Latvijas un ASV divpusējās attiecības

Amerikas Savienotās Valstis ir Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais. Abas valstis saista īpašas attiecības. Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991. gadā ASV konsekventi realizēja Latvijas okupācijas neatzīšanas politiku, sniedza nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, kā arī sekmēja Latvijas integrāciju NATO un ES. Drošības politikas joma ir Latvijas – ASV divpusējās sadarbības pamats. Latvijas un ASV valsts amatpersonas uztur regulāru politisko dialogu par aktuālajām norisēm reģionā un starptautiskajā politikā.

11. Saeimā ir nodibināta deputātu grupa sadarbībai ar ASV parlamentu 29 deputātu sastāvā, ko vada Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs un bijušais Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš. Latvija un ASV turpina stiprināt divpusējo partnerību, sadarbību drošības politikas, enerģētikas un citās jomās, kā arī piedalās E-Pine (Enhanced Partnership in Northern Europe) un transatlantiskās sadarbības (ES-ASV) formātos.

2008. gada 17. novembrī Latvija pievienojās ASV bezvīzu programmai. 

• Latvijas un ASV diplomātisko attiecību vēsture
• Diplomātiskie pārstāvji
• Svarīgākie notikumi pēc neatkarības atjaunošanas perioda
• Sadarbība ekonomikā
• Sadarbība aizsardzības jomā
• Sadarbība iekšlietu jomā
• Sadarbība izglītības un kultūras jomā
• Nozīmīgākās vizītes
• Informācijas avoti

 

LATVIJAS UN ASV DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU VĒSTURE

Latvija-ASV starpkaru posmā

1922. gada 28. jūlijā Amerikas Savienoto Valstu valdība nāca klajā ar paziņojumu par Latvijas valdības atzīšanu, starp abām valstīm tika nodibinātas diplomātiskās attiecības. Vēlāk, tajā pašā gadā Vašingtonā tika atvērta Latvijas sūtniecība, kas tomēr tika slēgta 1923. gada maijā, savas funkcijas nododot Ņujorkas konsulātam, ko vadīja Artūrs Ļūļe. 1925. gadā Latvijas sūtniecība Vašingtonā tika izveidota no jauna, tomēr līdzekļu trūkuma dēļ tā tika atkal slēgta 1927. gadā, pilnvaras nododot Latvijas Ģenerālkonsulātam Ņujorkā. Sūtniecība atjaunoja savu darbību 1935. gadā, līdz ar to Ģenerālkonsulāta Ņujorkā statuss tika pazemināts līdz konsulātam. Savukārt, ASV sūtniecība Rīgā tika atvērta 1922. gada 13. novembrī.

Laika posmā no 1919. līdz 1922.gadam Latvijā darbojās Amerikas Palīdzības organizācija un ASV nevalstiskās organizācijas, kas sniedza ievērojamu atbalstu Latvijas iedzīvotājiem valsts jauncelsmes grūtību laikā .

Trīsdesmito gadu beigās Rīgu apmeklēja tādi prominenti amerikāņi kā bijušais ASV prezidents Herberts Hūvers (1939. gadā) un vēlāk kļuvušais ASV prezidents Džons Kenedijs (1938.gadā). Ievērojamais ASV Valsts departamenta eksperts Krievijas jautājumos Džordžs Kenans (George Kennan) trīsdesmito gadu pirmajā pusē strādāja Rīgā kā ASV diplomāts.

Starpkaru posmā tika parakstīts Latvijas un ASV draudzības, tirdzniecības un konsulāro tiesību līgums.

 

ASV politika Latvijas okupācijas periodā

Latvijas un ASV diplomātiskajām attiecībām bija lemts spēlēt unikālu lomu visā Latvijas ārlietu dienesta vēsturē. ASV valsts sekretāra Samnera Velsa (Sumner Wells) 1940. gada 23. jūlija deklarācija noteica Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku no ASV puses līdz pat 1991. gadam un nodrošināja Baltijas valstu pārstāvniecību pastāvēšanu Vašingtonā. Latvijas sūtniecība Vašingtonā bija vienīgā mūsu valsts sūtniecība ārvalstīs, kas turpināja darboties visā Latvijas okupācijas laikā. Tās galvenie mērķi okupācijas gados bija turpināt pārstāvēt de iure pastāvošo Latvijas valsti, saglabāt nemainīgu Latvijas starptautiski tiesisko statusu, cīnīties par neatkarības atjaunošanu, kā arī veikt nozīmīgu informatīvu darbu: publicējot Rietumvalstu deklarācijas, paziņojumus un dokumentus, kuri attiecās uz Latviju, sniedzot no dažādiem avotiem iegūtās ziņas par situāciju okupētajā Latvijā.

