Ārpolitika  /  Divpusējās attiecības
  

Latvijas un Austrijas attiecības [10.10.2011]

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Starp Latviju un Austriju ir tradicionāli laba, daudzpusīga sadarbība, kā arī savstarpēji ieinteresēts politiskais dialogs. Aktīva sadarbība notiek ar Austrijas federālajām zemēm gan ekonomikas, gan kultūras, izglītības un zinātnes jomā.

 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Austrija atzina Latvijas valsti de iure un nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latviju 1921.gada 17.februārī. 1991.gada 28.augustā Austrija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, un 1992.gada 19.janvārī tika atjaunotas abu valstu diplomātiskās attiecības.

1997.gada 31.oktobrī toreizējais Austrijas ārlietu ministrs Dr.Volfgangs Šisels (Dr.Wolfgang Schüssel) atklāja Austrijas vēstniecību Rīgā.

Kopš 2011.gada 16.augusta Austrijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā ir Dr. Štefans Pēringers (Dr. Stefan Pehringer), pārņemot pienākumus no Mag. Hermīnes Popelleres (Mag.Hermine Poppeller).

Latvijas vēstniecība Austrijā tika atvērta 1992.gada rudenī. Par pagaidu pilnvaroto lietvedi tika nozīmēts Andris Ķesteris.

Kopš 2009.gada 14.septembra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrijā ir Indulis Bērziņš.

Latvijas vēstnieki Austrijā

Indulis Bērziņš (2009.-)

Aivars Groza (2006. - 2009)

Elita Kuzma (2001. – 2005.)

Mārtiņš Virsis (1997. – 2000.) 

Egils Levits (1994.-1995.)


Latvijai ir trīs goda konsuli Austrijā - goda konsuls Dr.Karls Vindings (Dr.Karl Winding) Zalcburgā (kopš 1997.gada), Mag.Tino F.Pelcers (Mag.Tino F.Pölzer) Grācā, Štīrijā (kopš 2002.gada) un Dr.Martins Šoisvols (Dr.Martin Schoiswohl) Lincā, Augšaustrijā (kopš 2008.gada).

 

 


PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Latvijas Saeimā Deputātu grupa sadarbībai ar Austrijas parlamentu nodibināta 2011.g. 18. janvārī, priekšsēdētājs Kārlis Seržants (ZZS), sastāvā 18 deputāti.

Austrijas parlamenta bilaterālā parlamentārā grupa “Austrija-Baltijas valstis” sastāv no Nacionālās padomes 12 deputātiem un Federālās padomes (federālo zemju pārstāvniecība) 3 pārstāvjiem. Grupas priekšsēdētāja ir Marianne Hāgenhofere (Marianne Hagenhofer).


 


NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES UN TIKŠANĀS

Vizītes un tikšanās starptautisku konferenču/forumu ietvaros Valsts prezidenti

2008.gada 29.-30.aprīlis

Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Austrijā 8 Eiropas valstu prezidentu neformālās Araijološas (Arraiolos) grupas debašu ietvaros. [Divpusējā tikšanās ar Austrijas Federālo prezidentu Dr. Haincu Fišeru (Dr. Heinz Fischer)]

2007.gada 10.-11.aprīlis

Austrijas Federālā prezidenta Dr. Hainca Fišera (Dr. Heinz Fischer) vizīte Latvijā 8 Eiropas valstu prezidentu neformālās Araijološas (Arraiolos) grupas debašu ietvaros. [Divpusējā tikšanās ar Vairu Vīķi-Freibergu.]

2006.gada 22.-24.jūlijs

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Austrijā [Zalcburgas Eiropas institūta Mazo valstu prēmijas saņemšana]

2006.gada 28.janvāris

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Austrijas Federālo kancleru Dr. Volfgangu Šiselu (Dr. Wolfgang Schüssel) Austrijā.

2004.gada 10.jūlijs

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dalība bijušā Austrijas prezidenta Tomasa Klestila (Dr. Thomas Klestil) valsts bērēs Austrijā.

2003.gada 9.-12.jūlijs

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Imanta Freiberga kunga oficiālā vizīte Austrijā.

2002.gada 26.-28.jūlijs

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Austrijā. [Dalība "Baltijas sarunās" Zalcburgā – Baltijas valstu un Austrijas prezidentu tikšanās un divpusējā tikšanās ar Portugāles prezidentu]

2002.gada 23.-24.aprīlis

Austrijas Republikas federālā prezidenta Dr. Tomasa Klestila (Dr. Thomas Klestil) oficiālā darba vizīte Latvijā.

