Latvijas un Angolas attiecības

02.03.2012

Diplomātisko attiecību vēsture

Sadarbība ekonomikā

Vispārīga informācijas par Angolas Republiku

Informācijas avoti

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvijas un Angolas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 2011. gada 7. jūlijā līdz ar protokola par diplomātisko attiecību nodibināšanu parakstīšanu Angolas pastāvīgās pārstāvniecības ANO telpās Ņujorkā.

Vēstnieku akreditācijas

2012. gada 21. februārī Latvijā tika akreditēts Angolas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Brito Antonio Sosino (Brito Antonio Sozinho), kurš rezidē Stokholmā.

Latvijai nav akreditētu vēstnieku Angolas Republikā.


SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Preču tirdzniecība 2011. gada 1.-3.cet. (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem)

Eksportētāji:

  • 'DOBELES DZIRNAVNIEKS' AS
  • 'SAF TEHNIKA' AS

Eksports:

1. Lietuva – 990 129 207 EUR jeb 16,87% no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 809 522 942 EUR jeb 13,80%

3. Krievija – 642 673 279 EUR jeb 10,95%

4. Vācija – 478 365 975 EUR jeb 8,15%

5. Zviedrija – 359 968 501 EUR jeb 6,13%

....

83. Angola – 1 292 137 EUR jeb 0,02%

Imports:

1. Lietuva – 1 269 928 223 EUR jeb 18,17% no kopējā importa Latvijā

2. Vācija – 799132931 EUR jeb 11,43%

3. Krievija – 685 618 438 EUR jeb 9,8%

4. Polija – 511 118 273 EUR jeb 7,31%

5. Igaunija – 454 615 364 EUR jeb 6,50%

….

136. Angola – 0 EUR jeb 0,00%

Šajā laika periodā Latvijai bija pozitīva tirdzniecības bilance ar Angolu – 1 292 137 EUR apmērā.

Galvenās eksporta preces uz Angolu sadalījumā pa preču veidiem 2011.gada 1.-3.cet. EUR

Preču Veids

EUR

īpatsvars no kopējā eksporta

Kopā

1 292 137

100%

Augu valsts produkti

Kviešu milti – 100%

1 155 904

89,46%

Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas

Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra – 100%

1 20 977

9,36%

Pārtikas rūpniecības produkti

Alkoholiskie dzērieni – 100%

12 466

0,96%

Latvijas un Angolas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2007. Līdz 2011.gada 3.cet., EUR

Gads

Eksports

Imports

2007

0

1408

2008

576

0

2009

41 359

0

2010

3 691

0

2011 Q3

1 292 137

0

2010 Q3

521

0

Investīcijas (Latvijas Bankas dati)

Uz 2011.gada 3.cet. Angolas tiešās uzkrātās investīcijas Latvijā, kā arī Latvijas tiešās uzkrātās investīcijas Angolā nav konstatētas.

Līdz 2012.gada 14.februārim Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēti Angolas – Latvijas kopuzņēmumi.


VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR ANGOLAS REPUBLIKU

Nacionālā diena: Ieguva neatkarību no Portugāles – 11. novembris (1975. g.)

Platība: 1,246,700 km2

Galvaspilsēta: Luanda

Iedzīvotāji: 13,338,541 (2011.g.)

Administratīvais iedalījums: 18 provinces (Bengo, Benguela, Bie, Cabinda, Kwando Kubango, Kwanza Norte, Kwanza Sul, Cunene, Huambo, Huila, Luanda, Lunda Norte, Lunda Sul, Malanje, Moxico, Namibe, Uige, Zaire)

Etniskais sastāvs: ovimbundu 37%, kimbundu 25%, bakongo 13%, mestico (jauktās rases: eiropieši un vietēji afrikāņi) 2%, eiropieši 1%, citi 22%.

Reliģijas: vietējas izcelsmes ticības 47%, Romas katoļi 38%, protestanti 15% (1998.g.)

Valodas: Portugāļu valoda (oficiālā), Bantu un citas Āfrikas valodas

Vidējais iedzīvotāju vecums: 18,1 gadi gan vīriešiem, gan sievietēm (2011.g.)