ASV nekad neatzina Latvijas (tāpat kā Lietuvas un Igaunijas) okupāciju, kā arī nenodibināja oficiālus sakarus ar Padomju valdību okupētajā Latvijā. Šāda nostāja saskanēja gan ar kara laikā ASV un Lielbritānijas parakstīto Atlantisko hartu (1941. gadā), kas par neleģitīmām uzskatīja teritoriālās izmaiņas un suverenitātes zaudēšanu, ja tās notika bez iesaistīto tautu brīvas piekrišanas, gan ar 1947. gada Trūmena doktrīnu, kas neatzina ar spēku veiktās pārmaiņas pasaulē. Līdz ar to visai pasaulei tika demonstrēta Latvijas okupācijas fakta neatzīšanas politika.

Jau 1940. gada 15. jūlijā, vēl pirms oficiālās reakcijas, ASV Valsts kases departaments nobloķēja Baltijas valstīm piederošos bankas kontus; vēlāk PSRS nespēja iegūt arī Latvijai piederošos kuģus un diplomātiskās pārstāvniecības. Latvijai piederošie līdzekļi ASV visā okupācijas laikā tika izmantoti, lai nodrošinātu diplomātisko pārstāvniecību darbību – arī citās Rietumvalstīs.

Pamatojoties uz Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas politiku, ASV neļāva, ka bēgļi no Baltijas valstīm pēc kara tiktu piespiedu kārtā repatriēti uz PSRS. Saskaņā ar 1948. gada likumu par pārvietotajām personām (Displaced Persons Act), baltiešu bēgļi varēja apmesties uz dzīvi ASV. Rezultātā latviešu kopienas ASV auga un kļuva arvien labāk organizētas. Tika izveidotas kultūras, sociālas un politiskas organizācijas, kas ietekmēja politisko lēmumu pieņemšanu Vašingtonā.

ASV valdība nodrošināja atbalstu Latvijas neatkarības idejai. Latvijas pārstāvji ASV baudīja pilnu diplomātisku atzīšanu, t.sk. pieeju Valsts departamentam un prezidentam, tika ielūgti uz oficiālajiem pasā­kumiem; Anatols Dinbergs, piemēram, tikās ar visiem ASV prezidentiem sākot no F.D.Rūzvelta līdz Dž.V.H.Bušam. No 1963. gada, kad Londonā nomira Kārlis Zariņš, kuram Latvijas valdība bija piešķīrusi pilnvaras vadīt Latvijas diplomātisko dienestu ārvalstīs, šis amats pārgāja Latvijas diplomātiem ASV: sākumā pie A.Spekkes, bet no 1971. gada – pie A.Dinberga. Šajā laikā tika piešķirts finansējums Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Brīvības komitejām ASV. Gan ASV prezidenti, gan Kongress bieži pauda publisku atbalstu Baltijas valstīm. 1953. gadā tika izveidota Kongresa Pārstāvju palātas speciāla izmeklēšanas komiteja komunistiskā režīma agresijas pret Baltijas valstīm izpētei jeb t.s. Kerstena komiteju, kas izmeklēja, kā notika Baltijas valstu okupācija un piespiedu iekļaušana PSRS. Divu gadu laikā tā veica plašu pētniecisko darbu un komitejas sagatavotie dokumenti papildus pamatoja neatzīšanas politiku no ASV puses.

1982. gadā prezidents Ronalds Reigans pasludināja 14. jūniju, 1941. gada masu deportāciju Baltijas valstīs gadadienu, par Baltijas brīvības dienu.

Latvijas pārstāvniecības Vašingtonā un ASV Valsts departamenta sadarbība 1980. gadu beigās sekmēja pirmo neoficiālo kontaktu izveidi starp Latviju un ASV valdību. Nozīmīga loma Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā 1991. gadā bija ASV 41.prezidentam Džordžam (Herbertam Volkeram) Bušam, kurš, tiekoties ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu un vēlāk ar Krievijas Federācijas prezidentu Borisu Jeļcinu, sekmēja Baltijas valstu brīvības jautājuma aktualizēšanu.