2001.gada 1.-3.jūlijs

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Austrijā [Dalība Eiropas Ekonomikas samitā Zalcburgā]

2001.gada 17.-19.jūnijs

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dalība konferencē Sustaining Democracy in the Modern World .Zalcburgā, Austrijā

 

Parlamenta priekšsēdētāji

2002.gada 10.-11.jūnijs

LR Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes oficiālā vizīte Austrijā.

2001.gada 29.-30.oktobris

Austrijas Nacionālās padomes prezidenta Dr. Hainca Fišera (Dr. Heinz Fischer) oficiālā vizīte Latvijā.

 

Ministru prezidenti

2003.gada 1.decembris

Latvijas Ministru prezidenta Einara Repšes tikšanās ar Austrijas federālo kancleru Dr. Volfgangu Šiselu (Dr. Wolfgang Schüssel) Vīnē, Austrijā [Zalcburgas Ekonomikas foruma ietvaros]

2001.gada 10.maijs

Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Austrijas Federālo kancleru Dr. Volfgangu Šiselu (Dr. Wolfgang Schüssel) Vīnē, Austrijā.

2000.gada 28.-30.jūnijs

Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa dalība Zalcburgas Ekonomikas forumā Austrijā.

1999.gada 30.jūnijs-2.jūlijs

Latvijas Ministru prezidenta Viļa Krištopana dalība Zalcburgas Ekonomikas forumā Austrijā.

1992.gada 25.-27.jūnijs

Latvijas Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte Austrijā.

 

Ārlietu ministri

2011.gada 18.maijā Latvijas ārlietu ministra Ģ.V. Kristovska darba vizīte Vīnē, tikšanās ar Austrijas ārlietu ministru M. Špindelegeru

2009. gada 25. augustā

Austrijas ārlietu ministra Mihaela Špindelegera darba vizīte Latvijā. Tikšanās ar valsts prezidentu V. Zatleru, ārlietu ministru M. Riekstiņu.

2007.gada 12.marts

Latvijas ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika darba vizīte Austrijā. Divpusējā tikšanās ar Austrijas ārlietu ministri Dr. Urzulu Plasniku (Dr. Ursula Plassnik).

2005.gada 6.decembris

Latvijas ārlietu ministra Dr. Arta Pabrika darba vizīte Austrijā.

2004.gada 19.janvāris

Latvijas ārlietu ministres Sandras Kalnietes darba vizīte Austrijā.

2002.gada 16.-17.septembris

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa dalība Eiropas Ekonomikas forumā Zalcburgā, Austrijā.

2001.gada 25.-27.novembris

Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa dalība konferencē "Baltijas valstis, Austrija un ES paplašināšanās" Vīnē, Austrijā.

2001.gada 3.-4.aprīlis

Austrijas ārlietu ministres Dr. Benitas Ferero-Valdneres (Benita Ferrero-Waldner) oficiālā vizīte Latvijā.

1999.gada 3.-4.maijs

Latvijas ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Austrijā.

1997.gada 31.oktobrī

Austrijas vicekanclera un ārlietu ministra Dr. Volfganga Šisela (Dr. Wolfgang Schüssel) oficiālā vizīte Latvijā.

2009. gada 25. augustā

Austrijas ārlietu ministra Mihaela Špindelegera darba vizīte Latvijā


Ekspertu konsultācijas

2011. g. 16./17. februārī Austrijas ĀM ģenerālsekretāra J. Kirles konsultācijas ar Latvijas ĀM valsts sekretāru A. Teikmani

2010. g. 25. novembrī Austrijas federālā kanclera biroja ES koordinācijas departamenta vadītāja H. Dosī un ārlietu padomnieces J. Gebētsroitneres konsultācijas ar ĀM VSV I. Juhansoni, MP padomnieci S. Silkalnu, Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāju I. Lieģi Rīgā

2009.g. 22.decembrī VS A. Teikmaņa konsultācijas ar Austrijas ĀM ģenerālsekretāru J.Kirli Vīnē

2008.g. 26.jūnijā VS N. Penkes konsultācijas ar Austrijas ĀM ģenerālsekretāru J. Kirli Rīgā

2008. g. 1. aprīlī ĀM VSV I. Juhansones konsultācijas ar Austrijas Ārlietu ministrijas Integrācijas un ekonomiskās politikas un ES koordinācijas direkcijas vadītāju, vēstnieku Dr. R. Lenku Vīnē

 

 

 


SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Latvijas ekonomiskās intereses Austrijā pārstāv Latvijas vēstniecība Vīnē. Austrijas ekonomiskās intereses Latvijā pārstāv gan Austrijas vēstniecība Rīgā, gan Austrijas Tirdzniecības kameras tirdzniecības padomes birojs Rīgā, ar kura starpniecību galvenokārt tiek organizēti Latvijas – Austrijas ekonomiskās sadarbības veicināšanas pasākumi.


