Beļģija) 1997. gada 22. aprīlis – 2000. gada 2. janvāris;
• Juris Kanels (rezidence - Brisele, Beļģija) 1993. gada 24. augusts – 1997. gada 22. aprīlis.

Beļģijas Karalistes vēstnieki:

• Leopolds Merks (Leopold Merckx) (rezidence – Rīga). Akreditācijas datums – 2008. gada 14. oktobris.
• Kristians Ferdonks (Christian Verdonck) (rezidence - Rīga, Latvija). Akreditācijas datums -  2004. gada 5. oktobris;
• Marija Luīze Vanherka (Marie-Louise Vanherk) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2003. gada 21. janvāris;
• Luī Engelens (Louis Engelen) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2000. gada 4. aprīlis;
• Barons Alans Gijoms (Baron Alain Guillaume) (rezidence - Beļģija, Brisele). Akreditācijas datums - 1998. gada 3. marts;
• Francis Ronze (Francis Ronse) (rezidence - Brisele, Beļģija). Akreditācijas datums - 1994. gada 11. oktobris;
• Kamjels Kriels (A. Kamiel Criel) (rezidence - Stokholma, Zviedrija). Akreditācijas datums - 1992. gada 28. septembris.

Ekonomiskā sadarbība

Tirdzniecības apgrozījums abu valstu starpā līdz 2007. gadam katru gadu pieauga, bet  2008. gadā palika stabils, pārsniedzot 200 milj. EUR gadā. Tomēr Latvija tradicionāli saglabā negatīvu tirdzniecības bilanci ar Beļģiju, preču importam no Beļģijas aptuveni trīs reizes pārsniedzot eksportu.

Latvijas eksportā uz Beļģiju tradicionāli dominē koksne un tās izstrādājumi (38%, no tā puse - dažādi kokmateriāli). No Beļģijas Latvijā, galvenokārt, tiek ievesti ķīmiskās rūpniecības produkti, īpaši medikamenti (26%, 2007. gadā - 24%), kā arī mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (18%; 2007. gadā - 25%).

 

Tirdzniecības statistika (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

2009.gada janvārī – septembrī

 

Eksports:

1. Lietuva – 534 247 701 EUR jeb 15,82 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 447 917 324 EUR jeb 13,26 %

3. Krievija – 320 752 504 EUR jeb 9,50 %

4. Vācija – 299 676 474 EUR jeb 8,87%

5. Zviedrija – 207 730 257 EUR jeb 6,15 %

    ���

17. Beļģija – 43 055 703 EUR jeb 1,27% (2008. gadā – 20. vieta, 55 324 923 EUR jeb 0,94%)

 

Imports:

1. Lietuva – 713 039 629 EUR jeb 16,37 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 532 894 784 EUR jeb 12,24 %

3. Vācija – 470 134 199 EUR jeb 10,80 %

4. Polija – 350 366 556 EUR jeb 8,05 %

5. Igaunija – 310 707 075 EUR jeb 7,13 %

                      ���

17. Beļģija – 62 837 157 EUR jeb 1,44% (2008. gadā – 14. vieta, 173 611 155 EUR jeb 2,94%)

Latvijai 2009.gada janvārī - septembrī ir negatīva tirdzniecības bilance ar Beļģiju 19 781 454 EUR apmērā (2008. gadā - 118 286 232 EUR apmērā).

