LATVIJAS REPUBLIKAS SARUNU POZĪCIJA
Lai noteiktu Eiropas Savienības tiesību normu saskaņošanas un ieviešanas procesa pagaidu ietvarus, Latvijas Republikas valdība ir pieņēmusi 2003. gada 1.janvāri kā datumu Latvijas gatavībai iestāties Eiropas Savienībā. Lai noteiktu Eiropas Savienības acquis communautaire saskaņošanas un ieviešanas procesa pagaidu ietvarus, Latvijas Republikas Valdība par savu mērķi izvirzījusi sasniegt Latvijas gatavību uzņemties ES dalībvalsts saistības līdz 2003. gada 1. janvārim. Latvija atzīst un līdz iestāšanās brīdim Eiropas Savienībā ir gatava pilnībā ieviest acquis communautaire reģionālās attīstības un strukturālo instrumentu koordinācijas jomā, tajā skaitā acquis communautaire, kas pieņemts 1999.gadā. Situācijās, kad tas ir iespējams, vēl līdz iestāšanās brīdim Latvija ir gatava pārņemt un ieviest Kopienas likumdošanu. Acquis communautaire nosacījumi, kas attiecas vienīgi uz ES dalībvalstīm, pilnībā tiks ieviesti no iestāšanās brīža. Latvija ir gatava no pirmās iestāšanās dienas ES iesaistīties Kopienas ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas politikā un strādāt ar ES struktūrfondiem un Kohēzijas fondu. Latvija ir gatava pildīt 2000. gadā pieņemto EK regulu No 1685/2000 un No1159/2000 prasības.
1. Raksturīgākās Latvijas Republikas iezīmes. 1.1. Īss valsts raksturojums. Latvijas Republika atrodas Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras krastā. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, austrumos ar Krieviju, dienvidaustrumos ar Baltkrieviju, bet dienvidos ar Lietuvu. Latvijas rietumu robežu veido Baltijas jūra, ar kuru Latvijai ir 531 km gara krasta līnija. Latvija sastāv no četriem vēsturiskajiem reģioniem: Kurzeme (rietumu reģions), Zemgale (dienvidu reģions), Vidzeme (ziemeļu reģions) un Latgale (austrumu reģions). Ievērojot šo vēsturisko dalījumu, Latvijā ir izveidoti četri plānošanas reģioni, bet kā piektais plānošanas reģions ir nodibināts Rīgas metropoles reģions. Plānošanas reģioni pielīdzināmi NUTS III klasifikācijai, tomēr to precīzas robežas un statuss vēl tiek precizēts. Administratīvi valsts teritorija dalās 547 vietējās pašvaldībās (pilsētas un pagasti) un 26 reģionālajās pašvaldībās (rajonos). Vienlaikus 7 Latvijas pilsētās ir izveidotas pilsētu pašvaldības, kas pilda abu līmeņu gan vietējo, gan reģionālo pašvaldību funkcijas. Saskaņā ar šogad veiktās tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvo 2,37 miljoni iedzīvotāju, kuru gandrīz viena trešdaļa (784 tūkst.) dzīvo galvaspilsētā Rīgā. Latvija aizņem 64 589 km2 lielu teritoriju. Ievērojamu daļu - 40 % valsts teritorijas, aizņem meži. Latvijas atrašanās Baltijas jūras piekrastē, vietā, kur vēsturiski atradušās ostas un tirdzniecības centri, kura ģeogrāfiski ir salīdzinoši tuvu (viegla pieejamība) nozīmīgākajiem Baltijas jūras reģiona un Krievijas attīstības centriem, ir veicinājusi to, ka šī teritorija pastāvīgi ir bijusi ekonomisko un politisko interešu lokā. Latvija atrodas nozīmīgu Rietumeiropas un Krievijas saziņas ceļu krustpunktā.