Ārējās tirdzniecības statistika (pēc CSP datiem)

 

2011. gada 1.pusgadā

 

·           Eksports:

1. Lietuva –622 924 883 EUR jeb 16.69 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 510 092 983 EUR jeb 13.66 %

3. Krievija – 406 574 742 EUR jeb 10.89 %

4. Vācija – 306 374 872 EUR jeb 8.21%

5. Zviedrija – 245 368 223 EUR jeb 6.57 %

...

32. Austrija – 11 444 941 EUR jeb 0.31 %

   

·           Imports:

1. Lietuva – 712 254 088 EUR jeb 16.79 % no kopējā importa Latvijā

2. Vācija – 483 313 106 EUR jeb 11.40 %

3. Krievija – 480 125 253 EUR jeb 11.32 %

4. Polija – 296 856 700 EUR jeb 7.00 %

5. Igaunija – 262 391 121 EUR jeb 6.19 %

...

20. Austrija – 47 463 041 EUR jeb 1.12 %

 

Latvijas un Austrijas tirdzniecības dinamika

laika posmā no 1999.gada līdz 2011.gada 1.pusgadam, EUR

Gads

Eksports

Imports

1999

9 957 402

42 047 100

2000

12 848 183

36 607 068

2001

13 548 617

44 873 789

2002

14 707 736

59 598 222

2003

12 880 755

73 637 038

2004

14 293 192

81 713 824

2005

16 073 689

106 897 202

2006

18 474 133

117 594 624

2007

30 687 507

149 734 072

2008

24 404 527

160 514 615

2009

34 720 272

64 222 058

2010

19 990 750

86 063 265

2011 Q2

11 444 941

47 463 041


Eksporta preces uz Austriju sadalījumā pa preču veidiem 2011.gada 1.pusgadā, EUR

Preču Veids

EUR

Īpatsvars kopējā eksportā

Kopā

11 444 941

100 %

Koksne un tās izstrādājumi

Saplāksnis, finierētas plātnes – 48%

Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli – 30%

3 886 941

33.96%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

Rūpnīcu un laboratoriju iekārtas – 33%

Dzinēji un motori (reaktīvie, pneimatiskie) – 19%

1 210 635

10.58%

Transporta līdzekļi

Dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums – 95%

1 006 792

8.80%

Metāli un to izstrādājumi

920 295

8.04%

Dažādas rūpniecības preces

869 339

7.60%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

816 839

7.14%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

706 939

6.18%

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

487 069

4.26%

Minerālie produkti

412 715

3.61%

Pārtikas rūpniecības produkti

370 459

3.24%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

314 999

2.75%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

216 382

1.89%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

148 596

1.30%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

68 790

0.60%

Ieroči un munīcija

4 194

0.04%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

2 715

0.02%

Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām

709

0.01%

Augu valsts produkti

317

0.00%

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi

216

0.00%



Importa preces no Austrijas sadalījumā pa preču veidiem 2011.gada 1.pusgadā, EUR

Preču Veids

EUR

Īpatsvars kopējā importā

Kopā

47 463 041

100 %

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija

Medikamenti – 47%

11 986 386

25.25%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

Elektroģeneratoru iekārtas – 46%

9 788 741

20.62%

Pārtikas rūpniecības produkti

Nedenaturēts etilspirts – 47%

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus – 24%

4 677 035

9.85%

Metāli un to izstrādājumi

4 578 893

9.65%

Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi

2 951 603

6.22%

Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons

2 900 301

6.11%

Dažādas rūpniecības preces

2 023 309

4.26%

Transporta līdzekļi

1 686 047

3.55%

Optiskās ierīces un aparāti (iesk. medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti

1 421 943

3.00%

Augu valsts produkti

1 357 033

2.86%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi

1 274 138

2.68%

Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi

1 150 697

2.42%

Koksne un tās izstrādājumi

592 941

1.25%

Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plaķēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi

366 674

0.77%

Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti

317 498

0.67%

Minerālie produkti

163 723

0.34%

Ieroči un munīcija

83 552

0.18%

Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām

74 265

0.16%

Dzīvnieki un lopkopības produkcija

65 373

0.14%

Tauki un eļļa

2 889

0.01%


Investīcijas


Austrijas tiešo investīciju Latvijā atlikumi uz 2011.gada II ceturkšņa beigām sastāda 179.2 MEUR, savukārt Latvijas tiešo investīciju Austrijā atlikumi šajā laika periodā ir 6.6 MEUR[1].