Galvenās eksporta preces uz Beļģiju sadalījumā pa preču veidiem

2009.gada janvārī – septembrī, MEUR

Preču veids	MEUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	43,06	100%
Koksne un tās izstrādājumi:  - garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti – 55,80%	14,50	33,69%
Augu valsts produkti:  - rapšu vai ripšu sēklas, arī šķeltas – 99,89%	6,27	14,55%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:  - monitori un projektori, izņemot televizorus – 74,73%	4,85	11,26%
Transporta līdzekļi:  - daļas un piederumi mehāniskajiem transportlīdzekļiem – 73,35%	4,51	10,48%
Metāli un to izstrādājumi:  - vara atgriezumi un lūžņi – 44,19%	3,09	7,18%
Minerālie produkti:  - aglomerēta un neaglomerēta kūdra (ieskaitot kūdras drupni) – 99,99%	3,05	7,09%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	1,66	3,85%
Dažādas rūpniecības preces	1,63	3,78%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	1,45	3,37%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija	1,00	2,33%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	0,61	1,42%
Pārējais	0,44	1,00%

 

Galvenās importa preces no Beļģijas sadalījumā pa preču veidiem

2009.gada janvārī - septembrī, MEUR

Preču veids	MEUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	62,84	100%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi:  - jaunas gumijas pneimatiskās riepas – 33,38%	11,72	18,65%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija:  - medikamenti, kas sastāv no ārstnieciskām vai profilaktiskām vajadzībām sajauktiem vai nesajauktiem produktiem, kuri ir safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai – 21,63%	9,99	15,89%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas:  - speciāli mehānismi un mehāniskas ierīces, kas citur šajā nodaļā nav minētas – 13,60%	7,74	12,31%
Augu valsts produkti:  - citi veģetējoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari; micēlijs – 31,34%	5,27	8,39%
Pārtikas rūpniecības produkti:  - izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā – 41,51%	4,01	6,39%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi:  - paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas ar šūtām plūksnām, apdarinātas vai neapdarinātas – 13,02%	3,81	6,06%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	2,91	4,63%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	2,86	4,56%
Metāli un to izstrādājumi	2,86	4,54%
Transporta līdzekļi	2,68	4,26%
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	1,75	2,78%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	1,52	2,43%
Dažādas rūpniecības preces	1,34	2,13%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi	1,20	1,91%
Minerālie produkti	1,14	1,81%
Koksne un tās izstrādājumi	0,70	1,11%
Tauki un eļļa	0,69	1,09%
Pārējais	0,65	1,06%

Latvijas un Beļģijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2004. līdz 2008.gadam, EUR

Gads	Eksports	Imports
2004	27 336 690	71 755 767
2005	26 860 064	105 734 224
2006	60 801 113	144 851 436
2007	55 845 239	189 798 743
2008	55 324 923	173 611 155

 

 

Investīcijas (avots: Latvijas Banka, Lursoft)  

Uz 2009.gada II ceturkšņa beigām Latvijā bija reģistrēti Beļģijas tiešo investīciju atlikumi 30,6 MLVL apmērā (~ 75% vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā), savukārt Latvijas tiešo investīciju atlikumi Beļģijā sastādīja 0,3 MLVL (100% transports, glabāšana un sakari)[1].

Līdz 2009.gada 26.novembrim LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 103 Beļģijas – Latvijas kopuzņēmumi. Beļģija Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ir veikusi ieguldījumus 3,71 MLVL apmērā (35.vieta)[2]. Investori ir privātpersonas.

Lielākie investori:

1. Noord Natie N.V. – 2,28 MLVL (28,92% akciju SIA "Noord Natie Ventspils Termināls" (glabāšana, transports));
2. Bridgestone Europe – 0,42 MLVL (100% SIA "Bridgestone Baltics" (auto detaļu un piederumu pārdošana));
3. Peatinvest N.V. – 0,34 MLVL (97,06% AS "Misas Kūdra" (kūdras ieguve un apstrāde)).

Sadarbība aizsardzībā

Latvijas un Beļģijas sadarbība aizsardzības jomā turpina pakāpeniski paplašināties Vienošanās starp LR Aizsardzības ministriju un Beļģijas Karalistes Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā ietvaros. Beļģija bija pirmā valsts, kas nodrošināja Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas funkcijas ar četrām F-16 iznīcinātāj lidmašīnām pēc to uzņemšanas NATO.