1.2. Statistika un makro-rādītāji. Latvijas ekonomikas salīdzinošās priekšrocības ir jau minētais izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, laba ostu infrastruktūra, salīdzinoši kvalificēts un jaunu iemaņu apgūšanai atvērts darbaspēks, stabila makroekonomiskā vide. Pēdējās desmitgades laikā kopš neatkarīgās valsts atjaunošanas, Latvijas ekonomikā ir notikušas kardinālas izmaiņas. Konsekventas ekonomiskās politikas rezultātā relatīvi īsā laikā Latvijā ir radīti tirgus ekonomikas pamati un labi makroekonomiskie priekšnoteikumi pārveidotās tautsaimniecības izaugsmei. Pēdējos gados pieaug iekšzemes kopprodukts, uzlabojas iedzīvotāju materiālais stāvoklis. Īpaši veiksmīga attīstība bija vērojama laika periodā no 1996. gada līdz 1998. gada vidum, kad IKP vidējie pieauguma tempi bija 6%. Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un līdz ar to IKP pieaugumu Latvijā, tāpat kā citās Centrālās un Austrumeiropas valstīs, būtiski ietekmēja 1998.gadā finansu un ekonomikas krīzes pasaulē. Taču šobrīd tās sekas uzskatāmas par pārvarētām, Latvijā saglabājas pozitīvi IKP rādītāji, turklāt patlaban vērojama tendence šim pieaugumam palielināties.
IEKŠZEMES KOPPRODUKTS, salīdzināmās cenās *
* Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz 30.10.2000.
Latvijā saglabājas augsts bezdarba līmenis. Saskaņā ar 2000. gada 3. ceturkšņa statistikas datiem, reģistrētais bezdarba līmenis valstī bijis 7,9 %. Reģistrētais bezdarba rādītājs tiek aprēķināts saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas (ILO) metodiku (bezdarbnieki no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita). Salīdzinoši liela ir bezdarba līmeņa rādītāju teritoriālā diferenciācija. Kā piemēru atskaites periodā var minēt bezdarba līmeni Rīgā 3,8%, Rēzeknes rajonā 29,5%. Bezdarba līmeņa dinamiku raksturojošā diagramma attēlota sekojošā grafikā:
Lai arī pēdējos gados ir notikušas nozīmīgas ekonomiskās izmaiņas (tiek īstenotas strukturālās izmaiņas rūpniecības, lauksaimniecības un zivsaimniecības jomās) un ir novērojami pastāvīgi ekonomiskā pieauguma rādītāji, pamatā pozitīvās tendences uzņēmējdarbības attīstībā un nodarbinātības jomā īstenojas lielākajās pilsētās - tādās kā Rīga un Ventspils. Nevienlīdzīgo attīstības tempu rezultātā būtiski palielinājušās atšķirības minēto pilsētu un valsts pārējās teritorijas attīstībā, palielinoties arī sociāli - ekonomiskās infrastruktūras atpalicībai reģionos. Tā rezultātā, neskatoties uz samērā pozitīvajām izaugsmes tendencēm Latvijas lielākajās pilsētās, pēc attīstības rādītāju aprēķiniem visas valsts mērogā un pēc to salīdzinājuma ar citām ES kandidātvalstīm, Latvija ekonomiskās attīstības ziņā ir viena no nabadzīgākajām valstīm Centrālās un Austrumeiropas reģionā. Saskaņā ar LR Centrālās statistikas pārvaldes 2000. gadā publicētiem datiem, Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju ir 27% apmērā no vidējā IKP rādītāja uz vienu iedzīvotāju ES valstīs.
