EKONOMISKĀS SADARBĪBAS UN ATTĪSTĪBAS ORGANIZĀCIJA (OECD)
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development – OECD) ir starpvaldību organizācija, kuras sastāvā ir 30 attīstītākās pasaules valstis, to skaitā 19 ES dalībvalstis.
OECD valstis ir: ASV, Austrālija, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Dienvidkoreja, Francija, Grieķija, Islande, Itālija, Īrija, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Lielbritānija, Luksemburga, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija, Vācija, Zviedrija. OECD darbā piedalās arī Eiropas Komisija.
OECD galvenais mērķis ir veicināt demokrātijas un tirgus ekonomikas principu ievērošanu un izplatīšanu, sekmējot valstu ilgspējīgu tautsaimniecisko attīstību globalizācijas apstākļos.
OECD izstrādā vadlīnijas, standartus un starptautiskos tiesību instrumentus, gatavo makroekonomiskās un strukturālās analīzes, rīko konsultācijas, seminārus forumus un ministru līmeņa sanāksmes, veic nozīmīgus ekonomiskos, sociālos un statistiskos pētījumus, aptverot tādas tautsaimniecības nozares kā ekonomika, tirdzniecība, fiskālā politika, valsts pārvalde, attīstības politika, izglītība, zinātne, tehnoloģijas, nodarbinātība, enerģētika, uzņēmējdarbība, vietējā un reģionālā attīstība, lauksaimniecība, vide. OECD palīdz valstīm apzināt iespējamās ekonomiskās un sociālās problēmas sektorālā griezumā, un palīdz noteikt stratēģijas to risināšanai.
OECD izveides vēsture
1948.gadā Māršala plāna ietvaros ar ASV un Kanādas atbalstu tika izveidota Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācija, kuras funkcijas 1961.gadā pārņēma jaundibinātā OECD – NATO ekonomiskā līdziniece. 1960.gada 14.decembra OECD dibināšanas konvencija kā prioritāros darbības virzienus nosaka valstu ekonomisko attīstību, finansiālo stabilitāti, dzīves līmeņa paaugstināšanu, starptautisko tirdzniecību.
OECD vadība un struktūra
OECD lēmējorgāns ir Padome, kuras sastāvā ir pārstāvji no katras OECD valsts, kā arī Eiropas Komisijas. Padome tiekas regulāri vēstnieku - pastāvīgo pārstāvju OECD līmenī un parasti reizi gadā - ministru līmenī. Visi tās lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa. (Piezīme: OECD pārvaldes reforma paredz zināmas izmaiņas šī principa pielietošanā, un iespējams, ka tas turpmāk attieksies tikai uz lēmumiem par nozīmīgākajiem OECD darba kārtības jautājumiem.)
OECD valstu darbs notiek specializēto komiteju ietvaros. Patlaban OECD darbojas aptuveni 200 komitejas, darba grupas, programmas un citi instrumenti.
OECD sekretariāts atrodas Parīzē, Francijā. Kopš 2006.gada 1.jūnija to vada ģenerālsekretārs Angel Gurría. OECD ģenerālsekretārs nodrošina saikni starp valstu delegācijām un sekretariātu, vadot OECD Padomes sanāksmes, prezentējot sekretariāta apkopoto informāciju un izstrādātos priekšlikumus, iesaistoties vienprātības veidošanā starp OECD valstīm.
OECD organizatoriskā struktūra ietver sevī 16 direktorātus, kas ir atbildīgi par noteiktu darbības sektoru un atbalsta OECD specializēto komiteju darbību.
OECD budžetu veido dalībvalstu iemaksas, kas tiek aprēķinātas pēc īpašas skalas, un to apstiprina OECD Padome. Šobrīd lielākie maksātāji ir ASV un Japāna. OECD ikgadējais budžets sastāda aptuveni EUR 336 milj.
OECD darba valodas ir angļu un franču.
OECD sadarbība ar nedalībvalstīm
OECD aktīvi sadarbojas ar apmēram 70 pasaules valstīm, kā arī nevalstiskajām organizācijām, privāto sektoru un akadēmiskajām institūcijām. Šim mērķim izveidots Centrs sadarbībai ar nedalībvalstīm (Centre for Co-operation with Non-Members – CCNM), kas veicina savstarpējo dialogu ar globālo forumu, reģionālo programmu un atsevišķu valstu programmu palīdzību.
Centrs nodrošina nedalībvalstu un starptautisko organizāciju attiecības ar OECD sekretariātu, komitejām, darba grupām un programmām. Tas koordinē jaunu dalībnieku iesaisti OECD komiteju darbā, saskaņā ar OECD Padomes lēmumiem, kā ad hoc novērotājus, pastāvīgos novērotājus vai dalībniekus.
Saites:
OECD paplašināšanās
OECD un Latvijas sadarbība
Latvijas ceļš uz OECD – notikumu hronoloģija
|