Papildus informācijai par Latvijas-ASV attiecībām sk. grāmatu Latvia and the USA: From Captive Nation to Strategic Partner (2008).

DIPLOMĀTISKIE PĀRSTĀVJI

ASV diplomātiskie pārstāvji Latvijā (1922-1940)
1938. gads – 1940. gads	Džons Vailejs (John C. Wiley), ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs (akreditēts Latvijā un Igaunijā, rezidēja pamīšus Rīgā un Tallinā)
1937. gads	Frederiks Stērlings (Frederick A. Sterling), ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs; akreditēts Latvijā un Igaunijā, praksē neieradās uz rezidences vietu)
1936. gads – 1937. gads	Artūrs Blīss Leins (Arthur Bliss Lane), ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs (akreditēts visās Baltijas valstīs, rezidēja Rīgā)
1933. gads – 1936. gads	Džons Vans Makmarejs (John Van A. MacMurray), ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs (akreditēts visās Baltijas valstīs, rezidēja Rīgā)
1932. gads – 1933. gads	Roberts Skinners (Robert P. Skinner), ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs (akreditēts visās Baltijas valstīs, rezidēja Rīgā)
1922. gads – 1931. gads	Frederiks Kolmans (Frederick W.B. Coleman), ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs (akreditēts Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, rezidēja Rīgā)
Latvijas diplomātiskie pārstāvji ASV (1919-1992)
1970. gads – 1993. gads	Anatols Dinbergs, pilnvarotais lietvedis līdz 1991. gada septembrim (vēlāk – vēstnieks), sūtniecības vadītājs, no 1971. gada – arī ģenerālkonsuls
1954. gads – 1970. gads	Arnolds Spekke, pilnvarotais lietvedis, sūtniecības vadītājs, no 1954. gada – arī ģenerālkonsuls
1949. gads – 1953. gads	Jūlijs Feldmans, pilnvarotais lietvedis, sūtniecības vadītājs un no 1951. gada – ģenerālkonsula v.i.
1935. gads – 1948. gads	Alfreds Bīlmanis, ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
1925. gads – 1927. gads	Ludvigs Sēja, ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
1921. gads – 1922. gads	Ludvigs Sēja, Latvijas valdības delegāts, pēc diplomātisko attiecību nodibināšanas līdz 1923. gadam pagaidu pilnvarotais lietvedis
1922. gads – 1925. gads	Artūrs Ļūļe, konsuls, 1925. gada beigās apstiprināts amatā par ģenerālkonsulu
1919. gads – 1922. gads	Jānis Kalniņš, konsulārais aģents
Latvijas vēstnieki ASV pēc neatkarības atjaunošanas
2012.gada 30.jūlijs – šobrīd	Andris Razāns
2007. gada 25. jūlijs – 2012.gada 30.jūlijs	Andrejs Pildegovičs
2004. gada 9.decembris- 2007. gada 15. janvāris	Māris Riekstiņš
2000. gads - 2004. gada septembris	Aivis Ronis
1993. gads - 1999. gads	Ojārs Kalniņš
1991. gads - 1992. gads	Anatols Dinbergs
ASV vēstnieki Latvijā
2009. gada 25.augusts - 2012.gada 9.jūlijs	Džūdita Gārbere (Judith Garber)
2008. gada 12. februāris – 2009. gada 20. janvāris	Čārlzs V.Larsons (Charles William Larson, Jr)
2005. gada 4. februāris – 2008. gada 4. februāris	Ketrīna Toda Beilija (Catherine Todd Bailey)
2001. gads - 2004. gada 8. decembris	Braiens Karlsons (Brian Carlson)
1998. gads - 2001. gads	Džeims Holms (James Holmes)
1995. gads - 1998. gads	Lerijs Nepers (Larry Napper)
1992.gads - 1995. gads	Ints Siliņš

Latvijas goda konsuli ASV

Latvijas vēstniecība ASV

SVARĪGĀKIE NOTIKUMI PĒC NEATKARĪBAS ATJAUNOŠANAS PERIODA

       