1.3. ES pirmsiestāšanās finansu instrumentu apgūšana, apmācību efekts. Latvija ir uzsākusi darbu ar ES pirmsiestāšanās finansu instrumentiem, kuri pēc saviem darbības principiem ir pietuvināti ES struktūrfondiem (Phare investīcijas ekonomiskajā un sociālajā izlīdzināšanā, ISPA - Pirmsiestāšanās strukturālais instruments vides un transporta infrastruktūrai, SAPARD - Pirmsiestāšanās atbalsta pasākums lauksaimniecībai un lauku attīstībai). Pirmsiestāšanās finansu instrumentu mērķis ir veicināt adekvātu institucionālās bāzes un tās kapacitātes veidošanos valstī, lai pēc iestāšanās brīža ES, Latvija būtu gatava strādāt ar ekonomiskajai un sociālajai izlīdzināšanai novirzīto ES finansējumu. Apzinoties, ka ES pirmsiestāšanās instrumentu finansējums dod nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kā ES kandidātvalsts attīstībai, savā darbā ar šiem instrumentiem valsts pamatojas uz ES struktūrfondu apguvē izmantotajiem principiem - programmātiskās pieejas, koncentrācijas, papildinātības, partnerības un atklātības. Sagatavošanās procesam ES struktūrfondu apguvei Latvijā, šobrīd tiek sniegts atbalsts arī ES Phare daudzvalstu programmu "Speciālā sagatavošanās programma darbam ar Eiropas Sociālo Fondu" un Phare Nacionālās programmas projekta "Speciālā sagatavošanās programma darbam ar struktūrfondiem" ietvaros. Administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumi tiek īstenoti gan centrālajā valsts pārvaldes, gan arī plānošanas reģionu līmenī. Savukārt, praktiskās zināšanas ES finansu instrumentu administrēšanas procedūrās tiek apgūtas praktiskajā darbā ar Phare Decentralizētās ieviešanas sistēmu.
2. Juridiskā bāze. Reģionālās attīstības jomā Latvijā šobrīd ir spēkā sekojoši juridiskie dokumenti:
Attīstības plānošanas sistēmu regulē:
Lai varētu izstrādāt likumdošanu reģionālās attīstības jomā, ir pieņemti sekojoši konceptuāli dokumenti:
Latvijas Republikā budžeta plānošanas, tā apstiprināšanas un ieviešanas procesu regulē:
Valsts pasūtījuma sistēmu regulē:
Līdz iestāšanās brīdim ES tiks izveidotas nepieciešamās institūcijas darbam ar ES struktūrfondiem. Šī gada 5.decembra Ministru kabineta sēdē tika skatīts jautājums "Par grozījumiem normatīvajos aktos, kas nepieciešami, lai īstenotu struktūru sakārtošanu reģionālās politikas un Eiropas Savienības struktūrfondu koordinācijas jomā". Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu, līdz 2001.gada 1.aprīlim ir jāsagatavo nepieciešamie normatīvo aktu projekti Reģionālās attīstības un struktūrpolitikas ministrijas izveidei (sākotnējais vadošās iestādes darbam ar ES strukturālajiem instrumentiem Latvijā nosaukums).
3.Institucionālais ietvars. Saskaņā ar šī gada 5.decembra Ministru kabineta sēdē pieņemto lēmumu jautājumā "Par grozījumiem normatīvajos aktos, kas nepieciešami, lai īstenotu struktūru sakārtošanu reģionālās politikas un Eiropas Savienības struktūrfondu koordinācijas jomā", uz Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta bāzes pēc 2001.gada 1.aprīļa tiks izveidota vadošā iestāde, kas Latvijā veiks Eiropas Savienības strukturālo instrumentu koordinācijas funkciju. Vadošās iestādes kapacitātes nodrošināšanai jaunajā institūcijā tiks iekļauti papildus resursi no institūcijām, kas pašlaik ir atbildīgas par reģionālās attīstības jautājumiem valstī. Vadošā iestāde (Managing authority) būs atbildīga par Nacionālā attīstības plāna izstrādi. Vadošā iestāde sadarbībā ar Finansu ministriju būs atbildīga par sarunu vešanu ar Eiropas Komisiju par Eiropas Savienības strukturālo instrumentu programmēšanas un operacionālo dokumentu sagatavošanu. Vadošā iestāde būs atbildīga arī par Nacionālā attīstības plāna un Eiropas Savienības programmdokumentu izpildes uzraudzību un novērtēšanu. Latvijas valdība šī gada 5.decembra Ministru kabineta sēdē akceptēja Nacionālās