Veiksmīga un ilgstoša sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Beļģijas Jūras spēkiem. Beļģijas Jūras spēku pārstāvji regulāri piedalās dažādās Baltijas reģiona mācībās. Sadarbība uzsākta arī starp abu valstu ūdenslīdēju skolām.

Sadarbība satiksmes jomā

Sadarbība starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā starp Latviju un Beļģiju notiek 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītā Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līguma par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu ietvaros. Katru gadu šī Līguma ietvaros notiek sešpusēja Kopējā sanāksme kādā no partnervalstīm, kurā tiek pārrunāti aktuāli jautājumi starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā.

Latvijas Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai izveidojusies cieša sadarbība ar Beļģijas radniecīgajām institūcijām, apspriežot dzelzceļa nozares jautājumus ILGGRI (International Group of Government Railway Inspectorates) ietvaros.

Sadarbība izglītībā un zinātnē

Izglītības un zinātnes jomās ar Beļģiju ir noslēgti šādi starpvaldību līgumi:

-       2002.gada 12.jūlijā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības, no vienas puses, un Beļģijas franču kopienas un Valonijas reģiona, no otras puses, sadarbības līgums, bet 2008.gada 5.novembrī tika parakstīts Apvienotās pastāvīgās komitejas protokols 2008.-2010.gadam, kurš paredz nosacījumus abu pušu sadarbībai arī tādās jomās, kā izglītība, zinātne, sports un jaunatnes lietas;

-       1996.gada 5.martā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības (Beļģijas Karalistes flāmu kopienas) sadarbības līgums, bet 2008.gada 28.maijā tika parakstīta sadarbības programma 2008.-2011.gadam, kas paredz nosacījumus abu pušu sadarbībai arī tādās jomās, kā izglītība, zinātne, sports un jaunatnes lietas;

Profesionālajā izglītībā sadarbība ar Beļģiju tiek īstenota galvenokārt Leonardo da Vinci programmas ietvaros. Piemēram, Ērgļu arodvidusskola sadarbojas ar Beļģiju projekta "Eiropas mācību metodoloģijas izveide ekoceltniecībā" ietvaros. Projekta uzdevumi ir attīstīt ekoloģiskās celtniecības novirzienu būvniecībā, uzlabojot celtniecības speciālistu prasmes šajā jomā un radīt informācijas tīklu starp izglītības un pētniecības centriem Eiropā, kas darbojas ekoloģiskās celtniecības jomā.

Augstākās izglītības jomā aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Latvijas augstskolām sadarbojoties ar Beļģijas augstskolām divpusējo līgumu, dažādu izglītības programmu un projektu ietvaros.

Ventspils Augstskola sadarbojas ar Beļģijas HELMo skolu (Liège), īstenojot studentu un mācībspēku apmaiņu, un šajā skolā šobrīd studē divas Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības studiju programmas studentes.

Starp Latvijas Jūras akadēmiju un Antverpenes Jūras akadēmiju 2008. gada 18. janvārī tika noslēgts divpusējās sadarbības līgums Erasmus programmas ietvaros.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (turpmāk – JVLMA) Erasmus programmas ietvaros ir noslēgusi divpusējās sadarbības līgumu ar Lēvenes Katoļu Universitātes Mūzikas un mākslas institūtu (Lemmensinstituut Leuven), un līguma ietvaros norit regulāra pasniedzēju un studentu apmaiņa.

Rīgas Stradiņa universitātei (turpmāk – RSU) Erasmus programmas ietvaros sadarbojas ar Ģentes Universitāti komunikācijas zinātņu jomā un Briseles Brīvo universitāti (Université Libre de Bruxelles) medicīnas zinātņu jomā, ar kuru šobrīd tiek veikts kopīgs zinātniskais pētījums medicīnas jomā.

Arī Rīgas Tehniskās universitātes sadarbība ar Beļģiju tiek īstenota galvenokārt Erasmus programmas ietvaros. RTU sadarbojas Karel de Grote Augstskolu Antverpenē, Briseles Arhitektūras institūtu un Briseles Brīvo universitāti. 2008./2009.akadēmiskajā gadā šo līgumu ietvaros uz Beļģijas augstskolām devušies pieci RTU studenti.

