Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Baltijas valstis un Ziemeļvalstis vieno kopīgas kultūrvēsturiskas, politiskas un ekonomiskas saites, kā arī kopīgās intereses nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē kopumā.

Baltijas un Ziemeļvalstu starpā ir izveidots regulārs un koordinēts politiskais dialogs un praktiskā sadarbība, kam ir potenciāls vēl vairāk attīstīties un padziļināties. Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība galvenokārt notiek NB-8 un NB-6 formātos, kā arī tiek uzturēts aktīvs dialogs ar Ziemeļu Ministru padomi.

Turpinot attīstīt sadarbību ar Ziemeļvalstīm, Latvijai ir svarīgi arī veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, atbalstīt sadarbību starp pašvaldībām, akadēmiskajām, profesionālajām, kultūras un nevalstiskajām organizācijām izglītības iestādēm, veicināt tūrismu un paplašināt ekonomiskos sakarus.

NB-8

NB-8 (Nordic – Baltic Eight) formātā ietilpst Dānija, Īslande, Norvēģija, Somija, Zviedrija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Aktīva sadarbība šajā formātā notiek kopš 1990to gadu sākuma. NB-8 formāta ietvaros notiek regulāras premjerministru, parlamentāriešu, ministru, valsts sekretāru, Ārlietu ministriju politisko direktoru tikšanās, kā arī ekspertu konsultācijas, kuru ietvaros tiek pārrunāti aktuāli reģionālās sadarbības un starptautiskās dienaskārtības jautājumi.

NB-8 ārlietu ministriju sadarbības koordinatora lomu tās pirmsākumos tūlīt pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas uzņēmās attiecīgajā gadā Ziemeļu Ministru padomē prezidējošā valsts. Baltijas valstis NB-8 ārlietu ministriju sadarbības koordinēšanā iesaistījās sākot ar 2008. gadu. 2010. gadā Latvija pildīja NB-8 ārlietu ministriju sadarbības koordinatora funkcijas. Gada laikā tika organizētas NB-8 ārlietu ministru, valsts sekretāru, politisko direktoru u.c. līmeņa sanāksmes par aktuālajiem reģionālās un starptautiskās dienaskārtības jautājumiem, kā arī izstrādāts augsta līmeņa ekspertu ziņojums par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību.

Ziņojuma izstrādes pamatuzdevums bija izvērtēt Baltijas un Ziemeļvalstu līdzšinējās sadarbības efektivitāti un sniegt priekšlikumus tās stiprināšanai. Tā autori ir NB8 valstu ārlietu ministru pilnvaroti augsta līmeņa pārstāvji no Latvijas un Dānijas – bijušais Latvijas Ministru prezidents un ārlietu ministrs Valdis Birkavs un bijušais Dānijas aizsardzības ministrs Sērens Gāde (Søren Gade). Ziņojums ietver gan analīzi par NB-8 sadarbības pašreizējo situāciju un nākotnes ambīciju līmeni, gan 38 rekomendācijas praktiskām iniciatīvām.

NB-8 ekspertu ziņojums (PDF)

Pašlaik notiek darbs pie NB-8 sadarbības ziņojuma rekomendāciju īstenošanas. Viens no konkrētiem soļiem rekomendāciju īstenošanā ir 2011. gada 30. augustā NB-8 ārlietu ministru parakstītais Saprašanās memorands starp NB-8 valstu valdībām par diplomātu izvietošanu citas NB-8 valsts pārstāvniecībā trešajā valstī.

2012. gadā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību ārpolitikas jomā koordinē Lietuva.

NB-8 +

NB-8 loma pieaug arī globālajā aspektā. Kopš 2003. gada aktīvs ir NB-8 un Amerikas Savienoto Valstu konsultāciju ietvars „Paplašinātā partnerība Ziemeļeiropā” (Enhanced Partnership in Northern Europe, E-PINE). E-PINE sanāksmju formāts tiek īstenots, organizējot regulāras 8+1 Ārlietu ministriju politisko direktoru, kā arī ārpolitikas ekspertu sanāksmes, kuru laikā tiek apspriesti reģionāli un starptautiski aktuāli jautājumi.

2011.gada janvārī pēc Apvienotās Karalistes premjerministra D.Kamerona iniciatīvas notika pirmais NB-8 un Apvienotā Karalistes (AK) valdību vadītāju samits.

NB-6

NB-6 (Nordic – Baltic Six) formātā ietilpst Dānija, Somija, Zviedrija, Latvija, Igaunija un Lietuva. NB-6 formāts tika izveidots līdz ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iestāšanos ES 2004. gada 1. maijā. NB-6 ietvaros notiek neformālas tikšanās premjerministru un ārlietu ministru līmenī, lai apmainītos viedokļiem par aktuāliem ES dienaskārtības jautājumiem. NB-6 premjerministri tiekas četras reizes gadā pirms Eiropadomes sanāksmēm, savukārt ārlietu ministru tikšanās reizes ir pakārtotas ES Vispārējo lietu padomes un ES Ārējo attiecību padomes sanāksmēm Briselē. Regulāri notiek arī citu līmeņu, piemēram, Eiropas lietu ministru tikšanās.

