Latvijas diplomātiskā un konsulārā
dienesta darbinieki okupācijas gados

Saīsinājumi un skaidrojumi

AABK
Apvienotā Amerikas baltiešu komiteja (Joint Baltic National Committee). Dibināta 1961. g. aprīlī, apvienojot lielākās latviešu, lietuviešu un igauņu sabiedriskās organizācijas darbībai pie ASV valdības un likumdevējām iestādēm
ABP
Austrālijas baltiešu padome. Dibināta 1967. g. Adelaidē, apvienojot centrālās baltiešu organizācijas darbībai pie Austrālijas valdības
ACEN
Assembly of Captive European Nations (Apspiesto Eiropas tautu asambleja). Dibināta 1954. g. Darbojās Ņujorkā, bet ACEN delegācijas un pārstāvji - vairāk kā 20 pasaules valstīs. 20. gs. 80. gadu sākumā darbību izbeidza
Akreditācija
oficiālā ceremonija, kurā vienas valsts diplomātiskais pārstāvis, uzsākot pildīt savus pienākumus kādā ārvalstī, pasniedz akreditācijas vēstuli šīs ārvalsts galvam (vai ārlietu ministram)
Akreditācijas vēstule
diplomātiskā pārstāvja pilnvaru apliecinošs dokuments, ko izsniedz valsts galva (Latvijas okupācijas gados - diplomātiskā dienesta vadītājs) un ko diplomātiskais pārstāvis pasniedz tās valsts galvam (vai ārlietu ministram), kurp viņš tiek sūtīts
ALA
Amerikas latviešu apvienība. Dibināta 1951. g. februārī Ņujorkā
ANO
Apvienoto Nāciju Orgnaizācija
apr.
apraksts
Ar rezidenci
vienas valsts diplomātiskās pārstāvniecības telpu un pārstāvniecības vadītāja mītnes atrašanās vieta kādā ārvalstī. Diplomātiskais pārstāvis var pārstāvēt savu valsti vienlaicīgi vairākās ārvalstīs, bet viņa rezidences vieta (sēdeklis) šajā gadījumā atradīsies tikai vienā no ārvalstīm
Ar sēdekli
vienas valsts diplomātiskās pārstāvniecības telpu un pārstāvniecības vadītāja mītnes atrašanās vieta kādā ārvalstī. Diplomātiskais pārstāvis var pārstāvēt savu valsti vienlaicīgi vairākās ārvalstīs, bet viņa sēdeklis (rezidences vieta) šajā gadījumā atradīsies tikai vienā no ārvalstīm
ASV Kongresa īpašā izmeklēšanas komiteja
Amerikas Savienoto Valstu Kongresa Pārstāvju palātas Komunistiskās agresijas izmeklēšanas komiteja (Select Committee on Communist Agression). Darbojās 1953. - 1955. g. deputāta Č. Kerstena (C. J. Kersten) vadībā
Atašejs
jaunākais diplomātiskais darbinieks ārlietu ministrijā vai diplomātiskajā pārstāvniecībā. Pārstāvniecībās strādā arī speciālo nozaru atašeji: militārie, lauksaimniecības, tirdzniecības u. c.
ĀM
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
ĀMA
Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīvs
ĀMA-LA
"Londonas arhīvs"
ĀMA-MA
"Madrides arhīvs"
ĀMA-PA
"Parīzes arhīvs"
ĀMA-VA
"Vašingtonas arhīvs"
ĀMA-VMA
Vizuālo materiālu kolekcija
Ārkārtējās pilnvaras
ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1940. gada 17. maija lēmumu sūtnim K. Zariņam piešķirtās pilnvaras aizstāvēt Latvijas intereses un vadīt Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbību ārvalstīs gadījumā, ja kara apstākļu dēļ to nevar veikt Latvijas valdība
Ārlietu resors
ārlietu ministrija ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs u. c. pakļautībā vai pārraudzībā esošajām institūcijām, kas pārzina un atbild par valsts ārlietu nozari
bij.
