BJVP darba grupa, struktūra	Latvijas līdzdalība
Vecāko amatpersonu komiteja (CSO) – galvenais diskusiju forums un lēmumu pieņemšanas orgāns, kas attiecas uz darbu ministru sanāksmju starplaikos. CSO pakļautībā atrodas 3 darba grupas: Demokrātisko institūciju darba grupa (WGDI); Ekonomiskās sadarbības darba grupa (WGEC); Kodol un radiācijas drošības darba grupa (WGNRS); Tāpat arī 2 ekspertu grupas: civilās drošības; Eirofakultāte Kaļiņingradā.	Starptautisko organizāciju un humanitāro jautājumu departaments, Ārlietu ministrija Vecākā amatpersona – Valdis Krastiņš
WGEC (Work group of Economic Cooperation) – uzņēmējdarbības veicināšana, investīciju veicināšana, preču un ceļotāju robežšķērsošanas apstākļu uzlabošana, korupcijas apkarošana, sadarbība ar ziemeļrietumu Krieviju, dažādu ekonomikas jautājumu savstarpēja saskaņošana, politiskās gribas mobilizēšana konkrētu projektu īstenošanā; tirdzniecības, pārrobežu biznesa sadarbība, labvēlīgas biznesa vides veidošana. Uz ad-hoc pamata arī intelektuālā īpašuma tiesības, Baltijas jūras vides tūrisma un ekonomiskie aspekti. WGEC darbs balstās uz Bergenas rīcības plānu (2000) un Maskavas rīcības plānu (2002). Darba grupas prezidēšana – atbilstoši BJVP prezidēšanas rotācijai.	Latvijas pārstāvis – Ārlietu ministrija, Ekonomisko attiecību departaments. Jau vairāk par gadu Ekonomiskās sadarbības darba grupas ietvaros norisinās diskusija par "Road map on investments". Dokumenta mērķis ir radīt investīcijām labvēlīgu vidi reģionā. Viens no centrālajiem jautājumiem – mehānisma izveide, lai identificētu pārrobežu šķēršļus uzņēmējdarbībai reģionā, pie kura pastiprināti tiks strādāts Zviedrijas prezidentūras laikā. Darba grupa ir veikusi pārskatu par korupcijas likumdošanu reģiona valstīs (On administrative regulations and practices in CBSS member states on Corruption related to  Trade and Investment). Visaktīvākās valstis darba grupā ir Somija, Zviedrija un Norvēģija.
WGDI (Work Group of Democratic Institutions) – demokrātiskas attīstības veicināšana, tiesu vara, pilsoniskā sabiedrība. Zviedru prezidentūras 2005/2006.gadam prioritātes bija pilsoniskās līdzdalības veicināšana, laba pārvalde, fundamentālas tiesības. Polijas prezidentūras prioritātes no 2006.gada rudens būs: korupcijas, demokrātijas un cilvēktiesību savstarpējā saistība; pilsoniskā sabiedrība, NVO un pilsoņu līdzdalība; masu mediji un demokrātijas attīstība; nacionālās cilvēktiesību institūcijas; darba grupas nākotne. DG piekrītošie jautājumi skar demokrātisko procesu (vēlēšanas, likumdošana u.c. jautājumi) analīzi BJVP valstīs. Šajā sakarā tiek uzsvērta sabiedrības līdzdalība un loma demokrātisko procesu veicināšanā. Notiek arī regulāra informācijas apmaiņa par BJVP valstīs notiekošajiem demokrātiskajiem procesiem.	Latvijas pārstāvis – Starptautisko organizāciju un humanitāro jautājumu departaments, Ārlietu ministrija Aktualitāte –  ir veikts pētījums par pilsoņu līdzdalību Baltijas jūras reģiona valstīs, kurā kā galvenie virzieni darbam nākotnē izkristalizējušies - pilsoniskā līdzdalība, minoritātes, jaunatnes līdzdalība, NVO.