reģionālās attīstības padomes izveidošanu (NRAP), kas nodrošinās Eiropas Savienības struktūrfondu programmēšanas un ieviešanas aktivitāšu koordinēšanu, kā arī reģionālās un strukturālās politikas koordinēšanu. NRAP tiks izveidota uz esošās Reģionālās attīstības padomes un Nacionālā attīstības plāna Vadības grupas bāzes. Eiropas Savienības struktūrfondu Uzraudzības komiteja tiks izveidota uz NRAP bāzes, tajā iesaistot Eiropas Komisijas pārstāvjus. NRAP vadīs ministrs, kurš būs atbildīgs par reģionālo attīstību un struktūrpolitiku Latvijā. NRAP sastāvā tiks iekļauti pārstāvji no institūcijām, kas būs iesaistītas Latvijas strukturālās un reģionālās politikas vadīšanā. Vadošā iestāde pildīs NRAP sekretariāta, kā arī Eiropas Savienības strukturālo instrumentu Uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas. Vadošā iestāde sadarbosies ar Finansu ministriju, lai īstenotu Eiropas Savienības strukturālo instrumentu finansējuma un nacionālā līdzfinansējuma indikatīvu plānošanu. Finansu ministrija ir iestāde, kas būs atbildīga par koordinācijas nodrošināšanu Eiropas Savienības strukturālo instrumentu sasaistei ar valsts budžetu. Finansu ministrija ir atbildīgā iestāde par visu valsts budžeta līdzekļu (vietējo un Eiropas Savienības fondu) finansu vadības nodrošināšanu atbilstoši Eiropas Komisijas un valsts likumdošanas prasībām. Paredzams, ka vadošā iestāde uzņemsies atbildību arī par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERDF) un Kohēzijas fonda līdzekļu apguvi Latvijā. Atbildīgā institūcija par Eiropas lauksaimniecības vadības un garantiju fonda (EAGGF) un Finansu instrumenta zivsaimniecības attīstībai (FIFG) līdzekļu apguvi būs Zemkopības ministrija (Lauku atbalsta dienests). Satiksmes ministrija būs atbildīga par Kohēzijas fonda transporta sektoru, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija* - par vides sektoru. Atbildīgā institūcija par nepieciešamās sistēmas sagatavošanu un kapacitātes attīstīšanu darbības nodrošināšanai Eiropas Sociālā fonda ietvaros, būs Labklājības ministrija, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Kompetenci par ESF programmas pasākumu ieviešanu plānots dalīt, paredzot Labklājības ministrijas atbildību par darba spēju saglabāšanas, bezdarba un sociālās izstumtības mazināšanas jomām; Ekonomikas ministrijas par uzņēmējdarbības attīstības un jaunu darba vietu radīšanas jomu, bet Izglītības un zinātnes ministrijas par apmācības un izglītības jomu.
4. Koncentrācijas princips. Latvija pieņem, ka valsts varēs saņemt atbalstu kā ES reģionālās politikas mērķa 1 reģions sākot ar iestāšanās brīdi. Tāpat tiek atzīts, ka visa valsts teritorija tiks klasificēta kā viens ES NUTS II līmeņa reģions. Darbs ar atsevišķiem ES pirmsiestāšanās finansu instrumentiem un ar Kopienas iniciatīvām pēc iestāšanās brīža notiks 5 NUTS III līmeņa reģionos. Koncentrācijas princips valstī tiek īstenots, izstrādājot Nacionālo attīstības plānu, kas nosaka ierobežotu skaitu nozīmīgāko ekonomiskās un sociālās attīstības prioritāšu. ES struktūrfondu atbalsts tiks koncentrēts trim nozīmīgākajiem prioritārajiem atbalsta virzieniem atbalstam uzņēmējdarbībai, cilvēkresursu attīstībai un ekonomiskās infrastruktūras nostiprināšanai ar mērķi ietekmēt tādus valstij nozīmīgākos attīstības rādītājus kā bezdarba līmeņa samazināšana, ekonomiskās aktivitātes pieaugums (īpaši mazo un vidējo uzņēmumu jomā), investīciju ieplūšana valstī, iedzīvotāju dzīves apstākļu un mobilitātes uzlabošana. Kopienas iniciatīvas INTERREG ietvaros, Latvijā paredzēts pievērst īpašu uzmanību pierobežas teritorijām, kas nākotnē atradīsies tiešā ES ārējās robežas tuvumā. ES pārrobežu sadarbības iniciatīvas, saskaņojot ar ES ārējās palīdzības iniciatīvām Krievijā un Baltkrievijā, varētu veicināt ekonomiskās un sociālās aktivitātes šajās teritorijās.