bijušais
Daugavas Vanagi
karā cietušo latviešu un viņu ģimenes locekļu aprūpes biedrība. Dibināta 1945. g. decembrī Zedelhēmas kara gūstekņu nometnē Beļģijā. Vēlāk dibinātas nodaļas daudzās Brīvās pasaules valstīs
DVF
Daugavas Vanagu fonds. Dibināts 1947. g. decembrī Londonā
de iure
juridiski, tiesiski, oficiāli. Latvijas valsts tika atzīta starptautiski tiesiski de iure 1921. g. 26. janvārī un kā valsts tā turpināja pastāvēt arī okupācijas laikā
de facto
faktiski, īstenībā. Latvijā kopš 1940. gada 17. jūnija faktiski funkcionēja okupācijas vara, ko ārvalstis vai nu atzina vai neatzina. Tas savukārt noteica Latvijas diplomātiskās un/vai konsulārās pārstāvniecības statusu attiecīgajā ārvalstī Latvijas okupācijas gados
Diplomātiskais korpuss
vienā valstī akreditēto ārvalstu diplomātisko pārstāvniecību vadītāju un pārējo diplomātu kopums. Šīs valsts ārlietu ministrija regulāri publicē Diplomātisko sarakstu (Diplomatic List), kurā tiek iekļautas visas diplomātiskajam korpusam piederošās personas
EDSA
Eiropas Drošības un sadarbības apspriede; kopš 1995. gada janvāra EDSO - Eiropas Drošības un sadarbības organizācija
Ekzekvatūra
dokuments, kas apliecina, ka vienas valsts valdība savā valstī ir oficiāli atzinusi kādas ārvalsts konsulāro pārstāvi
ev. lut.
evanģēliski luteriskā
EVW
European Voluntary Workers - (Eiropas brīvprātīgie strādnieki). Tā dēvēja bēgļus, kas uzturējās pārvietoto personu nometnēs Vācijā un brīvprātīgi piekrita strādāt Lielbritānijā. Lielbritānijas Darba ministrija EVW akciju uzsāka 1947. gadā.
f.
fonds
galv.
galvenais (-ā)
Goda ģenerālkonsuls, konsuls, vicekonsuls
vienas valsts valdības goda konsulārais pārstāvis kādā ārvalstī vai tās atsevišķā pilsētā vai rajonā (konsulārajā apgabalā). Goda konsulārais pārstāvis nav tās valsts ārlietu ministrijas štata darbinieks, kuras intereses viņš pārstāv attiecīgajā ārvalstī. Par goda konsulārajiem pārstāvjiem parasti tiek iecelti tās valsts pilsoņi, kurā viņi veic konsulārās funkcijas, kā arī citas valsts vai LR pilsoņi
Goda ģenerālkonsula, konsula, vicekonsula v.i.
Acting honorary consul - Latvijas okupācijas gados Lielbritānijā u.c. valstīs iecelto Latvijas goda konsulāro pārstāvju amata nosaukums. Šo konsulāro pārstāvju darbība bija ierobežota
Ģenerāldirekcijas
skat. Pašpārvalde
IRO
International Refugees Organization (Starptautiskā bēgļu organizācija). Izbeidza darbību 1952. g. janvārī
Jūlijs Feldmans
Red. P. Lejiņš. Linkolna, 1963
k.
kaste
Karjeras ģenerālkonsuls, konsuls, vicekonsuls
valsts ierēdnis, ārlietu ministrijas štata darbinieks, kas pilnvarots vadīt attiecīgo konsulāro pārstāvniecību kādā ārvalstī vai tās atsevišķā pilsētā vai rajonā (konsulārajā apgabalā)
Kārlis Zariņš dzīvē un darbā
A. Bērziņš. Kārlis Zariņš dzīvē un darbā. Londona, 1959
Komiteja Latvijas brīvībai
dibināta 1951. g. jūlijā ASV. Bija saistīta ar Komiteju Eiropas brīvībai (Committee for Free Europe), kas darbojās 1949. - 1972. g. Ņujorkā un ko finansēja ASV valdība un privāti ziedotāji
Konsula v. i.