Latvijas Kultūras akadēmija ir iekļauta Latvijas Republikas un Valonijas divpusējā līgumā par sadarbību kultūras un izglītības jomā, kas ļauj akadēmijas studentiem pieteikties stipendijām franču valodas apguvei Beļģijas augstskolās.

Latvijas Universitāte. Ar Valoniju aktīvi sadarbojas Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultāte. Programmas Socrates/Erasmus ietvaros katru gadu viens LU Romānistikas nodaļas students semestri mācās Lježas Universitātē.

Latvijas Universitātei ir noslēgti divpusēji sadarbības līgumi ar Beļģijas franču kopienas starptautisko attiecību ģenerālkomisariātu, Vrije Universiteit Brussel, University of Liege, ERASMUS sadarbības līgumi ar 6 augstskolām, UNICA - 2 Briseles Universitātes: Vrije University un University Libre de Bruxelles, UTRECHT Tetwork - sadarbība ar Antverpenes Universitāti.

 

Sadarbība reģionālās attīstības un pašvaldību lietās

Aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIC programmas ietvaros. Programma ietver dažādus projektus teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšanā, ņemot vērā reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību.

Sadarbība bērnu un ģimenes lietās

Sadarbība starp Latviju un Beļģiju norisinās parakstītā protokola par sadarbību jaunatnes jomā starp Baltijas valstīm un Flandriju 2006. – 2008. gadam ietvaros. Protokolā paredzēts, ka reizi gadā notiek sadarbības seminārs kādā no partnervalstīm.

Valsts aģentūra "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" (JSPA) 2006. gadā aktīvi sadarbojās ar Beļģijas Karalisti neformālās izglītības programmas "Jaunatne" ietvaros. JSPA darbinieki un deleģētie jaunieši piedalījās apmācībās, kuras rīkoja attiecīgās Beļģijas nacionālās aģentūras un nevalstiskās organizācijas.

Sadarbība ar reģioniem

Latvija veido ciešas attiecības ne vien ar Beļģijas federālajām struktūrām, bet arī tās reģioniem.

Īpaši sekmīga ir izveidojusies Latvijas un Flandrijas sadarbība, kas kopš 90-to gadu vidus galvenokārt notiek divu sadarbības programmu ietvaros:

• Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgums tika parakstīts 1996. gada 5. martā flāmu premjerministra Luka van den Brandes (Luc van den Brande) vizītes Latvijā laikā. Saskaņā ar Līgumu tika izveidota Apvienotā Latvijas valdības un Flandrijas valdības komisija, kas satiekas katru otro gadu Rīgā vai Briselē, lai noslēgtu sadarbības programmu nākamajiem diviem gadiem. Šīs programmas ietvaros sadarbība starp Latviju un Flandriju lielākoties tiek īstenota sadarbojoties nozaru ministrijām tieši, tomēr koordinējošā institūcija sadarbībai ar Flandriju Latvijā ir Finanšu ministrija, bet Flandrijā–Flandrijas Ārējo attiecību administrācija.

2008. gada 28. maijā Briselē notika Latvijas valdības un Flandrijas valdības Apvienotā komisijas sēde, kurā tika parakstīta Flandrijas valdības – Latvijas valdības sadarbības programma 2008. – 2010. gadam.

Sadarbība līguma ietvaros īstenotie projekti:

• Capacity building in Teritorial Planning in Vidzeme;
• Care about day-care;
• Spatial Planning Capacity Building in Zemgale Region with particu;lar focus on the spatial economy;
• "Step by step" (looking at children with disabilities, discovering their abilities and needs);
• "Pilot-project for the development of an emergency planning in the region of Riga";
• "Empowerment Network" (Creating an expertise network of inclusive social activity and development centres);
• "Knowledge exchange and transfer in the field of spatial development. Flanders-Latvia, Benelux countries-Baltic States".