Bērnu mirstība: 175,9 uz 1000 jaundzimušajiem. 1.vieta starp pasaules valstīm. (2011.g.)

Paredzamais dzīves ilgums: 38,76 (vīriešiem – 37,74%; sievietēm – 39,83%). 221. vietu starp pasaules valstīm. (2011.g.)

Izdevumi veselībai: 4,6% no IKP (2009.g.) Tagadējais ekonomiskais uzplaukums ļaus Angolai ieguldīt sociālajā sektorā vidēji līdz 35% no tas budžeta.

Lasītprasme: 67,4% (vīriešiem – 82,9%; sievietēm – 54,2% (2001.g.)

Izdevumi izglītībai: 2,6% no IKP (2006.g.)

Piekļuve dzeramajam ūdenim: pilsētās 40%, laukos 62% (2008.g.)

Piekļuve sanitārajam mezglam: neuzlabots plisētās 14%, laukos 82% (2008.g.)

Saslimšanas risks: ļoti augsts

POLITISKĀ SISTĒMA

Valsts iekārta: unitāra republika, daudzpartiju prezidentālā valsts iekārta.

Prezidents. Kopš 1979.g. Hosē Eduardo dos Santos ir valsts prezidents un valdības galva. Vara ir koncentrēta prezidenta rokās, viņš pārrauga visus svarīgos lēmumu pieņemšanas procesus. Saskaņā ar 2010. gadā februārī pieņemto konstitūciju prezidentu ievēl Nacionāla Asamblēja (Assembleia Nacional) uz pieciem gadiem, ar tiesībām tikt ievēlētām uz otro termiņu, vai ierobežoto pilnvaru laiku.

Viceprezidents: Valsts viceprezidents ir Fernando Piedade Dias dos Santos (Fernando Piedade Dias dos Santos).

Ministru kabinets: Saskaņā ar 2010. gadā februārī pieņemto konstitūciju, Ministru kabinetu nozīmē prezidents.

Ārlietu ministrs ir Georgs Rebelo Čikou (George Rebelo Chikoty).

Likumdošana: Likumdevēja iestāde tiek saukta par Nacionālo Asambleju (Assembleia Nacional). Nacionālā Asambleja sastāv no 220 vietām.

Valstī pastāv daudzpartiju sistēma. Kopš 1975.g. valdošā partija ir Movimento Popular de Libertação de Angola (MPLA). Absolūtais vietu vairākums - 191 vietas pieder MPLA partijas locekļiem, 16 vietas - União Nacional para a Independência Total de Angola un 13 vietas ir sadalītas starp trijām mazākajām partijām. MPLA dominēšana atspoguļo grūti ietekmējamo valsts aparātu.

Pēdējās parlamenta vēlēšanas notika 2008. gadā no 5. – 7. septembrim. Nākamās vēlēšanas notiks 2012. gadā.

ANGOLAS ĀRPOLITIKA

Vispārēja informācija:

Angola ir iestājusies Dienvidāfrikas attīstības savienībā (Southern African Development Community) ar mērķi uzlabot saites ar vairākiem angļu valodā runājošiem kaimiņiem. Angola ir prezidējošā SADC valsts periodā no 2011. – 2012. gadam.

Angola aktīvi veicina Portugāļu valodā runājošo valstu savienības (Community of Portuguese-Speaking Countries) atdzimšanu kā forumu kultūras apmaiņai un attiecību paplašināšanai ar Portugāli un Brazīliju.

Dalība starptautiskajās organizācijās: ACP, AfDB, AU, CPLP, FAO, G-77, IAEA, IBRD, ICAO, ICRM, IDA, IFAD, IFC, IFRCS, ILO, IMF, IMO, Interpol, IOC, IOM, IPU, ISO (korespondents), ITSO, ITU, ITUC, MIGA, NAM, OAS (novērotājs), OPEC, SADC, UN, UNCTAD, UNESCO, UNIDO, Union Latina, UNWTO, UPU, WCO, WFTU, WHO, WIPO, WMO, WTO

Angola un ES

ES ar Angolu ir parakstījusi Valsts Stratēģijas Dokumentu (Country Strategy Paper), kas Angolai paredz finansējumu 214 milj. eiro apmēra no. 2008. – 2013. gadam.