ZIEMEĻU PADOMES UN BALTIJAS ASAMBLEJAS SADARBĪBA

Ziemeļu Padome (ZP) tika nodibināta 1952. gadā. ZP ir Ziemeļvalstu parlamentārās sadarbības organizācija, kas apvieno piecu Ziemeļvalstu un trīs autonomo teritoriju (Ālandu salas, Fēru salas un Grenlande) deleģētos parlamentāriešus. ZP ir pastāvīgs sekretariāts, kas atrodas Kopenhāgenā.

Viena kalendārā gada ietvaros ZP prezidē viena Ziemeļvalsts. 2012. gadā ZP prezidējošā valsts ir Somija. Tiek ievērots princips, ka valsts, kas prezidē Ziemeļu Ministru padomē, nākošajā gadā prezidē ZP.

ZP un Baltijas Asambleja (BA) vienojās par sadarbību 1992. gadā. Kopš 2006. gada tiek rīkotas ikgadējās BA un ZP prezidiju tikšanās ar apvienoto komiteju vadītāju piedalīšanos, tematiskās tikšanās un apvienoto komiteju sanāksmes. Aktīva sadarbība notiek starp parlamentiem un to pastāvīgajām komisijām, regulāri tiek organizētas Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu ārlietu komisiju vadītāju tikšanās.

ZIEMEĻU MINISTRU PADOMES SADARBĪBA AR LATVIJU, LIETUVU UN IGAUNIJU

Ziemeļu Ministru padome (ZMP) tika nodibināta 1971. gadā. ZMP ir sadarbības institūcija starp Ziemeļvalstu valdībām. ZMP ir tās pašas dalībvalstis, kas ZP. ZMP ir pastāvīgs sekretariāts, kas atrodas Kopenhāgenā. Formāli par ZMP darbu atbildīgi ir Ziemeļvalstu premjerministri, tomēr praksē ZMP darbu katrā no valstīm koordinē Ziemeļvalstu sadarbības ministrs un Ziemeļvalstu sadarbības komiteja.

Viena kalendārā gada ietvaros prezidē viena Ziemeļvalsts. 2012. gadā ZMP prezidējošā valsts ir Norvēģija. Norvēģijas prezidentūras vadmotīvs ir Ziemeļvalstu labklājības modeļa stiprināšana un ar to saistīto izaicinājumu risināšana.

Baltijas valstu un ZMP sadarbība aizsākās 1991. gadā, kad Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika atvērti ZMP Informācijas biroji. Pateicoties ZMP Informācijas biroja Rīgā aktīvai darbībai, liels skaits Latvijas jauniešu un studentu ir apguvuši Ziemeļvalstu valodas, radošās inteliģences un zinātnes pārstāvji saņēmuši stipendijas savu ieceru īstenošanai, savukārt politiķi, pašvaldību darbinieki, uzņēmēji un ierēdņi ieguvuši pieredzes apmaiņas iespējas. Ar ZMP atbalstu daudzas Latvijas skolas un augstskolas, kā arī nevalstiskās organizācijas ir atradušas sadarbības partnerus Ziemeļvalstīs.

Latvijas nozaru ministriju sadarbība ar Ziemeļvalstīm notiek saistībā ar ZMP aktivitātēm, piemēram, Latvijas amatpersonām darbojoties ZMP darba grupās, piedaloties dažādās tikšanās, semināros un konferencēs, kā arī Latvijas institūcijām veidojot kopprojektus ar ZMP.

ZMP un Baltijas valstu sadarbības pamatā ir ZMP sadarbības vadlīnijas ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, kas tiek izstrādātas noteiktam laika periodam. Pēc konsultācijām ar Baltijas valstīm jaunās ZMP sadarbības vadlīnijas 2009. – 2013. gadam apstiprināja Ziemeļvalstu sadarbības ministri 2008. gada 13. novembrī. Saskaņā ar Vadlīnijām Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbībai jākoncentrējas uz tādām jomām kā izglītība, pētniecība un inovācijas; uzņēmējdarbība, klasteru tīkli, radošās industrijas; vide, enerģētika un klimats; sabiedrības drošība un veselība; sadarbība kopējo pamatvērtību veicināšanā, neiecietības, rasisma un ksenofobijas novēršanā, sabiedrības integrācijā.

Vienlaikus ar sadarbības vadlīnijām ZMP kopā ar Igauniju, Latviju un Lietuvu 2009.-2013. gadā īsteno kopīgas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības programmas valsts administrācijas, uzņēmējdarbības un kultūras jomās.