Līdz 2011.gada 6.septembrim Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 98 Austrijas – Latvijas kopuzņēmumi. Austrijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos sastāda 82,7 MLVL[2].


[1] Latvijas Bankas statistika

NB! Latvijas Bankas apkopotajā statistikā Latvijas investīcijas ārvalstīs tiek uzrādītas, ja atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt ārvalstu investīcijas  Latvijā tiek uzrādītas, ja to atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 1 MLVL.

[2] Lursoft apkopotie Uzņēmumu reģistra dati


 


SADARBĪBA KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS JOMĀ

Starpvaldību līgums par sadarbību kultūras jomā nav, jo Austrija nepraktizē šādu līgumu slēgšanu. Neraugoties uz to, sadarbība starp Latviju un Austriju norit gandrīz visās svarīgākajās jomās attiecīgo organizāciju līmenī, slēdzot līgumus starp partneriem. Ļoti aktīvi sadarbības uzturētāji kultūras jomās ir abu valstu vēstniecības.

Laba sadarbība izveidojusies ar KulturKontakt – organizāciju kultūras un mākslas sadarbības, kontaktu veicināšanai. Konkursa kārtībā tā piedāvā stipendijas studijām, kvalifikācijas paaugstināšanai, meistardarbnīcām u.c.

Latvijas jaunie operdziedātāji ar labiem panākumiem regulāri piedalās starptautiskajā Belvederas konkursā Vīnē. Pateicoties šim konkursam, savulaik slavu ieguva Vīnes operas solists Egils Siliņš, Krišjānis Norvelis, Elīna Garanča.

2009.gada 12.februārī latviešu diriģentam Marisam Jansonam tika piešķirts Austrijas valsts apbalvojums – Goda krusts par nopelniem mākslā un zinātnē. Augsto apbalvojumu pasniedza austriešu izglītības, mākslas un kultūras ministre Klaudija Šmīda (Claudia Schmied).

2006.gadā parakstīta vienošanās ar Austrijas Filmu centru par sadarbību starptautisko kopražojumu jomā. Vienošanās rezultātā 2006.gadā pabeigta Latvijas – Austrijas kopražojuma filma “Tumšie brieži” (režisors Viesturs Kairišs) un 2007. gadā pabeigta Austrijas – Lielbritānijas – Latvijas filma “Jāņu nakts” (režisors Aleksandrs Hāns).

 

 

 

 

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Līdz šim sadarbība balstījusies galvenokārt uz politisko dialogu un savstarpējām vizītēm, nav parakstīts divpusējās sadarbības līgums.

Austrijas aizsardzības atašejs Latvijā ir plkv. Mihaels Janišs (akreditēts 2007.gada janvārī) ar rezidenci Stokholmā.

 



SADARBĪBA SATIKSMES JOMĀ

Uz līgumu pamata pastāv cieša sadarbība ar Austriju starptautisko autopārvadājumu jomā.

VAS „Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ir kontakti starptautiskas organizācijas “Eiropas ceļu direktoru konferences” (CEDR) ietvaros, jo LVC ir CEDR biedrs.

Maršrutā Rīga – Vīne – Rīga pārvadājumus veic aviokompānija „airBaltic”.

VAS “Latvijas dzelzceļš” jau ilgu laiku sadarbojas ar Austrijas firmu “Plasser & Theurer”, iegādājoties no tās mūsdienīgu ceļu remonta un ceļu uzturēšanas tehniku. Šī sadarbība tika uzsākta 1994.gadā.

 

 

 


INFORMĀCIJAS AVOTI

Noslēgtie līgumi

Datu bāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem ar Austriju

Svarīgas Saites Internetā

Austrijas Federālā prezidenta mājas lapa: http://www.hofburg.at/

Austrijas Federālā kanclera biroja mājas lapa: http://www.austria.gv.at/

Austrijas parlamenta mājas lapa: http://www.parlament.gv.at/

Austrijas Federālās Eiropas un starptautisko lietu ministrijas mājas lapa: http://www.bmaa.gv.at/

Austrijas Valsts aizsardzības ministrijas mājas lapa: http://www.bmlv.gv.at/

Austrijas vēstniecība Latvijā: http://www.advantageaustria.org/lv



 [1] Latvijas Bankas statistika

NB! Latvijas Bankas apkopotajā statistikā Latvijas investīcijas ārvalstīs tiek uzrādītas, ja atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt ārvalstu investīcijas Latvijā tiek uzrādītas, ja to atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 1 MLVL.

 [2] Lursoft apkopotie LR Uzņēmumu reģistra dati

 [3] Lursoft apkopotie LR Uzņēmumu reģistra dati