WGNRS (Work Group of Nuclear and Radiation Safety) –darba grupas intereses: radiācijas drošība reģionā, gatavība potenciālu kodol un radiācijas avāriju novēršanai, radioaktīvo resursu kontrole, potenciālie terorakti, nelegāla kodolresursu pārvietošana, kodolatkritumu  glabāšana; radioaktivitātes cēloņu identificēšana. Notiek arī vides monitorings un monitoringa datu apmaiņa, kā arī apmācības. WGNRS darbojas kā ekspertu forums radioloģijas krīžu plānošanai un novēršanai. Darba grupas prezidentūra mainās ik pa 3 gadiem. Ir sadarbība arī ar novērotājiem no Slovēnijas, Ukrainas, ASV, IAEA u.tml. WGNRS prezidentūru līdz 2006.gada beigām vada Vācija.	Latvijas pārstāvis – Andrejs Salmiņš, Radiācijas drošības centra direktors. DG aktuālie jautājumi: līguma un to papildinājumu iestrādāšana un īstenošana; sagatavotība radiācijas avāriju novēršanai; informācijas apmaiņa (online, starsanāksmju laikā) par potenciāliem draudiem, bīstamiem objektiem u.tml; monitoringa programma un rezultāti.
BJVP Lead Country Civilajā drošībā – sadarbība starp dalībvalstu policiju, robežsardzi, muitu, imigrācijas un krasta apsardzes, glābšanas dienestiem. Kopš 2001.gada Polija ir šīs rīcības vadošā valsts.	Latvijas pārstāvis – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Ivars Nakurts
BJVP Lead Country Eurofaculty project Kaliningrad – Dānijas vadībā tiek īstenots Eirofakultātes projekts Kaļiņingradā (beigsies 2007.gada vidū) un tiek plānots šāds pats projekts Pleskavā (Zviedrija ir piekritusi būt par vienu no divām projekta virzītījvalstīm).	Kontaktpersona - Starptautisko organizāciju un humanitāro jautājumu departaments, Ārlietu ministrija. Latvija atbalsta šo projektu. Ir pieprasīts Latvijas līdzdalības finansējums 2007.gadā Eirofakultātes projektam Kaļiņingradā.
BASREC (Baltic Sea Region Energy Cooperation) – izveidota 1999.gadā. Galvenais mērķis – atbalstīt efektīva, videi draudzīga enerģijas tirgus attīstību. Šīs sadarbības darbu vada Vecāko enerģijas speciālistu grupa, kur pārstāvētas visas 11 dalībvalstis. Galvenās sadarbības jomas – klimata izmaiņas, elektrības tirgus, enerģijas efektivitāte, gāze un bioenerģija. Ir vienošanās BJR kā siltumnīcas efekta samazināšanas projektu īstenošanas testa reģionu. BASREC GSEO darba programma tiek īstenota caur 5 darba grupām: elektrības tirgus, gāzes tirgus, enerģijas efektivitāte, klimata izmaiņas, bioenerģija. 2007.gadā BASREC prezidēs Latvija.	Latvijas pārstāvji: (GSEO - Group of Senior Energy Officials) – Uģis Sarma,  Ansis Teteris, Ekonomikas ministrija, Enerģijas departaments; GSEO Elektrības tirgus darba grupa - Dainis Dravnieks, Ekonomikas ministrija, Enerģijas departaments; GSEO Gāzes tirgus darba grupa – Ansis Teteris, Ekonomikas ministrija, Enerģijas departaments; GSEO Enerģijas efektivitātes darba grupa – nav; GSEO Klimata izmaiņu darba grupa – nav; GSEO Bioenerģijas darba grupa - Ekonomikas ministrija, Enerģijas departaments. Kopš 2005.gada rudens izveidots Task Force, kur piedalās arī Latvija. Darba grupu nozīmi vairo arī industriju pārstāvju (Baltic ring, Baltic gas) līdzdalība, kas veicina informācijas apmaiņu un valsts un privātā sektora sadarbību.