2011.gada 6.septembrī	Rīgā notiek oficiālā ASV vēstniecības jaunās ēkas atklāšanas ceremonija
2010. gada 23.septembrī	Ņujorkā notika Baltijas-Amerikas Brīvības fonda (BAFF) atklāšanas ceremonija, kurā piedalījās Baltijas valstu ārlietu ministri un ASV Valsts sekretāres vietnieks Džeims Šteinbergs (James Steinberg)
2010.gada 12.-16. jūnijā	ministru prezidents Valdis Dombrovskis apmeklē vizītē ASV, kur tiekas ar viceprezidentu Džo Baidenu, valsts sekretāri Hilariju Klintoni un citām augstām ASV valsts amatpersonām
2010. gada 27.maijā	Vašingtonā Saeimas priekšsēdētāja G.Daudzes un NB8 valstu parlamenta spīkeru tikšanās ar Kongresa spīkeri Nancy Pelosi
2010. gada 6.-7.maijā	ASV īpašā sūtņa enerģētikas jautājumos Richard Morningstar vizīte Latvijā
2010. gada 8. aprīlī	Prāgā notiek Valsts prezidenta Valda Zatlera un Centrāleiropas valstu līderu tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu
2009. gada 25.augustā	notiek ASV ārkārtējās un pilnvarotās vēstnieces Latvijā Džūdijas Gārberes akreditācija pie Valsts prezidenta Valda Zatlera
2009. gada 13.-16. jūlijā	ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte ASV (14. jūlijā tikšanās ar ASV valsts sekretāri Hilariju Klintoni (Hillary Diane Rodham Clinton)
2009. gada 30. jūnijā	notika ASV senatora Džordža Voinoviča (George V. Voinovich) darba vizīte Latvijā
2008. gada 17. novembrī	Latvija pievienojas ASV vīzu režīma atcelšanas programmai. Vairāk informācijas par Latvijas dalību ASV VWP
2008. gada 17. septembrī	ASV Senāts pieņem rezolūciju, kurā apsveic Latviju un tās tautu 1918.gada 18.novembrī pasludinātās neatkarības 90.gadadienā, vienlaicīgi aicinot Krieviju atzīt padomju okupāciju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par nelikumīgu
2008. gada 12. martā	Latvija un ASV paraksta saprašanās memorandu par Latvijas pievienošanos ASV bezvīzu programmai Visa Waiver program (VWP)
2006. gada 28.-29. novembrī	Rīgā notika NATO samits, kurā piedalās arī ASV prezidents Dž.W.Bušs
2005. gada 6.-7. maijā	notika ASV 43.prezidenta Dž.Buša vizīte Latvijā. Vairāk par vizīti
2002. gada 17. maijā	ASV senāts pieņēma Freedom Consolidation Act, kurā tika izteikts atbalsts NATO tālākai paplašināšanai un pieņemts lēmums veicināt 7 kandidātvalstu, tai skaitā Latvijas, sagatavošanās procesu dalībai NATO
1998. gada 16. janvārī	ASV – Baltijas Hartas parakstīšana. Vairāk par Hartu
1994. gada 6. jūlijā	ASV prezidenta Bila Klintona vizīte Rīgā
1992. gada 14. aprīlī	tika akreditēts Latvijas vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš
1992. gada 7. februārī	notika ASV vēstniecības Rīgā atklāšana, par pirmo ASV vēstnieku Latvijā kļūst Ints Siliņš
1991. gada 5. septembrī	starp ASV un Latvijas valdībām tika parakstīts Saprašanās memorands par diplomātisko attiecību atjaunošanu
1991. gada 2. septembrī	ASV atzīst Baltijas valstis

vairāk par vizītēm

        

Divpusējie līgumi atrodami šeit.

 

 

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Plašāk skatīt šeit. 

