Starp Latviju un Austriju ir tradicionāli laba, daudzpusīga sadarbība, kā arī savstarpēji ieinteresēts politiskais dialogs. Aktīva sadarbība notiek ar Austrijas federālajām zemēm gan ekonomikas, gan kultūras, izglītības un zinātnes jomā.

Diplomātisko attiecību vēsture

Austrija atzina Latvijas valsti de iure un nodibināja diplomātiskās attiecības ar Latviju 1921.gada 17.februārī. 1991.gada 28.augustā Austrija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, un 1992.gada 19.janvārī tika atjaunotas abu valstu diplomātiskās attiecības.

1997.gada 31.oktobrī toreizējais Austrijas ārlietu ministrs Dr.Volfgangs Šisels (Dr.Wolfgang Schüssel) atklāja Austrijas vēstniecību Rīgā. Kopš 2007.gada 2.oktobra Austrijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijā ir Mag.Hermīne Popellere (Mag.Hermine Poppeller), pārņemot pienākumus no Dr.Vernfrīda Keflera (Dr.Wernfried Köffler). Latvijas vēstniecība Austrijā tika atvērta 1992.gada rudenī. Kopš 2005.gada 25.oktobra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Austrijā ir Aivars Groza.

Latvijai ir trīs goda konsuli Austrijā - goda konsuls Dr.Karls Vindings (Dr.Karl Winding) Zalcburgā (kopš 1997.gada), Mag.Tino F.Pelcers (Mag.Tino F.Pölzer) Grācā, Štīrijā (kopš 2002.gada) un Dr.Martins Šoisvols (Dr.Martin Schoiswohl) Lincā, Augšaustrijā (kopš 2008.gada).

Parlamentārā sadarbība

LR Saeimas deputātu grupā sadarbībai ar Austrijas parlamentu ietilpst 14 deputāti, grupas priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa, priekšsēdētājas vietnieks - Staņislavs Šķesters.

Austrijas parlamenta bilaterālā parlamentārā grupa "Austrija-Baltijas valstis" sastāv no Nacionālās padomes 12 deputātiem un Federālās padomes (federālo zemju pārstāvniecība) 3 pārstāvjiem. Grupas priekšsēdētāja ir Marianne Hāgenhofere (Marianne Hagenhofer); tās sastāvā ir arī tāds Austrijas sabiedrībā labi pazīstams politiķis kā Zaļo (Die Grünen) partijas un parlamenta frakcijas bijušais vadītājs Dr. Aleksandrs van der Bellens (Dr. Alexander Van der Bellen).
 

Ekonomika

Latvijas ekonomiskās intereses Austrijā pārstāv Latvijas vēstniecība Vīnē. Austrijas ekonomiskās intereses Latvijā pārstāv gan Austrijas vēstniecība Rīgā, gan Austrijas Tirdzniecības kameras tirdzniecības padomes birojs Rīgā, ar kura starpniecību galvenokārt tiek organizēti Latvijas - Austrijas ekonomiskās sadarbības veicināšanas pasākumi.

Tirdzniecība (pēc CSP datiem)

2008.gada 3.ceturksnis

• Eksports:

1. Lietuva - 731 984 332 EUR jeb 16,36 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija -577 988 885 EUR jeb 12,92 %

3. Krievija - 476 875 458 EUR jeb 10,66 %

4. Vācija - 355 706 040 EUR jeb 7,95%

5. Zviedrija - 309 569 181 EUR jeb 6,92 %

���

29. Austrija - 14 994 651 EUR jeb 0.34 %

• Imports:

1. Lietuva- 1 222 139 374 EUR jeb 27,31 % no kopējā importa Latvijā

2. Vācija - 971 554 110 EUR jeb 21,71 %

3. Krievija - 821 371 092 EUR jeb 18,36 %

4. Igaunija - 517 446 626 EUR jeb 11,56 %

5. Polija - 499 586 062 EUR jeb 11,17 %

���.

15. Austrija - 128 820 896 EUR jeb 2.88 %

Eksporta preces uz Austriju sadalījumā pa preču veidiem 2008.gada 3.ceturksnī, EUR

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	14 994 651	100 %
Koksne un tās izstrādājumi: - Saplāksnis, finierētas plātnes- 38.57% - Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli- 34.62% - Malka- 12.94%	56 08 125	37,40%
Metāli un to izstrādājumi: - Neapstrādāts alumīnijs- 47.28% - Dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi- 26.68% - Metālkonstrukcijas- 11.74%	1 758 286	11,73%
Dažādas rūpniecības preces: - Mēbeles- 85.76% - Sēdekļi- 9.74%	1 472 230	9,82%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	1 276 199	8,51%
Transporta līdzekļi	1 222 497	8,15%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas	1 154 111	7,70%
Minerālie produkti	619 238	4,13%
Pārtikas rūpniecības produkti	569 117	3,80%
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija	480 791	3,21%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	259 358	1,73%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaucūks un gumijas izstrādājumi	242 367	1,62%
Augu valsts produkti	140 236	0,94%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	118 222	0,79%
Akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumi	55 709	0,37%
Koksnes papīmasa; papīrs un kartons	17 819	0,12%
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	330	0,00%
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām	14	0,00%
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi	2	0,00%

