Baltijas jūras valstu padome (BJVP)

Baltijas jūras valstu padome (BJVP), kas dibināta 1992.gada 5.-6. martā Kopenhāgenā, ir vispārējs politisks reģiona starpvaldību sadarbības forums. BJVP veido 11 Baltijas jūras reģiona valstis – Zviedrija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Vācija, Polija, Dānija, Norvēģija, Īslande un Krievija, kā arī Eiropas Komisija. Šobrīd 10 valstīm ir BJVP Novērotāja statuss. Tās ir Baltkrievija, Francija, Itālija, Slovākija, Rumānija, Spānija, Ukraina, Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis.

BJVP identificē politiskos mērķus (premjerministru samiti un ārlietu ministru sanāksmes, nozaru ministru konferences), izstrādā rīcības plānus (vecāko amatpersonu komiteja un ekspertu grupas), ierosina un īsteno reģionam nozīmīgus stratēģiskus projektus jomās, kuras 2008. gada jūnijā Rīgā pieņemtajā BJVP Reformas deklarācijā izvirzītas par piecām ilgtermiņa prioritātēm (izglītība un kultūra; enerģētika; vide; ekonomiskā attīstība; sabiedrības drošība un humānā dimensija), kā arī kalpo par forumu viedokļu un ideju apmaiņai reģionam aktuālos jautājumos.

Premjerministru samitu un ārlietu ministru sanāksmju, kā arī vecāko amatpersonu komitejas darba kārtības sagatavošanu nodrošina BJVP prezidentūra, kuru rotācijas kārtībā katru gadu (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam) uzņemas viena no dalībvalstīm. 2011.gada 1.jūlijā Vācija (DE) uz gadu kļuva par BJVP prezidējošo valsti. DE prezidentūras kontekstu veido BJVP izveidošanas 20. gadadiena (2012. gada pavasaris), Rīgas un Viļņas deklarāciju uzstādījumi, kā arī 5 BJVP ilgtermiņa prioritātes (vide, ekonomika, enerģētika, izglītība un kultūra, sabiedrības labklājība un drošība). Kā jaunu BJVP ilgtermiņa prioritāti DE kopā ar KF virza Baltijas jūras reģiona Dienvid-Austrumu daļas modernizācijas programmu (Program of Modernisation of the South Eastern Baltic Sea Area (SEBA)), kas fokusēta uz Kaļiņingradas reģiona modernizāciju un tā šī reģiona integrāciju Baltijas jūras reģionā. Šī programma aptver jauniešu jautājumus, ilgtspējīgas attīstības, tūrisma, publiskā privātās partnerības (PPP) tīkla reģionā veidošanas un universitāšu sadarbības jomu.

2012. gada 5.februārī Vācijā plānota BJVP valstu ārlietu ministru sanāksme, kas veltīta BJVP 20 gadu jubilejai.

Latvija ir prezidējusi BJVP divas reizes – 1996.-1997. gadā un 2007.-2008. gadā.

Kopš 1998. gada BJVP darba kontinuitāti un koordināciju, kā arī tehnisku, organizatorisku un analītisku atbalstu rotējošai prezidentūrai nodrošina pastāvīgs starptautisks sekretariāts, kurš atrodas Stokholmā. Sekretariāta darbības finansējumu nodrošina visas BJVP dalībvalstis.

 

BJVP praktiskā sadarbība norit ekspertu grupās un citi sadarbības ietvaros

Izglītība un kultūra

Eirofakultāte Pleskavā

Ars Baltica

Baltijas jūras monitoringa grupa sadarbībai kultūras mantojuma jautājumos

Enerģētika

Baltijas jūras reģiona sadarbība enerģētikā (BASREC)

Vide

Ilgtspējīgas attīstības ekspertu grupa - Baltic 21

 

Ekonomiskā attīstība

Baltijas eiroreģionu tīkls (BEN)

Baltijas jūras darbaspēka tīkla projekts

Jūrlietu politikas ekspertu grupa

Muitas sadarbības un robežšķērsošanas aspektu darba grupa

Sabiedrības drošība un humānā dimensija

Kodoldrošības un radiācijas drošības ekspertu grupa

Darba grupa cīņa ar organizēto noziedzību

Darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību

Ekspertu grupa sadarbībai riska grupas bērnu jautājumos

Jaunatnes lietu ekspertu grupa

Sabiedrības aizsardzības tīkls

BJVP prezidentūru prioritātes

Norvēģijas prezidentūra (2010-2011)

• BJVP organizatoriskās un administratīvās darbības uzlabošana, orientācija uz projektiem un sasniedzamu rezultātu
• Sadarbības veicināšana aktīvākajos sabiedrības drošības un humanitārās dimensijas formātos (Darba grupa cīņai pret cilvēku tirdzniecību, Ekspertu grupa sadarbībai riska grupas bērnu jautājumos)
• Starpnozaru sadarbība jūrlietu politikā
• BJVP Reformas deklarācijā izvirzīto ilgtermiņa prioritāšu īstenošana

Lietuvas prezidentūra (2009-2010)

• Inovācijas
• Pārrobežu sadarbība
• Tīra vide un droši dzīves apstākļi Baltijas jūras reģionā
• Aktīva Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas iesaiste Baltijas jūras reģiona sadarbībā un minēto prioritāšu īstenošanā

Dānijas prezidentūra (2008- 2009)

• Enerģija un klimats
• Vide
• Izglītība un jaunatne
• Sabiedrības drošība

Latvijas prezidentūra (2007-2008)

• Izglītība
  Mērķis: Reģionālo izglītības iestāžu konkurētspējas celšana Eiropas un globālā līmenī
• Enerģija
  Mērķis: Brīvs un konkurētspējīgs enerģijas tirgus, atjaunojamo energoresursu veicināšana, energoefektivitātes veicināšana
• Sabiedrības drošība
  Mērķis: Demokrātisko vērtību un cilvēktiesību veicināšana reģionā, stabilitātes, sociālās drošības un ilgtspējas nodrošināšana

Zviedrijas prezidentūra (2006 – 2007)

• Enerģētika, vides aizsardzība
• Sabiedrības drošība
• Ekonomiskā sadarbība

BJVP novērotājvalstis un stratēģiskie partneri

BJVP novērotājvalstis

• Francija
• Itālija
• Nīderlande
• Slovākija
• Ukraina
• Lielbritānija
• ASV
• Baltkrievija
• Spānija
• Rumānija

BJVP stratēģiskie partneri

• B7 Baltijas salu tīkls (B7)
• Baltijas jūras arodbiedrību tīkls (BASTUN)
• Baltijas jūras tirdzniecības kameru asociācija (BCCA)
• Baltijas attīstības forums (BDF)
• Baltijas jūras forums Pro Baltica
• Baltijas jūras parlamentārā konference (BSPC)
• Baltijas jūras valstu reģionu sadarbība (BSSSC)
• Eiropas perifēro jūras reģionu konference (CPMR)
• Helsinku Komisija (HELCOM)
• Baltijas jūras NVO forums
• Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)
• ScanBalt reģions
• Baltijas pilsētu savienība (UBC)
• "Vīzija un Stratēģija ap Baltijas jūru 2010" (VASAB)