Baltic 21 – ilgtspējīgas attīstības veicināšana caur vidi, ekonomisko un sociālo aspektu. Kā primārās nozares  - lauksaimniecība, enerģija, zvejkopība, mežsaimniecība, rūpniecība, tūrisms, transports, izglītība un telpiskā plānošana. Prezidentūras rotācija notiek pēc brīvprātības principa.	Vecāko amatpersonu grupas biroja Latvijas pārstāvis/ delegācijas vadītājs – Valdis Bisters, Vides ministrija. Ilona Mendziņa, Dabas aizsardzības departaments, Vides ministrija, Meža sektora pārstāvis – Jānis Birģelis, Sandra Eglāja, Zemkopības ministrija; Transporta sektora pārstāvis – Andris Maldups, Satiksmes ministrija.
WGCC (Darba grupa sadarbībai ar riska bērniem) – ir 5 prioritātes: bērnu seksuālā izmantošana, bērnu pārvietošana reģionā, bērni institūcijās, ielu bērni, bērni noziedznieki un ar uzvedības traucējumiem. Child Centre ir kā informācijas un kontaktu punkts profesionāļiem par pētījumiem, semināriem, projektiem attiecībā uz dažādu riska grupu bērniem, lai uzlabotu zināšanas par metodēm cīņā par bērnu tiesībām, vardarbības izskaušanu un rehabilitāciju. 2006.gada septembrī tiks uzsākta 2 gadu apmācību programma "Comprehensive Assistance to Children – Victims of Trafficking", kurā tiks apmācīti 4 eksperti no katras valsts bērnu – cilvēktirdzniecības upuru aprūpes, atbalsta, rehabilitācijas u.c. jautājumos. Latvijas puses dalību šajā projektā nodrošina Iekšlietu ministrija. Prezidēšana notiek atbilstoši CSO prezidentūrai	Cilvēku tirdzniecības programmas Nacionālais kontaktpunkts par bērniem bez uzraudzības un trafficked children – Inga Dobelniece, Iekšlietu ministrija, Stratēģijas departamenta direktore; Kompetenču centri – "Dardedze", Agnese Strauta (Labklājības ministrija apstiprinājusi kā nacionālo kompetences un apmācību centru profesionāļiem, kas strādā  ar izmantotiem bērniem un pusaudžiem). Nacionālais koordinators – nav. kontaktpersona – Lauris Neikens, Bērnu un ģimenes lietu ministrija.
Jaunatnes lietu darba grupa – tā sastāv no dalībvalstu par jaunatnes lietām atbildīgo institūciju pārstāvjiem. Darba grupas mērķis ir veicināt jauniešu aktīvu līdzdalību demokrātiskas un plurālistiskas pilsoniskas sabiedrības attīstībā, stiprinot jauniešu sadarbību, mobilitāti un apmaiņu reģionā, aktualizējot jaunatnes jautājumus cross-sectoral.	Baltijas jūras jaunatnes lietu sekretariāts – no Latvijas puses – Bērnu un ģimenes lietu ministrija.
SOIS (Vecāko amatpersonu grupa Informācijas sabiedrības jautājumos) – koordinatora loma Ziemeļu e-Dimensijas rīcības plāna īstenošanai. 2005.gada prezidējošā valsts bija Dānija. Katram no 7 rīcības virzieniem (internets zinātnē un attīstībā, drošība, prasmes, veselība, pārvalde, indikatori, vide, iesaiste) ir sava atbildīgā valsts.	Latvijas pārstāvis – Māra Jākobsone, Latvijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācija (deleģējis ĪUMEPLS), (litta@dtmedia.lv); Inese Betaga, ĪUMEPLS. 4. rīcības virziena grupas koordinators – Mārtiņš Sils, VOAVA. 2005.gada aprīlī Rīga notika SOIS sanāksme Baltic IT&T konferences ietvaros.
