BALTIJAS MINISTRU PADOMES NOLIKUMS

Pieņemts Tallinā, 1994.gada 13.jūnijā, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas vadītājiem klātesot.

Grozīts Viļņā, 2003.gada 28.novembrī, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas vadītājiem klātesot.

1. pants

Baltijas Ministru padome ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību sadarbības institūcija.

Baltijas Ministru padomes uzdevumi ir:

• veicināt plašu un saturīgu sadarbību;
• apspriest, izstrādāt un īstenot atbilstošus pasākumus;
• veikt uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar noslēgtajiem nolīgumiem.

2. pants

Baltijas Ministru padomes sastāvā ir:

• Premjerministru padome, kurā darbojas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību vadītāji;
• Sadarbības padome, kuras sastāvā ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri;
• Sekretariāts, kura sastāvā ir par Baltijas sadarbību atbildīgās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministriju amatpersonas;
• Vecāko amatpersonu komitejas, kuru sastāvā ir viena vecākā amatpersona no katras valsts un pietiekams skaits ekspertu, un kuras darbojas konkrētā sadarbības jomā.

3. pants

Baltijas Ministru padome darbojas Premjerministru padomes vadībā.

Premjerministru padome apstiprina pamatdokumentus, kas attiecas uz prioritārajām sadarbības jomām.

Premjerministru padomes ikgadējo sanāksmi sasauc pēc Baltijas Ministru padomes prezidējošās valsts iniciatīvas. Vajadzības gadījumā pēc kāda Premjerministru padomes locekļa iniciatīvas var sasaukt ārkārtas sanāksmes.

Premjerministru padomei pēc vajadzības palīdz citi valdības locekļi.

4. pants

Sadarbības padome ir atbildīga par Baltijas valstu sadarbības vispārējo koordinēšanu.

Sadarbības padomes uzdevumi ir:

• apstiprināt Baltijas valstu sadarbības prioritātes un Sadarbības padomes priekšsēdētāja ziņojumu Baltijas Asamblejai;
• pieņemt Baltijas Ministru padomes ikgadējo rīcības plānu;
• pieņemt lēmumus par jautājumiem, ko Sekretariāts iesniedzis izskatīšanai Sadarbības padomē;
• palīdzēt gatavot Premjerinistru padomes sanāksmes;
• pieņemt lēmumus, ņemot vērā Baltijas Asamblejas ieteikumus.

5. pants

          Sekretariāts:

• pēc prezidējošās valsts iniciatīvas iesaistās Premjerministru padomes un Sadarbības padomes sanāksmju gatavošanā;
• izstrādā Baltijas valstu sadarbības prioritātes un Sadarbības padomes priekšsēdētāja ziņojumu Baltijas Asamblejai, un iesniedz tos apstiprināšanai Sadarbības padomē;
• izstrādā Baltijas Ministru padomes ikgadējo rīcības plānu un iesniedz to pieņemšanai Sadarbības padomē;
• organizē Baltijas Ministru padomes aktivitātes;
• darbojas kā starpnieks informācijas un dokumentu apmaiņā starp Augstāko amatpersonu komitejām;
• sniedz informāciju par Baltijas Ministru padomes darbību.

6. pants

Vecāko amatpersonu komiteja:

• ekspertu līmenī darbojas attiecīgajā sadarbības jomā;
• savā sadarbības jomā iesniedz priekšlikumus par Baltijas valstu sadarbību un Baltijas Ministru padomes ikgadējo rīcības plānu;
• savā sadarbības jomā iesniedz priekšlikumus par Premjerministru padomes un Sadarbības padomes darba kārtību;
• savā sadarbības jomā sagatavo Sadarbības padomes priekšsēdētāja ziņojuma projektus Baltijas Asamblejai;
• iesniedz Sadarbības padomei priekšlikumus par Baltijas Asamblejas ieteikumiem Baltijas Ministru padomei.

Komiteju priekšsēdētāja amatu pilda Baltijas Ministru padomes prezidējošās valsts augstākā amatpersona.

Katra komiteja pieņem savu ikgadējo rīcības plānu un iesniedz ziņojumu par savu darbību iepriekšējā gadā. Vecāko amatpersonu komiteju dokumentus sekretariāts iesniedz Sadarbības padomei.

Augstāko amatpersonu komitejas izveido un likvidē Premjerministru padome pēc Sadarbības padomes priekšlikuma.

7. pants

Baltijas Ministru padomes prezidentūru katru gadu, sākot no kalendārā gada sākuma, pēc kārtas pārņem Igaunija, Latvija vai Lietuva.

Prezidējošā valsts aktīvi iesaistās veicamā darba vadīšanā visās sadarbības jomās.

Ja Sadarbības padome nav nolēmusi citādi, prezidējošā valsts pārstāv Baltijas Ministru padomi attiecībās ar citām starptautiskām organizācijām.

8. pants

Baltijas Ministru padomei ir lēmējtiesības Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pilnvaroto pārstāvju klātbūtnē.

Baltijas Ministru padomes lēmumus pieņem, ievērojot vienprātības principu.

Baltijas Ministru padomē pieņemtie lēmumi ir saistoši Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, ja tie atbilst katras valsts nacionālajai likumdošanai.

9. pants

Baltijas Ministru padome un Baltijas Asambleja sadarbojas:

• Baltijas Padomē;
• Vecāko amatpersonu komiteju līmenī ar Baltijas Asamblejas komitejām;
• Baltijas Ministru padomes Sekretariāta līmenī ar Baltijas Asamblejas Sekretariātu.

10. pants

Katra valsts sedz savu dalības maksu Baltijas Ministru padomē.

Sadarbības padome lemj, kā kopīgie izdevumi tiks sadalīti starp valstīm.

11. pants

Baltijas ministru padomes sanāksmju dokumentus un protokolus ietver reģistrā, kuru kārto Sekretariāts.

Protokolu apstiprina, ja nevienam nav iebildumu ("silent procedure").

12. pants

Šo nolikumu var grozīt Premjerministru padome.