Acting consul - Latvijas okupācijas gados Lielbritānijā u. c. valstīs iecelto Latvijas konsulāro pārstāvju amata nosaukums. Šo konsulāro pārstāvju darbība bija ierobežota
Konsulārais aģents
konsulārā dienesta pakāpe un amata nosaukums. Konsulārie aģenti vadīja konsulārā aģentūras. 1925. g. Latvijas konsulārās aģentūras tika pārdēvētas par vicekonsulātiem
Konsulārais korpuss
vienā valstī esošo ārvalstu konsulāro pārstāvniecību vadītāju un pārējo konsulāro amatpersonu kopums. Visas konsulārajam korpusam piederošās personas tiek iekļautas šīs valsts diplomātiskajā sarakstā vai arī atsevišķā Konsulārajā sarakstā
LAAJ
Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē. Izveidota 1972. g. decembrī, apvienojot Latviešu apvienību Austrālijā (dibināta 1951. g.) ar latviešu organizācijām Jaunzēlandē
LAK EC
Latvijas Atbrīvošanas (vēlāk Atjaunošanas) komitejas Eiropas centrs. Dibināts 1951. g. septembrī Londonā
Latvian Information Bulletin
Latvijas sūtniecības ASV Preses biroja izdevums kopš 1940. g. 31. janvāra
Latvian Relief
latviešu palīdzības organizācija bēgļiem. Dibināta 1941. g. septembrī Ņujorkā
Latvian - Russian Relations
Documents. Compiled by A. Bilmanis. Published by the Latvian legation. Washington, D.C., 1944, 1978
Latvieši Lielbritānijā
Galv. red. J. Auziņa - Smita. Leicesteršīra, 1995
Latviešu karavīrs…
Latviešu karavīrs pēc Otrā pasaules kara. Dokumentu un atmiņu krājums. Red. A. J. Bērziņš un V. Kukainis. 1985
Latviešu māja Almelijā
īpašums, ko LNPL 1953. - 1988. nomāja, bet 1988. g. nopirka no Herefordas pašvaldības. Pils telpās tika iekārtota veco cilvēku mītne, bērnu vasaras kolonija un atpūtas vieta tautiešiem
Latvijas diplomātiskais pārstāvis (līdz valsts atzīšanai de iure)
Latvijas pārstāvis ārvalstīs ar ierobežotām tiesībām. Pēc Latvijas atzīšanas de iure diplomātiskos pārstāvjus iecēla amatos atbilstoši Vīnes kongresa (1815. g.) reglamentam par diplomātisko pārstāvju šķirām un pakāpēm
Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs
Latvijas pārstāvniecību vadītājs ārvalstīs Latvijas okupācijas gados. 1940. - 1963. g. dienestu vadīja sūtnis K. Zariņš, pamatojoties uz Ministru kabineta 1940. g. 17. maija ārkārtējām pilnvarām. Pēc K. Zariņa nāves dienesta vadītājs tika ievēlēts no pārstāvniecību vadītāju vidus (A. Spekke, A. Dinbergs)
Latvijas SK
Latvijas Sarkanais krusts. Dibināts 1918. g. 20. novembrī; turpināja darboties trimdā
Latvju biedrība Lielbritānijā
dibināta 1941. g. 18. septembrī Londonā
LE II
Latvju enciklopēdija. 1962 - 1982; 1989. Galv. red. E. Andersons. 4 sēj. Rokville, 1983 - 1990
LCP
Latvijas Centrālā padome. Dibināta 1943. g. 13. augustā Rīgā ar mērķi atjaunot neatkarīgu demokrātisku Latviju. 1944. g. oktobrī darbību pārcēla uz Kurzemi, vēlāk atsevišķas LCP grupas darbojās Zviedrijā un Vācijā
LNF
Latviešu nacionālais fonds. Globāla informācijas institūcija. Dibināta 1947. g. Stokholmā. Fonda darbinieki ir fiziskas personas
LNNK
Latvijas Nacionālās neatkarības kustība. Dibināšanas kongress notika 1989. g. 18. februārī Ogrē
LNPL
Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā. Dibināta 1950. g. septembrī - oktobrī Londonā
LPNP
Latviešu Pagaidu nacionālā padome. Dibināta 1917. g. 29. novembrī Valkā, tās Ārlietu nodaļa 1917. g. decembrī Pēterburgā, kur LPNP turpināja darbību līdz Latvijas valsts pasludināšanai
LPSR
Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika
LR
Latvijas Republika
LTA
Latvijas Telegrāfa aģentūra
LTF
Latvijas Tautas fronte. Dibināšanas kongress notika 1988. g. 9. oktobrī Rīgā
LU
Latvijas Universitāte (līdz 1922. g. - Latvijas Augstskola, no 1940. g. - Latvijas Valsts universitāte, no 1941. g. - Universitāte Rīgā)