5. Programmēšanas princips. 5.1. NAP sagatavošana. Nacionālais attīstības plāns (NAP) būs nozīmīgākais programmātiskais dokuments darbam ar ES reģionālo politiku un struktūrfondiem. Šobrīd NAP tiek izstrādāts kā viens no stratēģiskās plānošanas pamatdokumentiem valstī. NAP pamatmērķi ir sekojoši: 1) veicināt visas valsts sociāli ekonomisko attīstību, nosakot reālus, savstarpēji saskaņotus mērķus (ciešā saistībā ar valsts ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju) un prioritātes to sasniegšanai, tādējādi ierosinot pārmaiņas, kas vidējā termiņā sekmētu valsts un tās iedzīvotāju labklājību. NAP iezīmēs praktiskus un plānveidīgus darbības virzienus, kā arī noteiks indikatīvu finansu plānojumu sešu gadu periodam; 2) nodrošināt investīciju piešķiršana valstī; 3) piesaistīt finansu palīdzību no ES pirmsiestāšanās finansu instrumentiem PHARE, ISPA, SAPARD; 4) līdz ar iestāšanās brīdi kalpot par atsauces dokumentu, uz kura bāzes tiks sagatavoti programmātiskie un operacionālie dokumenti apstiprināšanai Eiropas Komisijā, nosakot valsts darbības prioritātes, mērķus, rīcības un sagaidāmos rezultātus, lai nodrošinātu ES struktūrfondu finansējuma saņemšanu. Par NAP izstrādi atbildīga būs vadošā iestāde, bet tā sagatavošanas uzraudzību un koordināciju veiks Nacionālā reģionālā attīstības padome (NRAP). Saskaņā ar NAP, tiks izstrādāti citi nozaru un sektoru plānošanas dokumenti. NRAP ir jānodrošina NAP saskaņošana ar nozaru ministrijām un reģioniem. Pirmsiestāšanās perioda NAP gala variantu plānots iesniegt Eiropas Komisijā līdz 2001. gada jūlijam. Savukārt, lai varētu nodrošināt ES struktūrfondu programmātisko dokumentu izstrādi un struktūrfondu finansējuma saņemšanu, NAP tiks izstrādāts un iesniegts Eiropas Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms iestāšanās Eiropas Savienībā.
5.2. Investīciju plānošana valsts / pašvaldību budžetos Latvijas Republikā budžeta plānošanas, tā apstiprināšanas un ieviešanas process tiek regulēts ar likumu "Par budžeta un finansu vadību", ar likumu "Par pašvaldību budžetiem", gadskārtējo valsts budžeta likumu, kā arī ar citiem normatīvajiem aktiem. Finansu ministrija ir atbildīga par valsts budžeta sagatavošanas nodrošināšanu. Balstoties uz NAP indikatīvo finansu plānu, tiks veikta daudzgadējā investīciju programmēšana. NAP indikatīvajā finansu plānā būs apkopota informācija par attīstības prioritāšu īstenošanas izmaksām un tiks organizēti potenciālie finansējuma resursi. Nacionālā finansējuma plānojums tiks veikts saskaņā ar valstī noteiktajām makroekonomiskajām prognozēm un fiskālo politiku vidējā termiņā. Jau šobrīd budžeta likumdošana atļauj valstij uzņemties ilgtermiņa saistības, kas saistītas ar daudzgadu pasākumu realizāciju. Turpinot budžeta procesa pilnveidošanu, nolemts plānot valsts budžetu vidējā termiņā, kas ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi ilgākam laika periodam, un kas nodrošina šo resursu izlietošanu atbilstoši valdības definētajām prioritātēm, t.sk., NAP noteiktajām prioritātēm un pasākumiem to īstenošanai, kā arī plānotas valsts ilgtermiņa saistības ES struktūrfondu atbalstīto pasākumu līdzfinansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem.