Importa preces no Austrijas sadalījumā pa preču veidiem 2008.gada 3.ceturksnī, EUR

Preču veids	EUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	128 820 896	100 %
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas: - Rūpnīcu un laboratoriju iekārtas- 22.10% - Iekārtas minerālvielu šķirošanai- 22.01% - Telefonu aparāti- 18.63%	49 341 472	38,30%
Dažādas rūpniecības preces: - Izstrādājumi saviesīgām spēlēm- 93.41%	28 949 377	22,47%
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija: - Medikamenti- 59.44%	12 874 218	9,99%
Metāli un to izstrādājumi	8 003 531	6,21%
Koksnes papīmasa; papīrs un kartons	5 103 625	3,96%
Pārtikas rūpniecības produkti	3 739 057	2,90%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	3 335 351	2,59%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaucūks un gumijas izstrādājumi	2 705 817	2,10%
Transporta līdzekļi	2 703 296	2,10%
Koksne un tās izstrādājumi	2 262 786	1,76%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	2 193 727	1,70%
Augu valsts produkti	2 155 659	1,67%
Akmens, ģipša, cementa, stikla un keramikas izstrādājumi	1 826 442	1,42%
Minerālie produkti	1 202 068	0,93%
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi	960 659	0,75%
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	769 449	0,60%
Ieroči un munīcija	281 693	0,22%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	245 530	0,19%
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām	124 221	0,10%
Mākslas un antikvariārie priekšmeti	38 373	0,03%
Tauki un eļļa	4 545	0,00%

Latvijas un Austrijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 1998. līdz 2008.gada 3.ceturksim, EUR

Gads	Eksports	Imports
1999	9 957 402	42 047 100
2000	12 848 183	36 607 068
2001	13 548 617	44 873 789
2002	14 707 736	59 598 222
2003	12 880 755	73 637 038
2004	14 293 192	81 713 824
2005	16 073 689	106 897 202
2006	18 474 133	117 594 624
2007	30 687 507	149 734 072
2008 Q3	14 994 651	128 820 896

Investīcijas

Austrijas tiešo investīciju Latvijā atlikumi 2008.gada 1.pusgadā ir 133.7 MLVL, savukārt Latvijas tiešo investīciju Austrijā atlikumi 2008.gada 1.pusgadā ir 4.6 MLVL^[1].

Salīdzinot ar 2007.gadu lielākais Austrijas investīciju pieaugums ir sabiedrisko, sociālo un individuālo pakalpojumu jomā: 5.1 MLVL (2007.g. - 2.0 MLVL)^[2].

Tiešo investīciju dinamika, MLVL

Investīciju plūsma	2002	2003	2004	2005	2006	2007
Austrijas tiešo investīciju Latvijā atlikumi	15.3	16.5	23.7	38.4	57.1	119.2
Latvijas tiešo investīciju Austrijā atlikumi	0	0	0.6	0.9	3.9	4.5

Līdz 2008.gada 17.decembrim Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 118 Austrijas - Latvijas kopuzņēmumi. Austrijas investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2008.gada 17.decembrī bija 11 555 620 LVL^[3].

Lielākie investori^[4]:

• Austrian Gaming Industries GmbH - investīcijas 1.800 MLVL apmērā (60 % SIA "ALFLOR" akciju, darbojas viesnīcu, restorānu un azartspēļu jomās) un 2.100 MLVL (60 % SIA "BARKLAJS SPĒLES" akciju, darbojas azartspēļu jomā);
• Severstal Trade GmbH - investīcijas 2.020 MLVL apmērā (50.50 % a/s "Severstaļlat" akciju, darbojas metālapstrādes jomā);
• GOLDFEDER GmbH - investīcijas 1.194 MLVL apmērā (53 % a/s "Rimako" akciju, darbojas tekstilizstrādājumu ražošanas un tirdzniecības jomās);
• Osterreichische Doka Schalungstechnik GmbH - investīcijas 1 MLVL apmērā (100 % SIA "DOKA Latvija" akciju, darbojas metālizstrādājumu ražošanas jomā);
• VAE GmbH - investīcijas 0.955 MLVL apmērā ( 100 % SIA "VAE RĪGA" akciju, darbojas metālizstrādājumu ražošanas jomā).

Kultūra un izglītība

Starpvaldību līgums par sadarbību kultūras jomā nav, jo Austrija nepraktizē šādu līgumu slēgšanu. Neraugoties uz to, sadarbība starp Latviju un Austriju norit gandrīz visās svarīgākajās jomās attiecīgo organizāciju līmenī, slēdzot līgumus starp partneriem. Ļoti aktīvi sadarbības uzturētāji kultūras jomās ir abu valstu vēstniecības.

Laba sadarbība izveidojusies ar KulturKontakt - organizāciju kultūras un mākslas sadarbības, kontaktu veicināšanai. Konkursa kārtībā tā piedāvā stipendijas studijām, kvalifikācijas paaugstināšanai, meistardarbnīcām u.c.