LVVA
Latvijas Valsts vēstures arhīvs
Memorands
diplomātiskās sarakstes dokuments, kurā tiek izklāstīta kāda jautājuma būtība. Tas netiek parakstīts; to iesniedz personīgi vai nosūta ar notu
Nota
diplomātiskās sarakstes dokuments, kam ir vairāki veidi: verbālā, personiskā, kolektīvā, identiskā nota
OMON
Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes sevišķas nozīmes milicijas vienība; kopš 1990. g. septembra PSRS Iekšlietu ministrijas tiešajā pakļautībā. Ar LR Augstākās padomes 14.11.1990. lēmumu vienībai tika atņemts milicijas darbinieku un varas pārstāvju statuss Latvijā
Pagaidu pilnvarotais lietvedis
Chargé d' Affaires ad interim - persona, kas vada diplomātisko pārstāvniecību tās vadītāja prombūtnes laikā un kam šajā laikā ir visas diplomātiskā pārstāvja tiesības
Parīzes miera konference
notika no 1919. g. janvāra līdz 1920. g. janvārim. Pirmajā pasaules karā uzvarējušās jeb Antantes valstis konferencē izstrādāja un noslēdza piecus miera līgumus ar zaudējušajām valstīm un iedibināja jaunu starptautisko kārtību Eiropā
Pārvietotās personas
displaced persons; DP - bēgļi no Baltijas valstīm, kas Otrā pasaules kara beigās un pēckara gados uzturējās pārvietoto personu nometnēs Vācijā u. c. Eiropas valstīs
Personiskais diplomātiskais statuss (á titre personel)
pēc Latvijas okupācijas dažās ārvalstīs Latvijas diplomātisko pārstāvniecību darbība tika ierobežota (Francija) vai pārtraukta (Zviedrija), tomēr atļaujot sūtņiem saglabāt personisko diplomātisko statusu (ministra titulu). Diplomātiskie pārstāvji turpināja darbību privāti ar vietējo valdību zināmu atbalstu
Pilnvarotais lietvedis
Chargé d'Affairs - saskaņā ar 1815. g. Vīnes reglamentu 4. pakāpes diplomātiskais pārstāvis, diplomātiskās pārstāvniecības (sūtniecības) vadītājs, kas akreditējas pie ārlietu ministra
Pašpārvalde
1942. g. 2. martā vācu okupācijas vara PSRS iekarotajā teritorijā - Latvijā - atļāva darboties savā uzraudzībā 6 ģenerāldirekcijām (Iekšlietu, Finanšu, izglītības un kultūras, Saimniecības, Tehnikas un satiksmes, Tieslietu) un Valsts kontrolei. 1943. g. oktobrī Pašpārvaldi evakuēja uz Liepāju, pēc tam - uz Vāciju
PBLA
Pasaules brīvo latviešu apvienība. Dibināta 1956. g. februārī ASV
ps.
pseidonīms
PSRS
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība
p.v.i.
pagaidu vietas izpildītājs
R.
Rīga
red.
redakcijā, redaktors
Rezidējošais ministrs
Ministre Résident - saskaņā ar 1818. g. Āhenes kongresa protokolu 3. pakāpes diplomātiskais pārstāvis, diplomātiskās pārstāvniecības (sūtniecības) vadītājs
RPI
Rīgas politehniskais institūts
sast.
sastādītājs (grāmatas)
sēj.
sējums
sūtnis
pilns oficiālais nosaukums: ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs. Saskaņā ar 1815. g. Vīnes reglamentu 2. pakāpes diplomātiskais pārstāvis, sūtniecības vadītājs, kas akreditējas pie valsts galvas
šķ.
šķira
Tautas padome
dibināta 1918. g. 17. novembrī Rīgā, apvienojoties LPNP un Rīgas Demokrātiskajam blokam. 1918. g. 18. novembrī pasludināja Latvijas Republiku
Tautas palīdzība
vācu okupācijas laikā lielākā latviešu sabiedriskā un labdarības organizācija. Apvienoja 15 organizācijas, arī Latvijas Sarkano krustu. Darbojās 1941. - 1945. gadā
Tautu Savienība
pirmā universālā starptautiskā organizācija, kas darbojās no 1920. g. janvāra līdz 1946. g. aprīlim Ženēvā. Tās vadošās institūcijas bija asambleja, Padome un Sekretariāts
UNESCO
ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija
Vēstnieks
pilns oficiālais nosaukums: ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks. Saskaņā ar 1961. g. Vīnes konvenciju diplomātiskās pārstāvniecības 1. klases vadītājs, kas akreditējas pie valsts galvas
v.i.
vietas izpildītājs