• Sadarbība ar Flandrijas reģionu notiek arī Flandrijas un Centrālās un Austrumeiropas sadarbības programmas ietvaros. Šī programma paredz Flandrijas valdības finansējuma piešķiršanu projektiem, kas tiek īstenoti sadarbībā ar Flandrijas partneriem. Sadarbības projekti ar Flandrijas reģionu veido apmēram 70% no Latvijas kopējās sadarbības ar Beļģiju.

2007. gada 8.-11. oktobrī notika Latvijas ostu darbinieku un citu transporta nozares darbinieku vizīte Flandrijā, lai veicinātu sadarbību, pieredzes apmaiņu un divpusējos kontaktus.

Flandrijas valdība 2008. gadā tika nozīmēts Flandrijas valdības reģionālais pārstāvis Baltijas valstīs Koens Haverbeke (Koen Haverbeke) ar rezidenci Varšavā.

Ir uzsākta aktīva sadarbība arī ar Valoniju. 2007. gada 5. novembrī Rīgā notika Valonijas reģiona un Valonijas – Briseles franču kopienas un Latvijas Republikas valdības Apvienotās komitejas 2. sesija, kuras ietvaros tika parakstīts sadarbības līgums 2008. – 2010. gadam. Šis sadarbības līgums turpina 2005. gada aprīlī parakstīto Latvijas - Valonijas un Frankofonās kopienas Sadarbības programmu 2005. - 2007. gadam. Nozīmīgākās sadarbības jomas ir kultūra, dabas aizsardzība, zinātne un sadarbība starp universitātēm, jo īpaši, franču valodas apmācība.

Valonijas Eksporta veicināšanas aģentūras AWEX Baltijas valstu birojs, kas tika atklāts 2002. gada 8. martā Rīgā, iesaistās ekonomisko kontaktu attīstīšanā.

Valonijas puse ir sniegusi finansiālu palīdzību grāmatas "1940-1991: Latvijas Okupācijas muzejs" izdošanai franču valodā 2007.gadā

 

Nozīmīgākās vizītes:

Latvijas Republikas amatpersonu vizītes Beļģijas Karalistē:
2009. gada 12.-14. oktobris	Latvijas Saeimas priekšsēdētāja vizīte Beļģijā: dalība Eiropas Parlamenta konferencē "Eiropa 70 gadus pēc Molotova – Ribentropa pakta" un tikšanās ar Parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju Patriku Devālu (Patrick Dewael)
2007. gada 28.-29. novembris	Latvijas satiksmes ministra Aināra Šlesera darba vizīte Beļģijā.
2007. gada 23. – 24. marts	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dalība Romas līguma 50. gadadienas svinībās Briselē, Beļģijā.
2006. gada 2. oktobris	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Beļģijā.
2005. gada 23. - 24. maijs	Latvijas aizsardzības ministra Einara Repšes vizīte Beļģijā.
2001. gada 14. - 15. decembris	LR Ministru prezidenta Andra Bērziņa un ārlietu ministra Induļa Bērziņa dalība Beļģijas prezidentūras ES noslēguma sanāksmē Lākenē.
2001. gada 16. oktobris	Latvijas iekšlietu ministra Mareka Segliņa darba vizīte Beļģijā.
2001. gada 13. jūnijs	Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vladimira Makārova darba vizīte Beļģijā.
2001. gada 20. - 22. maijs	Latvijas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska darba vizīte Beļģijā.
2001. gada 14. maijs	Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Beļģijā.
2000. gada 27. marts	Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa darba vizīte Beļģijā.
1999. gada 20. - 22. aprīlis	LR Ministru prezidenta Viļa Krištopana darba vizīte Beļģijā.
1998. gada 19. - 21. oktobris	Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa darba vizīte Beļģijā.
1997. gada 27. - 28. oktobris	Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Beļģijā.
1997. gada 23. septembris	LR Ministru prezidenta Guntara Krasta tikšanās ar Beļģijas Ministru prezidentu Žanu Luku Dehani (Jean-Luc Dehaene) (Briselē).
1997. gada 12. maijs	Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava tikšanās ar Beļģijas Karalistes ārlietu ministru Ēriku Deriki (Eric Derycke) Briselē.
1996. gada 25. - 28. marts	Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālā vizīte Beļģijā.
1996. gada 3. februāris	LR Ministru prezidenta Andra Šķēles tikšanās ar Beļģijas Karalistes Ministru prezidentu Žanu Luku Dehani (Jean-Luc Dehaene) Davosā (Šveice).
1993. gada marts	LR Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte Beļģijā.
1991. gada 12. februāris un jūlijs	Latvijas ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vizīte Beļģijā.