6. Partnerības princips. Jebkura ES struktūrfondu programmātiskā dokumenta izstrādē tiek ievēroti partnerības principi, kuru rezultātā tiek īstenota sadarbība starp nacionālo un reģionālo līmeni, kā arī ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, un citām kompetentām institūcijām. Partnerības principi tiek ņemti vērā dažādu attīstības dokumentu izstrādes procesā - Nacionālā attīstības plāna, reģionālās attīstības jautājumu risināšanas, kā arī ar reģionālo attīstību saistīto plānošanas pasākumu organizēšanā. Ikvienam ES struktūrfondu programmēšanas dokumentam tiks pievienoti partneru viedokļi. ES struktūrfondu programmēšanas un īstenošanas pasākumos partnerība tiks nodrošināta, iesaistot piecu plānošanas reģionu pārstāvjus, kā arī pārstāvjus no sociālo partneru vidus Nacionālās reģionālās attīstības padomes darbā. Līdz ar to, partneri tieši līdzdarbosies gan NAP izstrādes gaitā, gan arī darbā ar konkrētiem ES struktūrfondiem. Papildus NAP izstrādes gaitā tiks organizētas konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām un ekonomiskajiem partneriem sabiedrībā. Saskaņota valdības, darba devēju un darbinieku interešu pārstāvniecība valsts sociālās un ekonomiskās attīstības jautājumos tiek īstenota ar izveidotās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes darbības starpniecību. Minēto institūciju uz paritātes pamatiem veido Ministru kabineta, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izvirzītie pārstāvji. Nozaru politikas koordinācijai pie Ekonomikas ministrijas darbojas 19 nozaru ekspertu padomes. Ir izveidota Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padome kā konsultatīva institūcija lauksaimniecības nozaru būtisko problēmu risināšanā. Reģionālajā līmenī Latvija ievēros partnerības principu, iesaistot ministrijas, vietējās pašvaldības, sociālos partnerus un citas iesaistītās puses reģiona attīstības jomā. Plānošanas reģionu struktūras (NUTS III līmenis) būs par pamatu atbilstošu partnerības principa funkcionēšanu nodrošināšanai pašvaldību līmenī.
7. Papildinātības princips. 7.1. Nacionālā līdzfinansējuma kapacitāte. Apzinoties to, ka pirmsiestāšanās periodā tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai celtu finansējuma absorbcijas kapacitāti un tādējādi nodrošinātu valsts spēju efektīvi līdzdarboties visās pieejamajās ES struktūrfondu programmās, līdz ar iestāšanās brīdi Latvija būs gatava strādāt ar ES strukturālās palīdzības finansējumu, kas sniedzas līdz 4% no valsts IKP līmeņa. Lai īstenotu papildinātības principu, valsts nodrošinās adekvātu nacionālo līdzfinansējumu, ietverot gan valsts budžeta līdzekļus, gan arī pašvaldību un privāto finansējumu.