Working Group  on Customs Cooperation and Border-Crossing Aspects Izveidota 2005.gadā, kur kā novērotājvalsts piedalās arī Ukraina. Pagaidām vēl konkrētu aktivitāšu nav. Grupas vadība notiek atbilstoši BJVP rotācijai.	VID Galvenās Muitas pārvalde, Ingrīda Gulbe Otaņķe. Latvijas galvenā interese šajā kontekstā būtu sadarbība ar Krieviju (infrastruktūra, robežlīgums).
BAC (Biznesa padomdevēj padome – Business Advisory Council) – BAC pārstāvji ir nacionālo biznesa organizāciju un dalībvalstu valdību izvirzīti pārstāvji. BAC ir neatkarīga struktūra BJVP ietvaros, taču aktīvi līdzdarbojas WGEC. No 2005.gada zviedru pārstāvis ir BAC priekšsēdētājs. Galvenie mērķi – 1) veicināt reģiona ekonomisko integrāciju caur tirdzniecības un investīciju aprites harmonizāciju; 2) spēlēt vidutāja lomu, sekmējot ES-Krievijas ekonomisko attiecību uzlabošanā.	Latvijas pārstāvis – Jānis Leja, LTRK. Pēdējais būtiskākais rekomendējošais ziņojums - par biznesa klimatu reģiona valstīs un rekomendācijas attiecīgo valstu valdībām. Tāpat aktīvi (īpaši no Zviedrijas puses) tiek virzīts projekts par mehānisma īstenošanu pārrobežu šķēršļu novēršanai (tirdzniecības, investīciju, brības darbaspēka kustība) (Establishment of a mechanism dealing with obstacles for economic operators).
Ad-hoc Transporta darba grupa – izveidota 2001.gadā, lai īstenotu Gdaņskas deklarāciju. Prioritātes – ilgstpējīga transporta attīstības veicināšana, reģiona transporta koridoru uzlabošana un to sasaiste ar pārējo Eiropu, Pan-Eiropas transporta koridoru iniciatīvu izvērtējums; kuģošanas attīstība, jaunu tehnoloģiju attīstība un ieviešana. Darba grupu vada Polija. 2007.gada pavasarī pieņemts lēmums apturēt darba grupas darbību, uzskatot BJVP formātu par nepiemērotu transporta, infrastruktūras nozares jautājumu risināšanai reģionā. Vienīgais darba grupas pienesums varētu būt vienotas pozīcijas veidošana attiecībā uz ES infrastruktūras politiku un finansējuma piešķiršanu reģionālas nozīmes projektiem.	Latvijas pārstāvis – Satiksmes ministrija
Ars Baltica – daudzpusējas kultūras sadarbības forums. Prioritātes – kultūra, māksla un kultūras vēsture.	Latvijas pārstāvis – Gundega Cebere, Kultūras ministrija, Ars-Baltica koordinatore Latvijā 2008.gadā plānota Baltijas jūras valstu Kultūras ministru konference Rīgā.
Baltijas mantojums (Baltic Heritage) – Baltijas jūras monitoringa grupa mantojuma sadarbības jautājumos. Darbs norit 4 apakšgrupās: ēku saglabāšana un uzturēšana; zemūdens mantojums; piekrastes kultūra un jūras mantojums; ilgtspējīgas vēsturiskās pilsētas.	Ēku saglabāšanas un uzturēšanas darba grupa (Ilmārs Dirveiks, "AIG" SIA, Arsenāla iela 3, Rīga); Ilgtspējīgu vēsturisko pilsētu darba grupa (Juris Dambis, VKPAI). Zemūdens mantojuma darba grupa (Juris Urtāns, Arheoloģijas centra direktors), Piekrastes kultūras un jūras mantojuma darba grupa (Kristīne Briķe, VKPAI)