Latvijas jaunie operdziedātāji ar labiem panākumiem regulāri piedalās starptautiskajā Belvederas konkursā Vīnē. Pateicoties šim konkursam, savulaik slavu ieguva Vīnes operas solists Egils Siliņš, Krišjānis Norvelis, Elīna Garanča.

Kopš 2004.gada notiek darbs pie projekta "Liepājas koncertzāle", kuru veic austriešu arhitekts Folkers Gīnke.

Starptautiskajā konsultantu grupā, kas 2006.-2007.gadā izstrādāja Rīgas Koncertzāles darbības koncepciju, darbojās arī Austrijas eksperts Matiass Naske.

2006.gadā parakstīta vienošanās ar Austrijas Filmu centru par sadarbību starptautisko kopražojumu jomā. Vienošanās rezultātā 2006.gadā pabeigta Latvijas - Austrijas kopražojuma filma "Tumšie brieži" (režisors Viesturs Kairišs) un 2007. gadā pabeigta Austrijas - Lielbritānijas - Latvijas filma "Jāņu nakts" (režisors Aleksandrs Hāns).

Aizsardzība

Līdz šim sadarbība balstījusies galvenokārt uz politisko dialogu un savstarpējām vizītēm, nav parakstīts divpusējās sadarbības līgums.

Austrijas aizsardzības atašejs Latvijā ir plkv. Mihaels Janišs (akreditēts 2007.gada janvārī) ar rezidenci Stokholmā, savukārt Latvijas aizsardzības atašejs plkv. Mintauts Buks ar rezidenci Berlīnē akreditēts 2006.gada novembrī.
 

Satiksme

Uz līgumu pamata pastāv cieša sadarbība ar Austriju starptautisko autopārvadājumu jomā.

VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir kontakti starptautiskas organizācijas "Eiropas ceļu direktoru konferences" (CEDR) ietvaros, jo LVC ir CEDR biedrs.

Maršrutā Rīga - Vīne - Rīga aviokompānija "airBaltic" lido 5 reizes nedēļā un aviokompānija "Austrian Airlines" - katru dienu.

VAS "Latvijas dzelzceļš" jau ilgu laiku sadarbojas ar Austrijas firmu "Plasser & Theurer", iegādājoties no tās mūsdienīgu ceļu remonta un ceļu uzturēšanas tehniku. Šī sadarbība tika uzsākta 1994.gadā un līdz šim brīdim jau iegādātas 13 ceļu remonta un uzturēšanas mašīnas. 

Vizītes un tikšanās starptautisku konferenču/forumu ietvaros

Valsts prezidenti 

2008.gada 29.-30.aprīlis	Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Austrijā 8 Eiropas valstu prezidentu neformālās Araijološas (Arraiolos) grupas debašu ietvaros. [Divpusējā tikšanās ar Austrijas Federālo prezidentu Dr. Haincu Fišeru (Dr. Heinz Fischer)]
2007.gada 10.-11.aprīlis	Austrijas Federālā prezidenta Dr. Hainca Fišera (Dr. Heinz Fischer) vizīte Latvijā 8 Eiropas valstu prezidentu neformālās Araijološas (Arraiolos) grupas debašu ietvaros. [Divpusējā tikšanās ar Vairu Vīķi-Freibergu.]
2006.gada 22.-24.jūlijs	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Austrijā [Zalcburgas Eiropas institūta Mazo valstu prēmijas saņemšana]
2006.gada 28.janvāris	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tikšanās ar Austrijas Federālo kancleru Dr. Volfgangu Šiselu (Dr. Wolfgang Schüssel) Austrijā.
2004.gada 10.jūlijs	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dalība bijušā Austrijas prezidenta Tomasa Klestila (Dr. Thomas Klestil) valsts bērēs Austrijā.
2003.gada 9.-12.jūlijs	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Imanta Freiberga kunga oficiālā vizīte Austrijā.
2002.gada 26.-28.jūlijs	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Austrijā. [Dalība "Baltijas sarunās" Zalcburgā - Baltijas valstu un Austrijas prezidentu tikšanās un divpusējā tikšanās ar Portugāles prezidentu]
2002.gada 23.-24.aprīlis	Austrijas Republikas federālā prezidenta Dr. Tomasa Klestila (Dr. Thomas Klestil) oficiālā darba vizīte Latvijā.
2001.gada 1.-3.jūlijs	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Austrijā [Dalība Eiropas Ekonomikas samitā Zalcburgā]
2001.gada 17.-19.jūnijs	Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dalība konferencē Sustaining Democracy in the Modern World .Zalcburgā, Austrijā

[1] Latvijas Bankas statistika

NB! Latvijas Bankas apkopotajā statistikā Latvijas investīcijas ārvalstīs tiek uzrādītas, ja atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt ārvalstu investīcijas  Latvijā tiek uzrādītas, ja to atlikumi viena perioda beigās pārsniedz 1 MLVL.

[2] Latvijas Bankas statistika

[3] Lursoft apkopotie LR Uzņēmumu reģistra dati

[4] Lursoft apkopotie LR Uzņēmumu reģistra dati