7.2. Līdzfinansējuma mehānismi. Lai nodrošinātu vienotu valsts budžeta plānošanas un izdevumu kontroles procesu, sākot ar 2000. gadu, ES palīdzības programmas plānotie resursi tiek iekļauti gadskārtējā valsts budžeta likumā kā attiecīgas valsts budžeta programmas, t.sk., noteiktas institūcijas budžeta pieejamie resursi un attiecīgie izdevumi. Visas valsts resursiem piemērotās procedūras (ieskaitot kontroles) tiek attiecinātas arī uz ES finansu palīdzību. Gadskārtējais valsts budžeta likums plāno arī ilgtermiņa valsts saistības kredītu un aizņēmumu maksājumus, maksājumus starptautiskām institūcijām, Valsts investīciju programmas un citas ilgtermiņa saistības. To ilgtermiņa un nepārtraukta plānošana ļauj valstī īstenot konkrētus prioritārus pasākumus vairāku gadu periodā, savlaicīgi nodrošinot finansu resursus plānojumu. Finansu ministrija atbild par valsts budžeta sagatavošanu pēc vienotiem principiem, vadoties no valdības akceptētajām prioritātēm, kā arī ņemot vērā valsts makroekonomisko situāciju. Finansu ministrija nodrošinās arī ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto pasākumu nacionālā līdzfinansējuma plānošanu valsts budžetā daudzgadu periodā, saskaņā ar apstiprinātajiem ES struktūrfondu programmēšanas un operacionālajiem dokumentiem. Finansu ministrija programmātisko un operacionālo dokumentu izstrādes gaitā būs atbildīga par to finansu un ekonomisko izvērtēšanu, nodrošinot to saistību ar kopējo valsts budžeta procesu. Indikatīvs finansu plānojums pilnam programmēšanas periodam tiks iekļauts NAP finansu daļā.
8. Atklātības princips. Latvija apņemas nodrošināt lēmumu pieņemšanas un finansu sadalījuma procesa atklātību, ievērojot partnerības principu ES struktūrfondu plānošanas, ieviešanas un uzraudzības procesos. Atklātības princips tiks ievērots, īstenojot publicitātes un informācijas pasākumus, kā arī nodrošinot efektīvu finansu vadības un kontroles mehānismu darbību. Eiropas Savienības valsts pasūtījuma noteikumi Latvijā tiek regulēti ar likumu "Par valsts un pašvaldību pasūtījumu".
8.1. Publicitāte un informācija. Latvijas puse ir gatava nodrošināt nepieciešamo publicitāti ekonomiskās un sociālās attīstības plānošanas un plānu īstenošanas procesos, precīzi norādot ES struktūrfondu palīdzības saņēmējus, izskaidrojot finansēšanas mērķus un finansējuma saņemšanas procedūras. Tiks nodrošināta sabiedrības informēšana par Kopienas lomu attiecīgajā palīdzībā. Latvijas Republika ir gatava izpildīt uzdevumus, kas saistīti ar regulāru atskaišu sagatavošanu, kā arī informācijas nodrošināšanu par sasniegtajiem rezultātiem, tiecoties pēc ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas.
8.2. Uzraudzība. ES pirmsiestāšanās finansu instrumentu ieviešanas uzraudzībai valstī jau ir izveidota Apvienotā uzraudzības komitejas sistēma, kas ietver virkni nozaru apakškomiteju. Atsevišķas uzraudzības komitejas tiek veidotas ISPA un SAPARD vajadzībām. ES pirmsiestāšanās finansu instrumentu uzraudzības mehānismi nav pilnībā piemērojami ES struktūrfondu uzraudzībai, tādēļ līdz iestāšanās brīdim uzraudzības sistēmas tiks harmonizētas. Saskaņā ar jauno institucionālo ietvaru, Uzraudzības komiteja tiks veidota uz NRAP bāzes. Uzraudzības komitejai būs jānodrošina programmēšanas un operacionālo dokumentu izpildes uzraudzību un jāpārliecinās par ES struktūrfondu sniegtās palīdzības apgūšanas efektivitāti un kvalitāti.
8.3. Finansu vadība un kontrole. Lai nodrošinātu atbilstošu finansu kontroli, Latvijā ir pieņemta nepieciešamā juridiskā bāze, kā arī izveidotas nepieciešamās institūcijas. Finansu kontroles sistēma (ieskaitot atbilstošas prasības kontroles mehānismiem ES finansējumu absorbēšanā) detalizēti aprakstīta Latvijas Republikas sarunu pozīcijas sadaļā "Finansu kontrole".
Ņemot vērā visu augstāk minēto, Latvija ierosina sākt sarunas pozīcijas 21. sadaļā "Reģionālā politika un strukturālie instrumenti" par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Latvija piedalīsies visās esošajās ES strukturālās un izlīdzināšanas politikas programmās no pirmās iestāšanās dienas.
* Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu, pēc 2001.gada 1.aprīļa tiks mainīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukums. |
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