Sadarbības ietvaros, pirmkārt, ir paredzēts aptvert tādas jomas kā pārvaldība, demokrātija, cilvēktiesības un rādīt atbalstu ekonomiskām un institucionālām reformām. Galvenais sadarbības virziens ir valsts pārvaldes modernizācija un valsts finanses pārvaldes uzlabošana, ka arī reformas tiesu sektorā.

Otrkārt, cilvēku un sociālas attīstības joma, kuru ir paredzēts attīstīt caur Tūkstošgades Attīstības Mērķu (Millennium Development Goals) sasniegšanu, īpaši to, kas ir saistīti ar nabadzības novēršanu, veselību un izglītību.

Vēl prioritāras nozares ir lauksaimniecībai, lauku attīstībai un pārtikas drošība, kā arī atbalsts ūdens apgādes sektorā.

EKONOMIKA

Vispārēja informācija: Angolas pēdējo gadu straujā ekonomiskā augšupeja tiek izskaidrota ar augstām naftas cenām. 2011. gadā budžeta fiskālais pārpalikums sastādīja 7,5% no IKP. Budžeta 2006. gadā Angola kļuva par OPEC dalībnieku. Naftas ražošana un tas saistītas nozares sastāda 85% no IKP. Dimantu eksports sastāda papildus 5%. Lauksaimniecība nodrošina iztikas pārtikas apjomu lielākai cilvēku daļai, tomēr puse no valstī patērētas pārtikas tiek importēts. Kopš 27-gadu ilgstoša kara liela valsts infrastruktūras daļa joprojām ir sapostīta vai nav attīstīta. Angola aizņēma miljardus kredīta, lai pārbūvēt publisku infrastruktūru. 2009. gada novembrī SVF un Angola parakstīja atbalsta vienošanos (Stand-By Arrangement) par 1,4 mljrd. ASV $ aizdevumu, kas ir paredzēts starptautisko rezervju pārbūvēšanai. Recesijas gados IKP pieaugums sastādīja 2,4% 2009. gadā un 3,4% 2010. gadā. Galvenā problēma ir korupcija ieguves nozarēs. Patēriņa cenu inflācija 2011. gadā bija 14,3%.

IKP: 115,9 mljrd. ASV $ (2011.g.)

IKP (per capita): 5,900 ASV $ (2011.g.)

Ārējais parāds: 19,74 mljrd. ASV $ (2011.g.)

Valūtas kurss: 1 ASV dolārs = 93,21 kvanza (AOA)

Galvenie lauksaimniecības produkti: banāni, cukurniedres, kafija, sizals, labība, kokvilna, manioks (tapioks), tabaka, dārzeņi, ceļmallapa, mājlopi, meža produkti, zivis.

Galvenie rūpniecības produkti: nafta, dimanti, dzelzsrūda, fosfāti, laukšpats, boksīti, urāns, zelts; cements; pamata metāla produkti; zivis izstrādājumi; pārtikas izstrādājumi, alus, tabaka produkti, cukurs; tekstils; kuģu remonts

Ārējā tirdzniecība

Eksports: 65,63 mljrd. ASV $ (2011.g.) (jēlnafta, dimanti, rafinēti naftas produkti, kafija, sizals, zivis un zivis produkti, kokmateriāli, kokvilna)

Eksporta partnervalstis: Ķīna – 42,8%, ASV – 23%, Indija – 9,5%, Francija – 4%. (2010.g.)

Imports: 24,76 mljrd. ASV $ (2011.g.) (mašīnu un elektriskās iekārtas, transporta līdzekļi un tas daļas; medikamenti, pārtika, tekstils, militāras preces)

Importa partnervalstis: Portugāle – 17,4%, Ķīna – 14%, ASV – 9%, Brazīlija 6,6%, D-Āfrika – 6%, Francija – 5,8%, Indija 5,3% (2010.g.)


INFORMĀCIJAS AVOTI

Noderīgas saites internetā

Angolas prezidenta mājas lapa http://www.casacivilpr.com/

Angolas valdības mājas lapa http://www.governo.gov.ao/

Angolas Ārlietu ministrijas mājas lapa http://www.mirex.gov.ao/

Angolas vēstniecības mājas lapa http://www.angolaemb.com/