 

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

2010. gadā notikušas vairākas ASV augsti stāvošu militārpersonu vizītes un kopīgas militārās mācības. 29.maijs-2.jūnijs ASV aizsardzības sekretāra vietnieks Aleksandrs Veršbovs apmeklēja NATO Parlamentāro Asambleju Rīgā. 18.-31.oktobrī Ādažu poligonā notika mācības Sabre Strike, kurās piedalījās apm. 1700 karavīru no ASV, Baltijas valstīm un Polijas. 19.oktobrī Ādažu nometnē ģenerālis Carter Ham (Commander of U.S. Army forces in Europe) un vēstniece Džūdita Gārbere pasniedza ASV militāros apbalvojumus (tai skaitā, Armijas Uzslavas medaļu ar pievienotu "V" zīmi par varonību kaujā) 35 Latvijas karavīriem, kuri bijuši Afganistānā. ASV ir ieguldījusi Ls 900 000 Ādažu nometnes izveidē. Latvijas līdzfinansējums Ls 29 000. Nometnes celtniecībā piedalījušies ASV (aptuveni 90 Mičiganas Nacionālās gvardes militārie inženieri) un vietējie celtnieki.

1995.gadā tika noslēgts vienošanās memorands par sadarbību aizsardzības un militārajā jomā starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības Departamentu. ASV ir sniegusi ievērojamu politisko, finansiālo un materiāli tehnisko atbalstu Latvijas aizsardzības sistēmas attīstīšanai un Baltijas valstu reģionālās sadarbības sekmēšanai.

Kopumā no 1992. gada ASV ir atvēlējusi aptuveni USD 80 miljonus Latvijas aizsardzības sistēmas attīstībai un militārā personāla apmācībai. 2009. gadā ASV piešķīrusi USD 1,05 milj militārā personāla izglītošanai, militāri tehniskajai palīdzībai - USD 3 milj.

Daudzpusējā ASV un Baltijas valstu militārā sadarbība tiek īstenota tādos projektos kā BALTBAT (Baltic Battalion), BALTRON (Baltic Naval Squadron), BALTNET (Baltic Air Surveillance Network), BALTDEFCOL (Baltic Defence College) . Plašāk par šiem projektiem: http://www.am.gov.lv/en/?id=4498

Latvijas ir akreditējusi savu militāro atašeju ASV Juri Bezzubovu.

 

SADARBĪBA IEKŠLIETU JOMĀ

Sadarbība iekšlietās ir viena no visintensīvākajām Latvijas un ASV sadarbības jomām. 2008. gadā īpaši aktīva sadarbība noritējusi cilvēku tirdzniecības, narkotisko vielu izplatības, nelegālās imigrācijas, kibernoziegumu apkarošanas jomās. 2008. gadā notika iekšlietu ministriju ekspertu apmaiņas un tika parakstīti sadarbības līgumi, kas sekmēja Latvijas dalību ASV bezvīzu programmā. 2008. gada 12. martā Rīgā tika parakstīts Iekšlietu ministrijas un ASV Tēvzemes drošības departamenta saprašanās memorands par ASV Bezvīzu programmu un ar to saistītiem pastiprinātiem drošības pasākumiem. Tāpat panākta vienošanās par regulāru informācijas sniegšanu par Latvijas Republikas nozaudēto un zagto pasu veidlapām un izdotajām pasēm, sākot ar 2008.gada 11.aprīli.

2008.gada 30.maijā Rīgā parakstīta arī vienošanās par pārbaudes informācijas apmaiņu par zināmajiem vai aizdomās turamajiem teroristiem. 2008. gada 29. septembrī parakstīts LR un ASV valdību līgums par sadarbības pastiprināšanu smago noziegumu novēršanā un apkarošanā, kas paredz informācijas apmaiņu, lai novērstu un izmeklētu smagus noziegumus, tostarp teroristiskus nodarījumus. Augstākminētās vienošanās bija par pamatu Latvijas pievienošanās ASV bezvīzu programmai 2008. gada 17.novembrī.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

2010. gada 29.janvārī ASV vēstniece Džūdita Gārbere un izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe parakstīja LV valdības un ASV valdības saprašanās memorandu par Fulbraita akadēmiskās apmaiņas programmu.

2010. gada 23.septembrī Ņujorkā tika atklāts Baltijas-Amerikas Brīvības fonds (BAFF). Atklāšanas ceremonijā piedalījās ASV valsts sekretāres vietnieks James Steinberg un Baltijas valstu ārlietu ministri. Fonda reģionālais birojs atrodas Rīgā. Pirmie Baltijas valstu studenti un stažieri dosies uz ASV augstskolām/uzņēmumiem 2011.gadā. Stipendiju nosacījumi paredz, ka personām pēc viena gada studijām/stažēšanās ASV jāatgriežas mītnes zemēs. Saite uz fonda mājas lapas vietni: http://www.balticamericanfreedomfoundation.org/lv.aspx.