Beļģijas Karalistes amatpersonu vizītes Latvijā:
2007. gada 2.-3. oktobris	3+3 (Baltijas un Beniluksa valstu) ārlietu ministru līmeņa sanāksme Latvijā
2007. gada 23. – 25. aprīlis	Beļģu karaļa Alberta II (Albert II) valsts vizīte Latvijā.
2007. gada 23. – 25. aprīlis	Beļģijas Karalistes ārlietu ministra Karela de Guhta (Karel De Gucht) vizīte Latvijā Beļģu karaļa Alberta II valsts vizītes ietvaros.
2006. gada 18. - 20. jūnijs	Beļģijas Karalistes aizsardzības ministra Andrē Flao (André Flahaut) vizīte Latvijā.
2006. gada 6. jūnijs	Beļģijas Karalistes Ministru prezidenta Gija Ferhofstadta (Guy Verhofstadt) darba vizīte Latvijā.
2005. gada 26. oktobris	Beļģijas Karalistes ārlietu ministra Karela de Guhta (Karel De Gucht) darba vizīte Latvijā.
2005. gada 8. februāris	Beļģijas Karalistes Eiropas lietu ministra Didjē Donfū (Didier Donfut) darba vizīte Latvijā.
2003. gada 6. novembris	Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts sekretāra Eiropas lietās Žaka Simonē (Jacques Simonet) vizīte Latvijā.
2002. gada 11. - 14. jūlijs	Beļģijas Franču kopienas Ministru prezidenta Erva Askēna (Herve Hasquin) un Valonijas reģiona Ministru prezidenta Žana Kloda Vankovenberga (Jean–Claude Van Cauwenberghe) oficiālā vizīte Latvijā.
2002. gada 21. - 22. maijs	Beļģijas Karalistes aizsardzības ministra Andrē Flao (Andre Flahaut) oficiālā vizīte Latvijā.
2001. gada 27. - 28. novembris	Beļģijas Karalistes parlamenta Apakšpalātas Ārlietu komisijas vadītāja Pjēra Ševaljē (Pierre Chevalier) darba vizīte Latvijā.
2001. gada 15. oktobris	Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts ministres Annemī Netsas (Annemie Neyts)  darba vizīte Latvijā.
2001. gada 15. februāris	Beļģijas Karalistes Ministru prezidenta Gija Verhofštata (Guy Verhostadt) darba vizīte Latvijā.
1998. gada 10. - 11. augusts	Beļģijas Karalistes ārlietu ministra Ērika Derikes (Eric Derycke) oficiālā vizīte Latvijā.
1994. gada 10. - 12. decembris	Beļģijas Karalistes ārlietu ministra F. Van den Bruka (F. van den Broucke) oficiālā vizīte Latvijā.

Svarīgākie līgumi:

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Beļģijas Karaliste

Saites par Beļģijas Karalisti:

Beļģijas Karalistes Ārlietu ministrija  -  http://www.diplomatie.be/

---

[1] Latvijas Bankas dati

[2] Lursoft apkopotā LR Uzņēmumu reģistra informācija