ASV valdība kopš 1992.gada ir piešķīrusi 179 Fulbraita stipendijas izciliem Latvijas studentiem, skolotājiem un profesoriem.

Fulbraita vieslektoru apmaiņas programmā ir iesaistītas Latvijas Universitāte, Biznesa augstskola "Turība", Vidzemes Augstskola un Rēzeknes Augstskola. Latvijas Universitāte sadarbojas ar University Wisconsin Eau-Claire, State University of New York at Buffalo, University of Cincinnati, University of South Florida un Kansas State University.

Rīgas Stradiņa universitātei ir izveidojusies sadarbība ar Wayne State University School of Medicine, University of Washington, Mičiganas universitāti, Misisipi universitāti, Ņujorkas valsts universitāti.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija 2008. gada oktobrī sadarbībā ar Alabamas un Kanzasas universitātēm rīkoja "Trompešu dienas Latvijā".

Ārzemju mākslas muzejā 2008. gadā tika izstādīta XX gs. amerikāņu mākslinieku darbu kolekcija no ASV vēstnieka Čārlza Larsona rezidences Rīgā, kas veidota ASV Valsts departamenta programmas "Māksla vēstniecībās" ietvaros un Nikolaja Rēriha (1874–1947) zīmējumu izstāde no Ņujorkas Nikolaja Rēriha muzeja.

2008. gada 26. novembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Jaunākās periodikas lasītavā ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons atklāja fotoizstādi "Vīzijas par Amerikas iedzimtajiem". Izstādē bija aplūkojami slavenā amerikāņu fotogrāfa Edvarda Kērtisa (1868–1952) darbi.

2008. gada 13. novembrī ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons Latvijas Republikas Valsts prezidentam Valdim Zatleram pasniedza ASV dāvinājumu – Stenfordas universitātes Hūvera institūta dokumentu kopijas par ASV-Latvijas attiecībām un Latvijas vēsturi dažādos laika posmos. Dāvinājums tika nogādāts Latvijas Valsts arhīva fondos.

Papildus par sadarbību kultūras un izglītības jomās skatīt šeit.

 

NOZĪMĪGĀKĀS VIZĪTES

Svarīgākās amatpersonu vizītes 2012.gadā
10.-15.jūlijs	kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes vizīte Milvokos un Sinsinati saistībā ar dziesmu svētkiem un starptautiskajām koru spēlēm
1.-3. jūlijs	ASV uzņēmēju delegācijas (US Business Mission) vizīte Latvijā
28.jūnijs - 1.jūlijs	ASV Kongresa delegācijas vizīte Latvijā, ko vadīja Kongresa Ārlietu komitejas Eiropas un Eirāzijas apakškomitejas priekšsēdētājs Dans Bārtons (Dan Burton)
28.jūnijs	ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Latvijā
13.-18.jūnijs	veselības ministres Ingrīdas Circenes vizīte Vašingtonā
19.-21.maijs	Valsts prezidenta Andra Bērziņa, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča, aizsardzības ministra Arta Pabrika dalība NATO samitā Čikāgā
7.-14.maijs	ekonomikas ministra Daniela Pavļuta vizīte Vašingtonā un Bostonā
16.-20.aprīlis	satiksmes ministra Aivja Roņa vizīte Vašingtonā un Čikāgā
14.februāris	ASV Federālās Izmeklēšanas biroja (FIB) direktora Roberta Millera vizīte Latvijā
8.februāris	ASV Valsts departamenta Īpašā sūtņa Eirāzijas enerģētikas jautājumos Ričarda Morningstara (Richard Morningstar) vizīte Latvijā

 

INFORMĀCIJAS AVOTI

Noderīgas saites

• Latvijas vēstniecība ASV
• ASV vēstniecība Latvijā
• ASV Valsts departaments
• ASV Baltais nams
• Latvijas goda konsulāts Floridā
• Latvijas goda konsulāts Ņujorkā
• Baltijas-Amerikas Brīvības fonds (BAFF)